Zaļā Varde

esculentus) ir varžu dzimtas (Ranidae) Latvijā dzīvojoša varžu hibrīdsuga, kas rodas, sakrustojoties ezera vardei (Pelophylax ridibundus) ar dīķa vardi (Pelophylax lessonae). Tā ir endēma Eiropas varžu suga un izplatība pamatā sakrīt ar dīķa vardes izplatību.

Zaļā varde Pelophylax kl. esculentus (Linnaeus, 1758)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Abinieki (Amphibia)
Kārta	Bezastainie abinieki (Anura)
Dzimta	Varžu dzimta (Ranidae)
Ģints	Dīķa vardes (Pelophylax)
Suga	Zaļā varde (Pelophylax kl. esculentus)
Sinonīmi
Rana esculenta Pelophylax esculenta Rana kl. esculentus
Zaļā varde Vikikrātuvē

Zaļā varde vienmēr sastopama jauktās populācijās (ar ezera vardēm vai dīķa vardēm). Latvijā parasti sastopamas jauktas dīķa vardes un zaļās vardes populācijas, kas turpina savstarpēji krustoties. Zaļā varde izceļas ar ekoloģisku plastiskumu, jo spēj apdzīvot abām izejas sugām (ezera vardes un dīķa vardes) raksturīgos biotopus. Piemēram, atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem, ūdenstilpes lieluma un skābekļa satura ūdenī var ziemot vai nu ūdenstilpes dibenā kā ezera varde, vai krastā kā dīķa varde. Kopumā zaļā varde izceļas ar lielāku pielāgoties spēju, tādēļ bieži vien izrādās izturīgāka par izejas sugām.

Zaļo vardi angliski sauc par "ēdamo vardi" (edible frog), jo Francijā to izmanto kulinārijā, precīzāk, pārtikā izmanto tikai tās kājas.

Ilgu laiku ezera vardi un dīķa vardi uzskatīja par zaļās vardes pasugām ( atbilstoši ar zinātniskiem nosaukumiem — Rana esculenta ridibinda un Rana esculenta lessonae). Tomēr 1960. gadu beigās tika atklāts, ka, patiesībā, zaļā varde ir dīķa un ezera vardes hibrīds, kas Eiropā radies pirms 5000 gadiem. Šai sugai ir oriģināla populācijas ģenētiskā struktūra un ļoti specifisks ģenētiskās pārmantojamības mehānisms. Neparastība slēpjas tajā, ka zaļās vardes hibrīda gametoģenēzes process ar vienu no vecāku gēniem eliminējas un hibrīdi savvaļā eksistē vienkopus ar vienu no vecāku sugām.

Ezera vardei un dīķa vardei ir kopīgs priekštecis un, lai arī vēsturiski ir izveidojušās divas sugas, abas ģenētiski ir saglabājušās pietiekami tuvu, lai to hibrīds būtu vairoties spējīgs. Tomēr divu zaļo varžu pēcnācēji ļoti bieži ir neauglīgi. Tādēļ dabā nevar novērot tīru zaļo varžu populāciju, tā vienmēr būs jaukta vai nu ar ezera vardēm, vai dīķa vardēm.

Visbiežāk pārojas ezera varžu mātītes ar dīķa varžu tēviņiem un zaļo varžu mātītes ar dīķa varžu tēviņiem vai daudz retāk ar ezera varžu tēviņiem. Šo trīs varžu gametoģenēzes īpatnība ir tāda, ka, ja zaļā varde sakrustojas ar dīķa vardi, pēcnācēji ir zaļās vardes, bet, ja zaļā varde sakrustojas ar ezera vardi, pēcnācēji ģenētiski ir atkal ezera vardes.

 

 

Pateicoties savai izcelsmei, zaļā varde līdzinās gan ezera, gan dīķa vardei, un tai ir abu sugu ķermeņa uzbūves un ekoloģijas starppazīmes. Atšķirt to no vecāku sugām ir grūti. Bieži to var noteikt tikai ar bioķīmiskām analīzēm (olbaltumvielu elektroforēzi). Zaļā varde ir lielāka par dīķa vardi, bet mazāka nekā ezera varde. Tās ķermeņa garums ir 6—8 cm, retāk līdz 10 cm. Zaļās vardes āda ir gluda, mugura zaļa vai brūngana, ar melniem plankumiem vai punktiņiem, bieži pāri mugurai novērojama gareniska, dzeltena svītra. Vēderpuse balta vai pelēka, parasti ar melniem plankumiem. Tēviņam ārējie rezonatori pelēkā krāsā.

Uz zaļo vardi netieši var noradīt tās dzīves vieta. Ja ezera varde iecienījusi caurtekošas ūdenstilpes, dīķa varde stāvošus ūdeņus, tad zaļā varde satopama biotopos, kuriem ir starpposma raksturs – nelielos dīķos, pārplūdušās pļavās, upes līčos, izbijušos upes posmos, aizsprostos, kanālos, zivsaimniecības dīķos. Lielos ezeros un upēs parasti nav sastopama. Izvairās no bieziem mežiem. Zaļā varde aktivitātes sezonu pavada ūdenī vai ūdenstilpes krastā. Pārtiek no bezmugurkaulniekiem. Līdzīgi kā izejas sugas, arī zaļā varde ir aktīva dienā, taču nārsta dziedāšanas intensitāte pieaug pievakarē. Ziemo ūdenstilpes dibenā vai sauszemē, līdzīgi dīķa vardei.

Zaļās vardes nārsta periods sākas maijā un ir atkarīgs no ūdens temperatūras (ūdens temperatūrai jābūt virs 15 °C). Nārsto mazos un lielos dīķos, karjeros, vecupēs vai upju līčos. Visi ar vairošanos saistītie raksturlielumi ir vidēji starp ezera un dīķa vardi. Dzimumgatavība iestājas dzīves trešajā gadā.

• Kā pārziemo dzīvnieki?
• Latvijas vardes
• Latvijas abinieku noteicējs