Viduslaiku literatūra ir visi literārie darbi, kuri uzrakstīti viduslaikos, t.i., no 4.—5.
gadsimta (no Romas impērijas sabrukuma — 476. gadā) līdz 13.—15. gadsimtam. Viduslaiku literatūru iedala agrīnajā viduslaiku literatūrā (no 4.—5. gadsimta līdz 9.—12. gadsimtam) un klasiskajā viduslaiku literatūrā (no 9.—12. gadsimta līdz 13.—15. gadsimtam). Rietumeiropā un Centrāleiropā viduslaiku literatūra galvenokārt tapusi latīņu valodā, jo tā bija katoļu baznīcas oficiālā valoda, savukārt baznīca bija gandrīz vienīgais izglītības avots. Atšķirīga situācija bija Austrumeiropā, kur lielās Austrumromas impērijas un Pareizticīgo baznīcas ietekmes dēļ dominēja grieķu un senslāvu valodas. Izņēmums ir arī tautas eposi, kas rakstīti attiecīgās tautas valodā.
Viduslaiku literatūrai raksturīga anonimitāte, jo autora loma šajā laikā tika uzskatīta par maznozīmīgu vai labākā gadījumā otršķirīgu.
Lielākā daļa viduslaikos tapušā literatūra ir ar reliģisku saturu un tie ir teoloģiski darbi (piemēram, Sv. Anselma, Akvīnas Toma utt.), kā arī daudzas himnas, hagiogrāfijas ("svēto dzīves"; Voradžinas Jēkaba hagiogrāfiju krājums "Zelta leģenda" (ap 1260. gadu) sasniedza tādu popularitāti, ka uzskata, ka to lasīja vairāk nekā Bībeli). Dzeju rakstīja, piemēram, Asīzes Francisks un franciskāņi. Teoloģijas studenti bieži rakstīja satīriskus četrvārsmu pantus, ko dēvē par vagantu (jeb goliardu) dzeju. Vienīgais plaši izplatītais reliģiskās literatūras žanrs, kura darbu autori nebija garīdznieki, bija mistēriju lugas (tās regulāri uzveda svētku dienās, un tās bieži ilga visu dienu un pat ievilkās naktī).
Ne tik izplatīta, kā reliģiskā literatūra, taču visai daudzveidīga, bija laicīgā literatūra. 11. gadsimtā aktuāla kļuva "galma mīlestības" tematika, īpaši romāņu valodās un grieķiski. Viduslaikos populāra bija arī ceļojumu literatūra, kurā bija aprakstītas tālas zemes (bieži vien apraksti bija pārspīlēti vai nepatiesi).
Viduslaiku literatūra ietekmējās no visai pretrunīgiem avotiem — pagānu mitoloģijas, kristietības un antīkās kultūras.
Viduslaikos daudz tika rakstīts arī par Krusta kariem un bruņinieku cīņām. Radās varoņi, kuri tautas atmiņā un iztēlē dzīvoja ar savām dēkām, mīlestību un varonību.
Agrīno viduslaiku literatūrā bieža parādība ir tautas eposs. Piemēram, ķeltu eposs — "Ulādu cikls" — 7.—8. gadsimts; anglosakšu eposs "Beovulfs", pierakstīts ap 1000. gadu, eposa darbība, iespējams, saistāma ar 7.—8. gadsimtu; skandināvu dziesmu cikls "Vecākā Eda", kurš pierakstīts 13 gadsimta otrajā pusē, taču tajā atrodama ļoti sena informācija.
Klasisko viduslaiku literatūras žanri ir:
Viduslaiku literatūra | |
---|---|
Agrīno viduslaiku literatūra | |
Tautas eposs | |
Klasisko viduslaiku literatūra | |
Varoņeposs | Kurtuāzā literatūra | Pilsētas literatūra |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Viduslaiku literatūra, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.