2016. Gads

gads (MMXVI) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās piektdienā.

Apvienoto Nāciju Organizācija šo ir noteikusi par Starptautisko pākšaugu gadu.

Janvāris

• 1. janvāris:
  • par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Nīderlande, nomainot Luksemburgu.
  • par Eiropas kultūras galvaspilsētām kļuva Sansevastjana (Spānija) un Vroclava (Polija).
  • Ķīnā stājās spēkā "divu bērnu politika", ļaujot visām ģimenēm radīt divus bērnus, tādējādi izbeidzot "viena bērna politiku".
• 2. janvāris — Saūda Arābijā ar nāvi sodīts šiītu garīdznieks Nimrs an Nimrs un vēl 46 cilvēki; Irāna nosodīja nāvessodu, pūlis izdemolēja Saūda Arābijas vēstniecību.
• 3. janvāris — Saūda Arābija sarāva diplomātiskās attiecības ar Irānu.
• 6. janvāris — Ziemeļkoreja paziņoja par ūdeņraža bumbas izmēģinājumu
• 14. janvāris:
  • Indonēzijas galvaspilsētā Džakartā pašnāvnieku sprādzienu sērijā bojā gāja divi cilvēki un vairāki tika ievainoti.
  • Pasaules Veselības organizācija paziņoja par Ebolas vīrusa epidēmijas izbeigšanos.
• 15. janvāris — Gvatemalas prezidenta pilnvaras sāka pildīt bijušais komiķis Džimijs Moraless.
• 16. janvāris — Cai Inveņa uzvarēja Taivānas prezidenta vēlēšanās, pirmā sieviete šajā amatā.
• 20. janvāris:
  • Kalifornijas Tehnoloģiju institūts publicēja pierādījumus par Devītās planētas iespējamu eksistenci orbītā, kas ir divdesmit reižu tālāka no Saules nekā Neptūns.
  • par Moldovas premjerministru kļuva Pāvels Filips.
• 22. janvāris — par Horvātijas premjerministru kļuva Tihomirs Oreškovičs.
• 24. janvāris — Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvarēja Marselu Rebelu di Soza
• 28. janvāris — Pasaules Veselības organizācija izziņoja brīdinājumu par Zikas vīrusa uzliesmojumu Dienvidamerikā.

Februāris

• 7. februāris — Ziemeļkoreja orbītā palaida pavadoni Kwangmyŏngsŏng 4, to asi nosodīja starptautiskā sabiedrība un ANO, uzskatot, ka veikts ballistiskās raķetes izmēģinājums.
• 11. februāris:
  • LIGO detektora zinātnieku grupa paziņoja, ka pirmo reizi uztverti gravitācijas viļņi.
  • par Latvijas Ministru prezidentu kļuva Māris Kučinskis.
• 12. februāris:
  • Kubā notika Romas pāvesta Franciska un Maskavas un visas Krievzemes patriarha Kirila tikšanās.
  • 12.—21. februāris — Lillehammerē notika Ziemas Jaunatnes Olimpiskās spēles.
• 22. februāris — ASV un Krievija vienojās par pamieru Sīrijas pilsoņu karā.

Marts

• 13. marts — Turcijas galvaspilsētā Ankarā teroristu sarīkotā sprādzienā bojā gāja 34 cilvēki un daudzi tika ievainoti.
• 14. marts — palaista EKA un Roskosmos Marsa zonde ExoMars Trace Gas Orbiter.
• 22. marts — Beļģijas galvaspilsētā Briselē sprādzienos lidostā un metro stacijā bojā gāja 35 cilvēki.
• 24. marts — bijušais serbu līderis Radovans Karadžičs notiesāts uz 40 gadiem ieslodzījumā par genocīdu Bosnijas kara laikā.
• 27. marts — pašnāvnieka sprādzienā Pakistānas pilsētā Lahorā nogalināti 75 cilvēki un vairāk nekā 340 ievainoti.

