Lihtenšteina: Pundurvalsts Centrāleiropā

Šis raksts ir par Eiropas valsti. Par pilsētu Saksijā skatīt rakstu Lihtenšteina (Saksija).

Lihtenšteinas teritorija ir ap 160 km² un tās iedzīvotāju skaits ap 35 000. Valsts nosaukums cēlies no valdošās Lihtenšteinu dinastijas vārda. Galvaspilsēta ir Vaduca; lielākā pilsēta — Šāna. Lihtenšteina robežojas ar Austriju austrumos un Šveici rietumos un šīs divas valstis pilnībā ieskauj tās teritoriju. Valsts iekārta ir konstitucionālā monarhija. Saskaņā ar CIP Pasaules faktu grāmatu Lihtenšteinā ir augstākais pasaulē iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju.

Lihtenšteinas Firstiste vācu: Fürstentum Liechtenstein
Karogs Ģerbonis
Himna:  Oben am jungen Rhein Augsti uz jaunā Reina
Galvaspilsēta		Vaduca 47°08.5′N 9°31.4′E / 47.1417°N 9.5233°E / 47.1417; 9.5233
Lielākā pilsēta		Šāna
Valsts valodas		vācu valoda
Valdība		Konstitucionālā monarhija
-	Princis	Hanss Ādams II
-	Premjerministrs	Daniel Risch
Neatkarība kā firstistei
-	Presburgas miera līgums	1806. gadā
-	Neatkarība no Vācu Savienības	1866. gadā
Platība
-	Kopā	160 km² (211.)
-	Ūdens (%)	nenozīmīgs
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2009. gadā	35,789  (206)
-	Blīvums	221/km² (52.)
IKP (PPP)		2008. gada aprēķins
-	Kopā	$3,250 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$91 697
TAI (2010)		▲ 0,821  (augsts) (6.)
Valūta		Šveices franks (CHF)
Laika josla		CET (UTC+1)
-	Vasarā (DST)	CEST (UTC+2)
Interneta domēns		.li
ISO 3166-1 kods		438 / LI / LIE
Tālsarunu kods		+423

Lihtenšteina ir mazākā, bet bagātākā vācvalodīgā valsts pasaulē un vienīgā Alpu valsts, kuras teritorija pilnībā atrodas Alpos. Tā ir vienīgā vācvalodīgā valsts, kam nav kopīgas robežas ar Vāciju. Administratīvi Lihtenšteina ir sadalīta 11 pašvaldībās. Lielāko daļu Lihtenšteinas teritorijas aizņem kalni. Ainavai raksturīgi lauksamnieciski apstrādāti lauki un nelielas zemnieku saimniecības gan valsts ziemeļos (Unterland — 'zemā zeme'), gan dienvidos (Oberland — 'augstā zeme'). Valstī ir daudz banku, kas atrodas galvaspilsētā Vaducā, zemo nodokļu likmju dēļ Lihtenšteinu uzskata par "nodokļu paradīzi". Lihtenšteina ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekle un ietilpst Eiropas Ekonomiskajā zonā, taču nav Eiropas Savienībā.

Pamatraksts: Lihtenšteinas vēsture

Reinas līdzenums vienmēr ir bijis apdzīvoto vietu centrs. Gadsimtiem ilgi ieleju aizņēma divas neatkarīgas Svētās Romas impērijas valstis Vaduca un Šellenberga.

1719. gada 15. augustā izveidojās Lihtenšteinas firsta valsts, kas Napoleona karu laikā pievienojās vācu Reinas Savienībai (1808—1815), pēc tam Vācu Savienībai (1815—1866).

1866. gada 14. februārī Lihtenšteina kļuva par neatkarīgu valsti. 1924. gadā tā izveidoja kopēju monetāro un muitas ūniju ar Šveices Konfederāciju, arī mūsdienās Lihtenšteinas intereses ārzemēs pārstāv Šveice.

