Usa-193

Tas tika palaists 2006. gada 14. decembrī. Tā īpašnieks bija ASV Nacionālais izlūkošanas birojs (National Reconnaissance Office, NRO). Kosmiskā apartāta precīzi parametri, funkcijas un nolūks nav zināms, jo šī misija bija ļoti slepena. Neatkarīgie eksperti domā, ka pavadonī bija eksperimentāli instrumenti, kas paredzēti nākamos izlūkošanas pavadoņos, tai skaitā jaunas paaudzes radara sensors. Kosmiskā aparāta masa tiek novērtēta no 2000 līdz 4000 kg. Pavadonis kļuva plaši pazīstams ar to, ka 2008. gada 21. februārī tika iznīcināts, pielietojot antiballistisko raķeti.

USA 193
USA 193 starts ar Delta II nesējraķeti
KA veids	spiegošanas pavadonis
Organizācija:	ASV Nacionālais izlūkošanas birojs (NRO)
Izgatavotāji	Lockheed Martin
Starts	14.12.12006. 21:00 UTC
Starta vieta	Vandenberga
Nesējraķete	Delta 7920
Darbības ilgums	sabojājās tūlīt pēc starta
Beigu datums	21.02.2008.
NSSDC ID	2006-057A
SCN	29651
Masa	~3300 kg
Enerģija	Saules baterijas ?
Orbītas elementi
Centr. ķermenis	Zeme
Slīpums	58.48°
Apogejs	268 km (11.02.2008.)
Perigejs	255 km (11.02.2008.)

Drīz pēc starta pavadonis sabojājās, neizdevās nodibināt ar to sakarus. ierobežotais datu apjoms, kas tika saņemts no kosmiskā aparāta, rādīja, ka pavadoņa vadības dators vairākas reizes ir pārstartējies, bet nav izdevies panākt normālu darbību. Saules baterijas arī netika izvērsušās.

Sākotnējā orbīta pavadonim bija 351 x 367 km, ar periodu 92,9 min un slīpumu 58.5°. Neatkarīgu novērotaju dati liecināja, ka tā orbīta pamazām pazeminājās sakarā ar berzi atmosfērā. 2008. gada 22. janvārī orbīta jau bija 275 x 279 km, un tā pazeminājās par aptuveni 1 km dienā.

2008. gada janvāra beigās no anonīmiem ASV pārstāvjiem kļuva zināms, ka ASV siegošanas pavadonis, kas vēlāk tika identificēts kā USA 193, ir tādā orbītā, ka drīzumā nogāzīsies uz Zemes. To apstiprināja arī amatieru novērojumi

ASV Federālā avārijas situāciju pārvaldības aģentūra (FEMA) ziņoja, ka pavadonī atrodas bīstamie materiāli hidrazīns un berilijs,, lai gan bija arī spekulācijas, ka pavadonī varētu būt radioizotopu termoelektriskais ģenerators. Pavadonim ieejot atmosfēras blīvajos slāņos, tas parasti sadeg, bet atsevišķas lielākās daļas var nesadegt pilnībā, un var nokrist uz zemes, to starpā arī degvielas tvertne ar hidrazīna atliekām. Tas varētu radīt bīstamību cilvēku veselībai.

2008. gada 21. augustā Hārvardas zinātnieks un bijušais NASA darbinieks Jousefs Bats (Yousaf Butt) nāca klajā ar publikāciju. Izanalizējis pavadoņa un tā degvielas rakstulielumus, viņš secināja, ka pavadoņa tvertne ar hidrazīna degvielu būtu pilnībā sadegusi atmosfērā, un nekādu bīstamību neradīja.

 

Plāns par USA 193 iznīcināšanu ar raķeti tika sagatavots 2008. gada 4. janvārī, un prezidents Džordžs Bušs to apstiprināja 2008. gada 12. februārī.

