VEF I—16 bija vieglais iznīcinātājs, kuru 1939.
Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
gadā izstrādāja aviokonstruktors Kārlis Irbītis.
I—16 | |
Tips | Vieglais iznīcinātājs |
Ražotājs | VEF |
Konstruktors | Kārlis Irbītis |
Pēdējais lidojums | 1939 |
Kopskaits | 1 |
Cena | 130,568 lati (1939) |
Bāzes modelis | VEF I-15 |
Darbu pie I—16 Irbītis uzsāka 1938. gadā ar Čehoslovāku 12-cilindru Walter "Sagitta" I-SR dzinēja pasūtīšanu. Uzskata ka I—16 būvēts uz iepriekšējās Irbīša konstrukcijas, treniņlidaparāta VEF I—15 bāzes. Neparasts projekta risinājums, Latvijas avio būvei, bija tas, ka pilota kabīne un vadības ierīces kā viena vienība— to varēja pilnīgi atdalīt atsevišķi no pašas lidmašīnas un vēlāk iestiprināt tajā tikai ar sešu skrūvju palīdzību. Pati lidmašīna bija pēc konstrukcijas monoplāns ar zemu novietotiem spārniem, kā arī ar stabili piestiprinātu izbīdītu riteņu šasiju, kaut gan sērijveida lidmašīnām bija paredzēta saliekamā riteņu šasija.
Prototips nebija bruņots, bet sērijveida lidmašīnām bija paredzēts bruņojums, kurš dažādos avotos aprakstīts dažādi: bruņots ar diviem, izvietotiem lidaparāta korpusā, sinhronizētiem 7,9 mm kalibra ložmetējiem (Browning, citur Reinmetall), kas šāva caur propellera sfēru (plakni?), papildus vēl bija uzstādīti divi ložmetēji lidaparāta spārnos.
Kopumā ar to lidojuši tādi lidotāji- izmēģinātāji kā: Konstantīns Reihmanis, Kirils Mihelsons un Jānis Rudzīts. Irbītis stāsta, ka I—16 izveidei kopumā patērēja 36’456 cilvēkstundas, no kurām viena trešdaļa pienākas projekta izstrādei.
1941. gada februārī par lidmašīnām uzzināja PSRS armijas vadība un tika dots norādījums sagatavot I—12, I—15, I—15b, I—17 (divus variantus) un I—18, kurus nosūtīt uz Maskavu, lai tos varētu izpētīt. Tā kā nav skaidrības, cik tad VEF I—16 tika uzbūvēti, dažādos avotos min skaitļus no 1 līdz 3. Ir zināms, ka padomju piloti „pārdzina” vienu no prototipiem uz PSRS, kur tas interesi neizsauca, jo bija jau sākta LaGG-3 (ЛаГГ-3) ražošana ar augstākiem lidošanas parametriem. Tāpat kā Me-209 arī VEF I—16 evakuācijas laika tika iznīcināts.
Vācijai, turpinot karu divās frontēs, koka konstrukcijas kļuva vitāli nepieciešamas.
Tā tika izmantota Vācijas aviācijas skolā Tornē līdz 1942. gadam.
Modelis | I—16 |
Spārna izmērs, metros | 8,23 |
Garums, metros | 7,30 |
Augstums, metros | 2,40 |
Spārna laukums, m2 | 11,43; citos avotos 11,50 m2 |
Tukša lidaparāta masa, kg | 1100 |
Maksimālā pacelšanās masa, kg | 1540, citos avotos 1550 |
Dzinēja tips | 1x Walter Sagitta I-SR |
Dzinēja jauda, z. s. | 460 (343 kW); citos avotos 454 z. s. (339kW) vai 520 z. s. (389 kW) |
Maksimālais ātrums, km/h | 350 |
Nolidošanas attālums | 400 km, citos avotos 700 km vai 805 km |
Maksimālais lidojuma augstums | 8000 m, citos avotos 8100 m |
Ekipāža, cilv. | 1 |
Bruņojums |
|
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article VEF I-16, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.