 

Lihtenšteina atrodas Alpos, Reinas augšteces apkaimē. Austrumos tā robežojas ar Austriju, bet rietumos ar Šveici. Valsts teritorija ir nedaudz izstiepusies ziemeļu-dienvidu virzienā un tās garums ir 24 km. Valsts pašos dienvidos atrodas Lihtenšteinas augstākā virsotne — Graušpice (2 599 m). Zemākā vieta atrodas 429 m augstumā Reinas krastā valsts ziemeļos. Lielākās valsts upes ir Reina, kas kalpo kā robeža starp Lihtenšteinu un Šveici, kā arī Zamina.

Klimats mērens, nokrišņu daudzums 700—1200 mm gadā. Neskatoties uz to, ka Lihtenšteina atrodas Alpos, biežo dienvidu vēju klimats šeit ir samērā maigs.

Meži klāj 25% no teritorijas, kalnu ganības un pļavas 43%, aramzeme 25%. Mežos dzīvo brieži, lapsas, bebri, caunas. Audzē kartupeļus, dārzeņus, kviešus, miežus. Valsts klimats ir maigs, vidējā janvāra temperatūra ir -10°C, jūlija +21 °C.

Lihtenšteinā dzīvo 35,8 tūkstoši iedzīvotāju un apdzīvojuma blīvums ir visai liels — ap 220 cilv./km². Vidējais dzīves ilgums ir 79,68 gadi (76,1 vīriešiem un 83,28 sievietēm).

Apmēram divas trešdaļas iedzīvotāju ir dzimuši Lihtenšteinā (65,8%), piektā daļa (20,1%) nāk no citām vācvalodīgajām valstīm (10,8% no Šveices, 5,9% no Austrijas un 3,4% no Vācijas). Pārējie iedzīvotāji nāk no Itālijas un bijušās Dienvidslāvijas (3,3%), no Turcijas (2,6%) un citām valstīm (4,8%).

Lai arī oficiālā valoda ir vācu valoda, vairums iedzīvotāju runā alemāņu dialektā, kas būtiski atšķiras no standarta vācu valodas, bet ir radniecīgs dialektiem, ko runā kaimiņu reģionos.

Saskaņā ar 2000. gada tautas skaitīšanu, 87,9% iedzīvotāju ir kristieši, no kuriem 78,4% pieder pie Romas katoļu ticības un ap 8% ir protestanti.

Valsts galva ir princis Hans Ādams II, valdību vada premjerministrs, likumdevēja varu realizē princis un landtāgs (25 deputāti).

Pamatraksts: Lihtenšteinas administratīvais iedalījums

Lihtenšteinu veido divas vēsturiski izveidojušās administratīvās daļas: Oberlande (Augšlihtenšteina) ar centru Vaducas pilsētā un Unterlenda (Lejaslihtenšteina) ar centru Šellenbergas pilsētā.

Lihtenšteinas Firstiste ir sadalīta 11 pašvaldībās (komūnās). Rajoni sastāv no diviem vai viena ciemata. Valstī nav īstu pilsētu. Piecas komūnas atrodas Lejaslihtenšteinas vēlēšanu apgabalā, pārējās sešas pieder Augštenšteinai.

Galvenie tirdzniecības partneri ir Šveice un Francija. Saimniecībā kopš 1960. gadiem ir attīstīta rūpniecība. Ražo mākslīgos zobus, vīnu, suvenīrus. Svarīgs ienākumu avots ir pastmarkas. Izplatīts tūrisms un kultūrsaimniecības.

Latvijas intereses Lihtenšteinā pārstāv Latvijas vēstniecība Austrijā. Lihtenšteinas intereses Latvijā pārstāv Šveices vēstniecība Rīgā, jo kopš 1991. gada 24. oktobra Šveice ir uzņēmusies pārstāvēt Lihtenšteinas intereses tajās valstīs, kurās tai nav savas pārstāvniecības.

• Lihtenšteinas firsti

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lihtenšteina.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)