2008. gada 14. februārī ASV amatpersonas oficiāli paziņoja par plānu iznīcināt USA 193, pirms tas ieies atmosferā, lai "glābtu vai samazinātu ietekmi uz cilvēku dzīvībām". Viņi teica, ka pavadonī ir aptuveni 450 kg sasaluša toksiskā hidrazīna degvielas, kas, nokrītot uz zemes, "varētu izveidot toksisku mākoni divu futbola laukumu platībā". Ģenerālis Džeimss Kortraits (James Cartwright) apstiprināja, ka ASV Jūras kara flote gatavojas palaist taktisko raķeti SM-3, lai iznīcinātu pavadoni 240 km augstumā, īsi pirms tas ieies atmosfērā.

 

SM-3 raķete tika palaista 2008. gada 21. februārī 03:26 UTC no Ticonderoga klases raķešu kreisera USS Lake Erie, kas atradās Klusajā okeānā, uz rietumiem no Havaju salām. Tā trāpīja pavadonim 247 km augstumā ar ātrumu aptuveni 28 000 km/h. Nebija precīza apstiprinājuma, vai raķete ir trāpījusi tiesi tās mērķī — kosmiskā aparāta degvielas tvertnē. No īpašām lidmašīnām veiktajos uzņēmumos bija redzams, ka pēc trāpījuma izveidojies mākonis, un tā spektra analīze liecināja, ka tajā atrodas arī hidrazīns, tāpēc ar 80—90% varbūtību tika apgalvots, ka raķete trāpīja degvielas tvertnē. Radara dati rādīja, ka lielākās atlūzas nebija lielākas par futbolbumbu. Paredzamas, ka pavadoņa atliekas sadegs nākamajās četrās dienās, bet aparāta lielākā masa ieies atmosfērā 24 līdz 48 stundās pēc raķetes trāpījuma.

Novērojumos virs Klusā okeāna un Atlantijas okeāna tika secināts, ka pavadoņa atliekas ir tik mazas, ka tās sadegs atmosfērā.

Pavadoņa iznīcināšanas operācijas izmaksas tika novērtētas no 40 līdz 60 miljoniem USD. ASV amatpersonas noraidīja pamatojumu, ka akcija veikta, lai novērstu slepeno tehnoloģiju nokļūšanu citu valstu rokās vai ka tā ir atbilde uz 2007. gadā veikto Ķīnas pavadoņa iznīcināšanu ar raķeti.

Lai gan ASV bija stingri protestējusi pret agrāko Ķīnas antipavadoņu ieroča izmēģināšanu, kas radīja lielu daudzumu kosmisko atkritumu, ASV amatpersonas apgalvoja, ka šeit nevar vilkt paralēles, jo USA 193 atrodas daudz zemākā orbītā, kas nevar ietekmēt vairumu pavadoņu, un radušās atlūzas ieietu atmosfērā daudz ātrāk.

Krievijas aizsardzības ministrs apsūdzēja ASV par hidrazīna bīstamības aizsegā veiktu antipavadoņu ieroča izmēģināšanu, un atzīmēja, ka nekad vēl nav veiktas ārkārtas akcijas, lai gan daudzi pavadoņi ir krituši uz zemes. Ķīna pieprasīja ASV sniegt papildu informāciju par pavadoņa iznīcināšanu.

• E-305 New Radar Capability
• Zarya: Digest and Maps of the USA-193 Interception Arhivēts 2008. gada 25. februārī, Wayback Machine vietnē.
• SatTrackCam Leiden: USA 193 imminent decay in the news
• Video of press meeting on the planned destruction (WMV formāts) un atšifrējums
• CNN: U.S. to shoot down satellite Wednesday, official says Arhivēts 2008. gada 25. februārī, Wayback Machine vietnē.
• Satobs.org: Trajekritijas grafiks
• USA 193 Current Orbit Data heavens-above.com
• Missile Intercept (video). U.S. Department of Defense. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-02-29. Skatīts: 2008-02-21.