Planēta Saturns: Saules sistēmas sestā planēta
Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.
- Šis raksts ir par Saules sistēmas planētu. Par citām jēdziena Saturns nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Tā ir otra lielākā Saules sistēmas planēta un tālākā planēta, ko no Zemes var labi redzēt ar neapbruņotu aci (Urāns ir praktiski uz redzamības robežas). Planēta ir nosaukta romiešu dieva Saturna vārdā. Saturna īpaša pazīme ir tā gredzeni, kas sastāv no ledus un putekļiem. Saturnam ir daudz pavadoņu — 146.
Saturna astronomiskais simbols ir 
. Tas attēlo dieva Saturna sirpi.
.jpg) Saturns, attēls iegūts no starpplanētu zondes Cassini—Huygens | |||||||||||||||||||||
| Orbitālie parametri | |||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Epoha J2000 | |||||||||||||||||||||
| Afēlijs | 1 513 325 783 km 10,11595804 AU | ||||||||||||||||||||
| Perihēlijs | 1 353 572 956 km 9,04807635 AU | ||||||||||||||||||||
| Lielā pusass (rādiuss) | 1 433 449 370 km 9,58201720 AU | ||||||||||||||||||||
| Ekscentricitāte | 0,055723219 | ||||||||||||||||||||
| Apriņķojuma periods | 10 832,327 dienas 29,657296 gadi | ||||||||||||||||||||
| Sinodiskais periods | 378,09 dienas | ||||||||||||||||||||
| Vidējais apriņķošanas ātrums | 9,69 km/s | ||||||||||||||||||||
| Vidējā anomālija | 320,346750° | ||||||||||||||||||||
| Slīpums | 2,485240° 5,51° attiecībā pret Saules ekvatoru | ||||||||||||||||||||
| Uzlecošā mezgla garums | 113,642811° | ||||||||||||||||||||
| Pericentra arguments | 336,013862° | ||||||||||||||||||||
| Zināmie pavadoņi | 146 | ||||||||||||||||||||
| Fiziskie parametri | |||||||||||||||||||||
| Ekvatoriālais rādiuss | 60 268 ± 4 km 9,4492 Zemes ekvatoriālie rādiusi | ||||||||||||||||||||
| Polārais rādiuss | 54 364 ± 10 km 8,5521 Zemes polārie rādiusi | ||||||||||||||||||||
| Saspiedums | 0,09796 ± 0,00018 | ||||||||||||||||||||
| Virsmas laukums | 4,27×1010 km² 83,703 Zemes virsmas | ||||||||||||||||||||
| Tilpums | 8,2713×1014 km³ 763,59 Zemes tilpumi | ||||||||||||||||||||
| Masa | 5,6846×1026 kg 95,152 Zemes masas | ||||||||||||||||||||
| Vidējais blīvums | 0,687 g/cm³ (mazāks nekā ūdens blīvums) | ||||||||||||||||||||
| Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums | 8,96 m/s² 0,914 g | ||||||||||||||||||||
| 2. kosmiskais ātrums | 35,5 km/s | ||||||||||||||||||||
| Sideriskais periods | 0,439 — 0,449 dienas (10 h 32 — 47 min) | ||||||||||||||||||||
| Lineārais ātrums uz ekvatora | 9,87 km/s 35 500 km/h | ||||||||||||||||||||
| Ass slīpums | 26,73° | ||||||||||||||||||||
| Ziemeļu pola rektascensija | 2 h 42 min 21 s 40,589° | ||||||||||||||||||||
| Ziemeļu pola deklinācija | 83,537° | ||||||||||||||||||||
| Albedo | 0,342 (saites) | ||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||
| Redzamais spožums | no +1,2 līdz -0,24 | ||||||||||||||||||||
| Leņķiskais diametrs | 14,5" — 20,1" (ieskaitot gredzenus) | ||||||||||||||||||||
| Atmosfēra | |||||||||||||||||||||
| Scale height | 59,5 km | ||||||||||||||||||||
| Sastāvs |
| ||||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
Orbitālie parametri
Saturna ekvatoriālais diametrs ir 120 536 km, tas ir 9,45 reizes lielāks nekā Zemei. Saturns pārvietojas ap Sauli pa gandrīz riņķveida orbītu, veicot vienu apriņķojumu 29,9 Zemes gadu laikā. Vienu apgriezienu ap savu asi tas veic 10 stundās un 36 minūtēs. Ātrās rotācijas dēļ Saturns ir stipri saplacināts polu virzienā.