Aprīlis

• 2. aprīlis:
  • Kalnu Karabahā atsākās apšaudes starp armēņu un Azerbaidžānas spēkiem;
  • par Vjetnamas prezidentu kļuva Čans Dai Kuangs.
• 3. aprīlis — publicēti pirmie Panamas dokumenti ar datiem par ārzonas uzņēmumiem, nopludināti no Panamas uzņēmuma Mossack Fonseca datu centra.
• 13. aprīlis:
  • Dienvidkorejas parlamenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijas partija "Mindžū";
  • Sīrijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja prezidentu Bašāru Asadu atbalstošā Nacionālā progresīvā fronte.
• 14. aprīlis — Ukrainas premjerministra amatā apstiprināts Volodimirs Groismans, nomainot Arsēniju Jaceņuku.
• 24. aprīlis — Serbijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarēja Serbijas progresīvā partija.
• 28. aprīlis — no Krievijas jaunā kosmodroma Vostočnij veikts pirmais nesējraķetes starts.
• 29. aprīlis — Pakistānas parlamenta vēlēšanās uzvarēja reformistu koalīcija.

Maijs

• 6. maijs — par Īrijas premjerministru atkārtoti ievēlēts Enda Kenijs.
• 8. maijs — Afganistānā divu autobusu un degvielas autocisternas sadursmē bojā gājuši 73 cilvēki.
• 9. maijs:
  • par Londonas mēru ievēlēts Sadiks Hans, pirmais musulmanis šajā amatā;
  • Filipīnu prezidenta vēlēšanas uzvarēja Rodrigo Duterte;
  • par demisiju paziņoja Austrijas kanclers Verners Faimans;
  • Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns ievēlēts par Ziemeļkorejas komunistiskās partijas priekšsēdētāju.
• 10. — 14. maijs — Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss, kurā uzvarēja Ukrainas pārstāve Džamala ar dziesmu 1944.
• 11. maijs — Daesh kaujinieku sarīkotā terora aktā Irākas galvaspilsētas Bagdādes tirgū gāja bojā vismaz 93 cilvēki
• 12. maijs:
  • Daesh kaujinieku sarīkotā bumbas sprādzienā Irākas pilsētā Ramadī bojā gāja vismaz 17 Irākas karavīri;
  • Brazīlijas Senāts uz sešiem mēnešiem no amata atstādināja valsts prezidenti Dilmu Rusefu saistībā ar apsūdzībām par budžeta noteikumu pārkāpšanu; par prezidenta pienākumu izpildītāju iecelts Mišels Temers.
• 15. maijs — teroristu sarīkotā sprādzienā Jemenas pilsētā Mukalā bojā gājuši 25 cilvēki.
• 17. maijs:
  • par Austrijas kancleru kļuva Kristiāns Kerns;
  • Irākas galvaspilsētas Bagdādes šiītu rajonos vairākos sprādzienos nogalināti 69 cilvēki;
  • Kosovas galvaspilsētā Prištinā notika pirmais geju praids Kosovā.
• 19. maijs — ceļā no Francijas galvaspilsētas Parīzes uz Ēģiptes galvaspilsētu Kairu Vidusjūrā iekrita EgyptAir lidmašīna ar 65 cilvēkiem.
• 20. maijs — Indijas ziemeļu pilsētā Phalodi uzstādīts nacionālais karstuma rekords valstī +51 °C.
• 6. — 20. maijs — Krievijā notika Pasaules čempionāts hokejā, kurā uzvarēja Kanādas izlase.
• 22. maijs:
  • Austrijā prezidenta vēlēšanās uzvarēja Aleksandrs van der Bellens;
  • Tadžikistānā referendumā apstiprināti konstitūcijas grozījumi, kas ļauj prezidentam Emomalī Rahmonam kandidēt uz nākamajiem termiņiem neierobežotu skaitu.
• 31. maijs — par Ziemeļmaķedonijas premjerministru kļuva Zorans Zaevs, nomainot Emilu Dimitrievu.

