Testosterons (latīņu: testis — 'sēklinieks' + sterol —'sterīns') ir svarīgākais vīrišķais dzimumhormons.
Vīriešu organismā to producē sēklinieku Leidiga šūnas. Nelielos daudzumos tas veidojas arī sieviešu olnīcās, kā arī abu dzimumu virsnieru garozā. Pats testosterons ir bioloģiski visai neaktīvs, bet šūnās tas reducējas (pievieno ūdeņradi) līdz aktīvajai formai — dihidrotestosteronam. To nodrošina īpašs ferments, ko sauc par 5-alfa-reduktāzi. Reta ģenētiskā defekta gadījumā 5-alfa-reduktāzes var nebūt vai arī būt ļoti maz — tad vīriešu dzimuma auglis attīstās ar sievišķā tipa dzimumorgāniem vai ar neattīstītiem vīrišķajiem dzimumorgāniem. Ja medicīniskiem mērķiem nepieciešams nomākt testosterona aktivitāti, lieto 5-alfa-reduktāzi inhibējošus medikamentus.
Testosterons | |
---|---|
Testosterona struktūrformula Testosterona molekulas modelis | |
Citi nosaukumi | (8R,9S,10R,13S,14S,17S)-17-hidroksi- 10,13-dimetil-1,2,6,7,8,9,11,12,14,15,16,17- dodekahidrociklopenta[a]fenantrēn-3-ons |
CAS numurs | 58-22-0 |
Ķīmiskā formula | C19H28O2 |
Molmasa | 288,42 g/mol |
Kušanas temperatūra | 155 °C |
Viršanas temperatūra | sadalās |
Šķīdība ūdenī | praktiski nešķīst |
1935. gadā Leopolds Ružička un citi ķīmiķi noskaidroja testosterona struktūru un veica nepilnu sintēzi no holesterīna.
Testosteronam ir plaša iedarbība uz cilvēka organismu. Galvenokārt androgēni, tostarp testosterons, veicina proteīnu sintēzi un audu augšanu, saistoties ar androgēnu receptoriem. Testosterons tiek uzskatīts gan par anabolisku, gan virilizējošu. Anaboliskie efekti saistās ar muskuļu masas, spēka un kaulu izturības pieaugumu. Androgēnie efekti saistīti ar normālu vīrišķo dzimumorgānu attīstību, balss lūzumu un tipisko apmatojumu.
Pēc dzimšanas cilvēkam efektus rada brīvais (nesaistītais) cirkulējošais testosterons asinīs.
Testosterons ietekmē augli 4.-6. attīstības nedēļas laikā. Lai gan testosteronam ir mazāka nekā dihidrotestosteronam loma augļa dzimuma determinācijā, tas arī ietekmē dzimumlocekļa, vīriešu tipa urīnizvadkanāla, prostatas un sēklas pūslīšu veidošanos auglim.
Androgēnu efekti jaundzimušajiem nav vēl līdz galam izpētīti. Pirmajās dzīves nedēļās testosterona līmenis strauji pieaug (pubertātes līmenī) un tad 4-6 mēnešu vecumā tas jau ir ļoti zemā līmenī. Līdzšinējā teorija ir, ka tas nepieciešams smadzeņu attīstībai pēc vīrišķā tipa, jo nekādas pārmaiņas citos orgānos nav atrastas.
Atsevišķas pazīmes veidojās gan meitenēm, gan zēniem.
Testosterons lielākoties veidojas sēkliniekos, bet mazāk citur — ādā, virsnieru garozas tīklveida zonā, kā arī sievietēm olnīcās. Sēkliniekos hormonu veido Leidiga šūnas. Šī hormona priekštecis ir holesterīns, kura pirmais modifikācijas posms norit šūnu mitohondrijos.
Vispirms šīs šūnas veido pregnenolonu, tad progesteronu, kas sarežģītu pārvērtību ceļā (par 17 α-hidroksiprogesteronu, pēc tam par androstendionu) tiek pārvērsts par testosteronu, kas fizioloģiski ir aktīvākais androgēns.
Testosterons no sēkliniekiem nonāk asinīs un tā lielākā daļa tiek saistīta ar specifiskiem plazmas proteīniem.
Testosterona līmeni ietekmē:
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Testosterons |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Testosterons, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.