Atmosfēra un klimats
Saturnam ir ļoti blīva atmosfēra, kas sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija. Atmosfēras augšējo slāņu temperatūra ir −175 °C. Saturna virsmas vidējā temperatūra ir 143 kelvini.
Izpēte
Saturna izpēte mūsdienās ir veikta ar robotizētām kosmiskajām zondēm. Trīs pirmās Saturna izpētes misijas tika veiktas ar planētai garām lidojošām zondēm, kas paplašināja zināšanu bāzi par Saturna planetāro sistēmu, bet Cassini-Huygens starpplanētu zonde savu misiju veica Saturna orbītā.
Lidojumi garām Saturnam
Pioneer 11
Pirmo reizi cilvēku radīts objekts Saturnu sasniedza 1979. gadā, kad robotizētā kosmiskā zonde Pioneer 11 palidoja 21 000 km attālumā no planētas atmosfēras. Misijas laikā zonde uzņēma daudzus zemas izšķirtspējas planetārās sistēmas attēlus, kuru analīze liecināja, ka Saturns sastāv galvenokārt no šķidra ūdeņraža. Zonde atklāja arī tievo F gredzenu un vienu līdz tam nezināmu Saturna pavadoni.
Voyager misijas
1980. gada novembrī Saturnu sasniedza zonde Voyager 1, kuras uzdevums, lidojot garām planētai, bija tuvāka pašas planētas, tās gredzenu un lielāko pavadoņu izpēte. Zonde gar planētu lidoja 62 000 km attālumā no augšējās mākoņu robežas, atklāja trīs jaunus Saturna pavadoņus, G gredzenu un nosūtīja uz Zemi augstas izšķirtspējas attēlus.
Deviņus mēnešus pēc Voyager 1, 1981. gada augustā Saturnu sasniedza Voyager 2 zonde, kuras mērķis Saturna izpētē bija sekot Voyager 1 sūtītajiem datiem un attēliem. Voyager misijās iegūtie dati un attēli pastiprināja zinātnieku interesi par Saturna planetāro sistēmu un bija pamats Cassini-Huygens Saturna izpētes programmai.
Misija Saturna orbītā
2004. gada 1. jūlijā pēc septiņu gadu ceļojuma Cassini-Huygens zonde ielidoja Saturna orbītā. Tā veica divus lidojumus gar Saturna lielāko pavadoni, Titānu, pirms Huygens zondes palaišanas 2004. gada decembrī. Huygens zondes mērķis bija padziļināta Titāna izpēte. Zonde iegāja Titāna atmosfērā 2005. gada 14. janvārī un pēc 2,5 stundām nosēdās uz pavadoņa virsmas.
Savas misijas laikā Cassini veica virkni nozīmīgu atklājumu, starp kuriem kā vienu no svarīgākajiem var minēt pierādījumus ūdens eksistencei zem sasalušās virsmas uz Saturna pavadoņiem Titāna un Encelada, kas NASA zinātniekiem ļauj domāt, ka šie pavadoņi varētu būt potenciāli apdzīvojami.
Cassini Saturna orbītā pavadīja 13 gadus, 294 reizes apriņķojot planētu. Šajā laikā zondes raķešdegvielas rezerves bija izsīkušas, tāpēc tika nolemts Cassini iznīcināt, lai tā nejauši nesadurtos ar kādu no Saturna pavadoņiem. Cassini misija beidzās 2017. gada 15. septembrī, kad zonde sadega pēc ielidošanas Saturna atmosfērā.
Skatīt arī
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Saturns.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Saturns (planēta), which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.