Jūnijs

• 1. jūnijs — Šveicē atklāts Gotarda bāzes tunelis, kas kļuva par pasaulē garāko dzelzceļa tuneli.
• 2. jūnijs — Vācijas parlamenta apakšpalāta pieņēma deklarāciju, kas Osmaņu impērijas 1915. gadā veiktās armēņu masveida slepkavības atzina par genocīdu; protestējot pret to, Turcija atsauca savu vēstnieku no Vācijas.
• 12. jūnijs — apšaudē geju naktsklubā Orlando gāja bojā 50 cilvēki, 53 cilvēki ievainoti.
• 23. jūnijs — Apvienotajā Karalistē referendumā vēlētāji nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības.
• 26. jūnijs — Spānijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās uzvarēja valdošā Tautas partija.
• 29. jūnijs — Mongolijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijas Tautas partija.

Jūlijs

• 1. jūlijs:
  • par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Slovākija, nomainot Nīderlandi.
  • Baltkrievijā veikta rubļa denominācija;
  • Austrijas konstitucionālā tiesa anulēja prezidenta vēlēšanu rezultātus un noteica veikt atkārtotas vēlēšanas.
• 2. jūlijs — Austrālijā notika pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.
• 3. jūlijs — vairākos pašnāvnieku sprādzienos Irākas galvaspilsētas Bagdādes iepirkšanās centrā nogalināti aptuveni 300 cilvēki.
• 5. jūlijs — NASA zonde Juno iegāja Jupitera orbītā.
• 6. jūlijs — Nintendo viedtālruņiem izlaida spēli Pokemon Go, kas ieguva milzīgu popularitāti un izraisīja uzņēmuma akciju cenas pieaugumu.
• 8. jūlijs — Dienvidsudānas galvaspilsētā Džūba sadursmēs starp nemierniekiem un valdības spēkiem dzīvību zaudēja vismaz 270 cilvēki, to skaitā 33 mierīgie iedzīvotāji.
• 13. jūlijs — par Apvienotās Karalistes premjerministru kļuva Terēza Meja, nomainot Deividu Kemeronu.
• 14. jūlijs — Francijas kūrortpilsētā Nicā Bastīlijas ieņemšanas dienas svinībās kravas automašīnai braucot cilvēku pūlī, nogalināti 84 cilvēki; atbildību par šo teroraktu uzņēmās Islāma valsts.
• 15. jūlijs — Turcijā notika apvērsuma mēģinājums; sadursmēs gāja bojā 294 cilvēki; pēc tam Turcijas prezidents Redžeps Erdogans izvērsa plašas represijas pret saviem oponentiem.
• 22. jūlijs — Vācijas pilsētā Minhenē jaunietis iepirkšanās centrā Olympia-Einkaufszentrum veica apšaudi; bojā gāja 9 cilvēki, bet vēl 32 tika ievainoti.

Augusts

• 4. augusts — par Nepālas premjerministru kļuva Pušpa Kamals Dahals, nomainot Khadgu Prasādu Sarmu Olī;
• 5.—21. augusts — Riodežaneiro, Brazīlijā, notika vasaras olimpiskās spēles.
• 25. augusts — Kolumbijas valdība un kreisi noskaņotā Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki — Tautas armija parakstīja miera līgumu.
• 27. augusts — par Tunisijas premjerministru kļuva Jusefs Čaheds.
• 31. augusts — Brazīlijas Senāts nobalsoja par impīčmentu valsts prezidentei Dilmai Rusefai; par prezidentu pasludināja Mišelu Temeru.

Septembris

• 3. septembris — ASV un Ķīna, kas atbildīgas par 40 % pasaules oglekļa emisiju, parakstīja Parīzes vienošanos.
• 4. septembris — Māte Terēze kanonizēta par svēto.
• 8. septembris:
  • par Kazahstānas premjerministru kļuva Bakitžans Sagintajevs;
  • palaista NASA asteroīda zonde OSIRIS-REx, kas apmeklēs asteroīdu Bennu un 2023. gadā uz Zemi atgādās iežu paraugus.
• 9. septembris — Ziemeļkoreja veica piekto un jaudīgāko kodolizmēģinājumu.
• 13. septembris — par Armēnijas premjerministru kļuva Karens Karapetjans
• 15. septembris — orbītā palaista Ķīnas kosmiskā laboratorija Tiangong 2.
• 18. septembris — Krievijas Valsts Domes vēlēšanās uzvarēja valdošā partija Vienotā Krievija.
• 25. septembris — Ķīnā atklāts pasaulē lielākais radioteleskops 500 metru apertūras sfēriskais teleskops (FAST).
• 26. septembris — referendumā Azerbaidžānā atbalstīti konstitūcijas grozījumi, starp kuriem paredzēta prezidenta pilnvaru laika palielināšana no 5 līdz 7 gadiem un prezidentam dotas tiesības atlaist parlamentu.
• 28. septembris — starptautiskie izmeklētāji paziņoja, ka Malaysia Airlines reisa 17 lidmašīna tika notriekta ar Buk raķeti no prokrievisko separātistu kontrolētās teritorijas Ukrainā.

