Zviedrijas Vēsturiskās Zemes Un Provinces

gada administratīvi teritoriālās reformas tika sadalīta lēnēs. Sadalījums zemēs pastāvēja līdz 1809. gada reformai. Par Baltijas jūras provincēm tolaik dēvēja Zviedru Vidzemi, Zviedru Igauniju un Ingriju, zviedru karalim pakļāvas arī Zviedru Pomerānija, Zviedru Karēlija un citas atkarīgās teritorijas.

Arī mūsdienās tiek lietoti Zviedrijas seno zemju nosaukumi, tautastērpi un heraldika.

Viduslaiku Zviedrijas ķēniņu valsts sākotnēji veidojās no relatīvi patstāvīgām valdnieka vasaļu zemēm, kurās bija savi likumi (zviedru: landskapslag). Kad 14. gadsimtā izveidojās centralizēta monarhija, tika ieviesta ķēniņa zemes "izlienēšana" jeb sadalīšana "lēnēs" (zviedru: län). Valdnieka oficiālais tituls bija "zviedru, gotu un vendu ķēniņš" (Sverigis, Göthes och Wendes Konung), kam pievienoja iekaroto provinču valdnieka titulus, piemēram, Juhans III bija "lielhercogs Somijā, Karēlijā, Votu piektdaļā un Ingrijā Krievijā un igauņu Livonijas hercogs" (Storfurste till Finland, Carelen, Wåtzski Petijn och Ingermanland i Rysland, och öffuer the Eester i Liffland Hertigh). Savukārt karaļa ģimenes locekļi lietoja Zviedrijas provinču hercogu titulus, piemēram, vēlākais karalis Kārlis IX līdz kronēšanai 1607. gada tika dēvēts par Sēdermanlandes, Nerkes un Vermlandes hercogu (Hertigh til Sudermanneland, Närke och Wermeland).

1645. gadā Zviedrija atņēma Dānijai Gotlandi, bet 1658. gadā pēc Otrā Ziemeļu kara Skoni, Hallandi, Blēkingi, kā arī Būhuslēni, Herjedāleni un Jemtlandi. Pēc Vestfālenes miera līguma 1648. gadā Zviedrija ieguva Brēmenes un Ferdenas (Bremen-Verden) bīskapijas, bet Lielā Ziemeļu kara laikā 1719. gadā tās pievienoja Hanoveres kūrfirstei. 1809. gadā Krievija iekaroja Esterlandi, Ālandu salas, kā arī daļu no Norlandes, un nodibināja tur Somijas lielhercogisti. Napoleona karu laikā 1814. gadā Zviedrija ieguva Norvēģiju, kura atguva neatkarību 1905. gadā.

•  
  Zviedrijas provinces līdz 1634. gadam.
•  
  Zviedrijas lielvalsts ar domīnijām 1658. gadā.
•  
  Zviedrijas mūsdienu teritorija ar vēsturiskajām zemēm.

• Svēlande (Svealand) jeb "Zviedru (sveju) zeme"

• Dālarna (Dalarna)
• Nērke (Närke)
• Sēdermanlande (Södermanland)
• Uplande (Uppland)
• Vermlande (Värmland)
• Vestmanlande (Västmanland)
• Ālandu salas (Åland) līdz 1809. gadam

• Jētalande (Götaland) jeb "Gotu (jetu) zeme"

• Esterjētlande (Östergötland)
• Vesterjētlande (Västergötland)
• Dālslande (Dalsland)
• Smolande (Småland)
• Ēlande (Öland)
• Bohuslēne (Bohuslän) no 17. gadsimta
• Blēkinge no 17. gadsimta
• Gotlande (Gotland) no 17. gadsimta
• Hallande (Halland) no 17. gadsimta
• Skone (Skåne) no 17. gadsimta

• Norlande (Norrland) jeb "Ziemeļu zeme"

• Ongermanlande (Ångermanland)
• Jestriklande (Gästrikland)
• Elsinglande (Hälsingland)
• Herjedālene (Härjedalen) no 17. gadsimta
• Jemtlande (Jämtland)
• Lapzeme (Lappland)
• Medelpada (Medelpad)
• Ēsterbotene (Österbotten)
• Vesterbotene (Västerbotten)

• Esterlande (Österland) jeb "Austrumu zeme"

• Īstā Somija (Egentliga Finland)
• Karēlija (Karelen)
• Nīlande (Nyland)
• Satakunta (Satakunda)
• Savonija (Savolaks)
• Tavastija (Tavastland)

• Zviedru Karēlija (Keksholma)
• Ingrija (Ingermanland)
• Zviedru Igaunija (Estland)
• Zviedru Vidzeme (Livland)
• Zviedru Pomerānija
• Brēmene un Ferdena
• Skone, Gotlande un Bohuslēne no 1658. gada
• Trondelaga (Trøndelag) neilgi 1658.-1660. gadā

Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l