Oktobris

• 1. oktobris — Ķīnas juaņa iekļauta speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) valūtu grozam.
• 3. oktobris — Igaunijā par prezidenti pirmoreiz tika ievēlēta sieviete — Kersti Kaljulaida.
• 8. oktobris — Gruzijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja partija "Gruzijas sapnis — Demokrātiska Gruzija".
• 13. oktobris:
  • par ANO ģenerālsekretāru kļuva portugālis Antoniu Guterrešs;
  • Maldīvija paziņoja par izstāšanos no Nāciju Sadraudzības.
  • Vačirālongkorns kļuva par Taizemes karali.
• 16. oktobris:
  • Melnkalnes parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Sociālistu demokrātiskā partija;
  • Kuveitas emīrs atlaida parlamentu.
• 19. oktobris — par Horvātijas premjerministru kļuva Andrējs Plēnkovičs, nomainot Tihomiru Oreškoviču
• 23. oktobris — Lietuvas parlamenta vēlēšanu 2. kārtā visvairāk balsu ieguva Lietuvas Zemnieku un Zaļo savienība.
• 26. oktobris — Islandes parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās visvairāk balsu ieguva neatkarības partija.
• 31. oktobris — Libānas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Mīšāls Aūns.

Novembris

• 6. novembris — Nikaragvā notika vispārējās vēlēšanas; par prezidentu ievēlēts esošais prezidents Danjels Ortega.
• 8. novembris — ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēja Donalds Tramps, notika arī Kongresa vēlēšanas.
• 23. novembris:
  • Moldovas prezidenta vēlēšanās uzvarēja sociālistu līderis Igors Dodons;
  • Bulgārijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja sociālistu pārstāvis Rumens Radevs.
• 23. novembris — par Igaunijas premjerministru kļuva Jiri Ratass, nomainot Tāvi Reivasu.

Decembris

• 1. decembris — Gambijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Adama Berovs.
• 4. decembris:
  • Uzbekistānas prezidenta ārkārtas vēlēšanās uzvarēja Šavkats Mirzijojevs;
  • Austrijas prezidenta atkārtotās vēlēšanās uzvarēja Aleksandrs van der Bellens;
  • Itālijā referendumā noraidīts priekšlikums veikt konstitūcijas reformu.
• 6. decembris — par Francijas premjerministru kļuva Bernārs Kaznēvs.
• 12. decembris — par Itālijas premjerministru kļuva Paolo Džentiloni.
• 14. decembris — par Uzbekistānas premjerministru kļuva Abdulla Aripovs.
• 19. decembris — Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, teroristam ar kravas automašīnu apzināti iebraucot cilvēku pūlī, nogalināti 12 cilvēki.
• 31. decembris — Indonēzijā prāmja ugunsgrēkā gāja bojā 23 cilvēki un vēl 17 pazuduši.

Skatīt arī: 2016. gads Latvijā#Miruši un 2016. gads sportā#Miruši

Janvāris

 

 

• 1. janvāris — Vilmošs Zigmonds (Vilmos Zsigmond), ungāru izcelsmes ASV kinooperators (dzimis 1930. gadā)
• 2. janvāris — Nimrs an Nimrs (نمر باقر أمين النمر), Saūda Arābijas garīdznieks, šiītu sludinātājs (dzimis 1959. gadā)
• 3. janvāris — Peters Naurs (Peter Naur), dāņu datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā)
• 4. janvāris — Mišels Galabrū (Michel Galabru), franču aktieris (dzimis 1922. gadā)
• 5. janvāris — Pjērs Bulēzs (Pierre Boulez), franču diriģents un komponists (dzimis 1925. gadā)
• 8. janvāris — Marija Terēza de Filipisa (Maria Teresa de Filippis), itāliešu autobraucēja (dzimusi 1926. gadā)
• 10. janvāris — Deivids Bovijs (David Bowie), angļu mūziķis (dzimis 1947. gadā)
• 14. janvāris:
  • Elans Rikmens (Alan Rickman), angļu aktieris (dzimis 1946. gadā)
  • Leonīds Žabotinskis (Леонiд Жаботинський), ukraiņu PSRS svarcēlājs (dzimis 1938. gadā)
• 18. janvāris — Glenns Frejs (Glenn Frey), ASV mūziķis (dzimis 1948. gadā)
• 19. janvāris — Etore Skola (Ettore Scola), itāliešu scenārists un kinorežisors (dzimis 1931. gadā)
• 24. janvāris — Mārvins Minskis (Marvin Minsky), ASV datorzinātnieks (dzimis 1927. gadā)
• 26. janvāris:
  • Black, angļu dziedātājs (dzimis 1962. gadā)
  • Eibs Vigoda (Abe Vigoda), ASV aktieris (dzimis 1921. gadā)
• 29. janvāris — Žaks Rivets (Jacques Rivette), franču kinorežisors (dzimis 1928. gadā)

Februāris

 

 

• 4. februāris — Edgars Mičels (Edgar Mitchell), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā)
• 9. februāris — Sušils Koirala (सुशील कोइराला), Nepālas politiķis (dzimis 1939. gadā)
• 16. februāris — Butross Butross-Gali (بطرس بطرس غالي), Ēģiptes diplomāts un politiķis, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1922. gadā)
• 17. februāris — Andžejs Žulavskis (Andrzej Żuławski), poļu kinorežisors (dzimis 1940. gadā)
• 19. februāris:
  • Hārpera Lī (Harper Lee), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1926. gadā)
  • Umberto Eko (Umberto Eco), itāļu rakstnieks, filozofs, viduslaiku kultūras un semiotikas speciālists (dzimis 1932. gadā)
• 23. februāris — Donalds Viljamss (Donald E. Williams), ASV kosmonauts (dzimis 1942. gadā)
• 28. februāris — Džordžs Kenedijs (George Kennedy), ASV aktieris (dzimis 1925. gadā)

Marts

 

 

• 3. marts — Berta Kaseresa (Berta Cáceres), Hondurasas vides aktīviste (dzimusi 1973. gadā)
• 5. marts — Rejs Tomlinsons (Ray Tomlinson), ASV programmētājs (dzimis 1941. gadā)
• 6. marts — Nensija Reigana (Nancy Reagan), ASV aktrise, prezidenta Ronalda Reigana sieva (dzimusi 1921. gadā)
• 8. marts — Džordžs Mārtins (Sir George Martin), britu mūzikas producents (dzimis 1926. gadā)
• 10. marts — Kīts Emersons (Keith Emerson), britu mūziķis (dzimis 1944. gadā)
• 11. marts — Jolanda Balaša (Iolanda Balaș), Rumānijas vieglatlēte (dzimusi 1936. gadā)
• 12. marts — Loids Šeplijs (Lloyd Shapley), ASV matemātiķis un ekonomists (dzimis 1923. gadā)
• 13. marts — Hilarijs Patnams (Hilary Putnam), ASV filozofs (dzimis 1926. gadā)
• 18. marts — Gvido Vestervelle (Guido Westerwelle), vācu politiķis (dzimis 1961. gadā)
• 21. marts — Endrū Grovs (Andrew Grove), Ungārijā dzimis ebreju ASV zinātnieks un uzņēmējs (dzimis 1936. gadā)
• 22. marts — Robs Fords (Rob Ford), Kanādas politiķis (dzimis 1969. gadā)
• 24. marts:
  • Johans Kruifs (Johan Cruyff), Nīderlandes futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
  • Gerijs Šendlings (Garry Shandling), ASV aktieris (dzimis 1949. gadā)
• 29. marts:
  • Petija Djūka (Patty Duke), ASV aktrise (dzimusi 1946. gadā)
  • Nils Hiļevičs (Ніл Гілевіч, Ни́л Гиле́вич), baltkrievu dzejnieks (dzimis 1931. gadā)
• 31. marts:
  • Hanss Dītrihs Genšers (Hans-Dietrich Genscher), vācu politiķis (dzimis 1927. gadā)
  • Imre Kertēss (Imre Kertész), Ungārijas rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
  • Zaha Hadīda (Zaha Hadid, زها حديد), Irākā dzimusi Lielbritānijas arhitekte (dzimusi 1950. gadā)

Aprīlis

 

• 3. aprīlis — Čezāre Maldīni (Cesare Maldini), itāliešu futbolists un treneris (dzimis 1932. gadā)
• 20. aprīlis — Chyna, amerikāņu cīkstone, kultūriste un pornoaktrise (dzimusi 1970. gadā)
• 21. aprīlis — Prinss (Prince), amerikāņu mūziķis (dzimis 1958. gadā)
• 24. aprīlis — Tomijs Kono (Tommy Kono), amerikāņu svarcēlājs (dzimis 1930. gadā)
• 30. aprīlis — Harolds Kroto (Harold Kroto), britu ķīmiķis (dzimis 1939. gadā)

Maijs

• 6. maijs:
  • Patriks Ekengs (Patrick Ekeng), Kamerūnas futbolists (dzimis 1990. gadā)
  • Margota Honekere (Margot Honecker), vācu politiķe, VDR vadītāja Ēriha Honekera sieva (dzimusi 1927. gadā)
• 12. maijs — Suzanna Masheta Džonsa (Susannah Mushatt Jones), amerikāņu ilgdzīvotāja, pasaulē vecākais cilvēks (dzimusi 1899. gadā)
• 31. maijs:
  • Korija Brokena (Corry Brokken), Nīderlandes dziedātāja (dzimusi 1932. gadā)
  • Mohameds Abdelazīzs (محمد عبد العزيز), Rietumsahāras politiķis, Sahrāvī nacionālās atbrīvošanās kustības Polisario frontes līderis (dzimis 1947. gadā)

Jūnijs

 

 

• 3. jūnijs — Muhameds Ali (Muhammad Ali), amerikāņu bokseris (dzimis 1942. gadā)
• 6. jūnijs:
  • Viktors Korčnojs (Виктор Корчной), PSRS un Šveices šahists (dzimis 1931. gadā)
  • Pīters Šefers (Peter Shaffer), britu dramaturgs un scenārists (dzimis 1926. gadā)
• 10. jūnijs — Gordijs Hovs (Gordie Howe), kanādiešu hokejists (dzimis 1928. gadā)
• 11. jūnijs — Kristīna Grimija (Christina Grimmie), amerikāņu dziedātāja, dziesmu autore, aktrise (dzimusi 1994. gadā)
• 16. jūnijs — Džo Koksa (Jo Cox), angļu politiķe (dzimusi 1974. gadā)
• 19. jūnijs — Antons Jeļčins (Антон Ельчин, Anton Yelchin), Krievijas izcelsmes amerikāņu aktieris (dzimis 1989. gadā)
• 27. jūnijs — Bads Spensers (Bud Spencer), itāliešu aktieris un dziedātājs (dzimis 1929. gadā)
• 28. jūnijs — Peta Sammita (Pat Summitt), amerikāņu basketboliste un trenere (dzimusi 1952. gadā)

Jūlijs

 

• 2. jūlijs:
  • Eli Vīzels (Elie Wiesel), Rumānijas ebreju izcelsmes ASV rakstnieks (dzimis 1928. gadā)
  • Maikls Čimino (Michael Cimino), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1939. gadā)
  • Patriks Menings (Patrick Manning), Trinidādas un Tobāgo politiķis, bijušais valsts prezidents (dzimis 1946. gadā)
  • Mišels Rokars (Michel Rocard), Francijas politiķis, bijušais valsts premjerministrs (dzimis 1930. gadā)
• 4. jūlijs — Abāss Kijārostamī (عباس کیارستمی `), Irānas kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1940. gadā)
• 12. jūlijs — Gorans Hadžičs (Горан Хаџић), serbu-horvātu politiķis un karavadonis Balkānu karu laikā (dzimis 1958. gadā)
• 13. jūlijs — Abū Omars el Šīšānī (أبو عمر الشيشاني), gruzīnu-čečenu džihādists, Islāma Valsts komandieris Sīrijā (dzimis 1986. gadā)
• 19. jūlijs — Gerijs Māršals (Garry Marshall), amerikāņu aktieris un režisors (dzimis 1934. gadā)
• 20. jūlijs — Pāvels Šeremets (Павел Шарамет), baltkrievu žurnālists (dzimis 1971. gadā)
• 26. jūlijs — Žaks Hamels (Jacques Hamel), franču garīdznieks (dzimis 1930. gadā)

Augusts

 

• 3. augusts:
  • Šahrams Amiri (شهرام امیری‎‎), Irānas kodolzinātnieks (dzimis 1977. gadā)
  • Kriss Eimons (Chris Amon), Jaunzēlandes autosportists (dzimis 1943. gadā)
• 16. augusts — Žuans Avelanži (João Havelange), Brazīlijas sportists, jurists, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1916. gadā)
• 17. augusts — Arturs Hillers (Arthur Hiller), Kanādas un ASV televīzijas un kino režisors (dzimis 1923. gadā)
• 22. augusts — Sellapans Ramanatans (Sellapan Ramanathan), Singapūras politiķis, bijušais Singapūras prezidents (dzimis 1924. gadā)
• 24. augusts — Valters Šēls (Walter Scheel), vācu politiķis, bijušais VFR prezidents (dzimis 1919. gadā)
• 25. augusts — Soņa Rikela (Sonya Rykiel), franču modes māksliniece un rakstniece (dzimusi 1930. gadā)
• 29. augusts — Džīns Vailders (Gene Wilder), amerikāņu aktieris (dzimis 1933. gadā)
• 30. augusts:
  • Abū Muhammeds el Adnānī (أبو محمد العدناني), Sīrijas kaujienieks un terorists, viens no Islāma valsts līderiem (dzimis 1977. gadā)
  • Vera Čāslavska (Věra Čáslavská), čehu vingrotāja (dzimusi 1942. gadā)
  • Džo Saters (Joe Sutter), amerikāņu aviācijas inženieris (dzimis 1921. gadā)

Septembris

 

 

 

• 2. septembris — Isloms Karimovs (Islom Karimov), Uzbekistānas politiķis, prezidents (dzimis 1938. gadā)
• 16. septembris — Karlo Adzeljo Čampi (Carlo Azeglio Ciampi), Itālijas politiķis un baņķieris (dzimis 1920. gadā)
• 20. septembris — Kērtiss Hensons (Curtis Hanson), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1945. gadā)
• 25. septembris — Arnolds Pālmers (Arnold Palmer), amerikāņu golferis (dzimis 1929. gadā)
• 27. septembris — Klifs Bārtons (Cliff Burton), amerikāņu mūziķis (dzimis 1962. gadā)
• 28. septembris — Šimons Peress (שמעון פרס), Izraēlas politiķis, prezidents un premjerministrs (dzimis 1923. gadā)

Oktobris

 

• 5. oktobris — Mihals Kovāčs (Michal Kováč), Slovākijas politiķis, prezidents (dzimis 1930. gadā)
• 9. oktobris — Andžejs Vajda (Andrzej Wajda), poļu kinorežisors (dzimis 1926. gadā)
• 13. oktobris:
  • Pūmipons Adunjadēts (ภูมิพลอดุลยเดช), Taizemes karalis (dzimis 1927. gadā)
  • Dario Fo (Dario Fo), itāļu satīriķis, dramaturgs, aktieris un komponists (dzimis 1926. gadā)
• 16. oktobris:
  • Arsēnijs Pavlovs jeb Motorola (Арсений Павлов), Austrumukrainas prokrievisko separātistu komandieris (dzimis 1983. gadā)
  • Kigeli V (Kigeli V), pēdējais Ruandas karalis (dzimis 1936. gadā)
• 19. oktobris — Iveta Šovirē (Yvette Chauviré), franču balerīna un aktrise (dzimusi 1917. gadā)
• 20. oktobris — Junko Tabei (田部井 淳子), japāņu alpīniste (dzimusi 1939. gadā)
• 24. oktobris — Horhe Batlje (Jorge Batlle), Urugvajas prezidents (dzimis 1927. gadā)
• 25. oktobris — Karlušs Albertu Torress (Carlos Alberto Torres), Brazīlijas futbolists (dzimis 1944. gadā)
• 29. oktobris — Pens Sovans (Pen Sovan), Kambodžas premjerministrs (dzimis 1921. gadā)

Novembris

 

 

• 2. novembris — Oļegs Popovs (Олег Попoв), PSRS un Krievijas cirka mākslinieks, klauns (dzimis 1930. gadā)
• 7. novembris — Leonards Koens (Leonard Cohen), Kanādas rakstnieks un mūziķis (dzimis 1935. gadā)
• 15. novembris — Siksto Durans Baljens (Sixto Durán Ballén), Ekvadoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1921. gadā)
• 18. novembris — Šārona Džonsa (Sharon Jones), amerikāņu mūziķe (dzimusi 1956. gadā)
• 20. novembris — Konstantins Stefanopuls (Κωνσταντίνος Στεφανόπουλος), Grieķijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1926. gadā)
• 24. novembris — Florensa Hendersone (Florence Henderson), amerikāņu aktrise un mūziķe (dzimusi 1934. gadā)
• 25. novembris — Fidels Kastro (Fidel Castro), Kubas prezidents (dzimis 1926. gadā)
• 28. novembris — Marks Taimanovs (Марк Тайманов), Krievijas šahists (dzimis 1926. gadā)

Decembris

 

 

 

• 7. decembris — Gregs Leiks (Greg Lake), angļu mūziķis (dzimis 1947. gadā)
• 8. decembris — Džons Glenns (John Glenn), ASV astronauts un politiķis (dzimis 1921. gadā)
• 18. decembris — Žaža Gabora (Zsa Zsa Gabor), ungāru izcelsmes ASV aktrise (dzimusi 1917. gadā)
• 18. decembris — Mišela Morgana (Michèle Morgan), franču aktrise (dzimusi 1920. gadā)
• 23. decembris — Pīrss Sellerss (Piers John Sellers), ASV astronauts (dzimis 1955. gadā)
• 24. decembris:
  • Riks Parfits (Rick Parfitt), angļu mūziķis (dzimis 1948. gadā)
  • Ričards Adamss (Richard Adams), angļu rakstnieks (dzimis 1920.)
• 25. decembris — Džordžs Maikls (George Michael), angļu mūziķis (dzimis 1963. gadā)
• 26. decembris — Vera Rubina (Vera Rubin), amerikāņu astronome (dzimusi 1928. gadā)
• 27. decembris:
  • Kerija Fišere (Carrie Fisher), amerikāņu aktrise, romānu rakstniece, scenāriste (dzimusi 1956. gadā)
  • Ratnasiri Vikremanajake (Ratnasiri Wickremanayake), Šrilankas politiķis, bijušais premjermisnistrs (dzimis 1933. gadā)
• 28. decembris — Debija Renoldsa (Debbie Reynolds), amerikāņu aktrise, dziedātāja, dejotāja (dzimusi 1932. gadā)

• Ekonomikā — Olivers Hārts un Bengts Holmstrems
• Fizikā — Deivids Tulesss, Dankans Haldeins un Džons Maikls Kosterlics
• Fizioloģijā vai medicīnā — Jošinori Ohsumi
• Ķīmijā — Žans Pjērs Sovažs, Freizers Stodarts un Bernards Ferings
• Literatūrā — Bobs Dilans
• Miera veicināšanā — Huans Manuels Santoss