Sajānu-Šušenskas Rezervāts

Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts vai Sajānu-Šušenskas rezervāts (krievu: Саяно-Шушенский заповедник) ir Krievijas stingra režīma dabas rezervāts (liegums) nomaļā Sajānu kalnu apgabalā, Sibīrijas dienvidos.

Tas atrodas Jeņisejas upes dienvidu krastā pie Sajānu-Šušenskas ūdenskrātuves. Tādējādi rezervāts aizsargā lielu meža un kalnu teritorijas daļu pie ūdenskrātuves, kas izveidota Krievijas lielākās elektrostacijas Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai. Gan rezervātu, gan HES izveidoja 1976. gadā, un galvenais rezervāta mērķis bez dabas vērtību saglabāšanas ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo ekoloģiju izpēte. Rezervāta platība ir 390 368 ha. Tas atrodas Krasnojarskas apgabala Šušenskas rajonā.

Sajānu-Šušenskas rezervāts
Саяно-Шушенский заповедник
IUCN Ia kategorija (stingra režīma dabas rezervāts)
Sajānu-Šušenskas Rezervāts
Rezervāts un ūdenskrātuve
Sajānu-Šušenskas rezervāts (Krievija)
Sajānu-Šušenskas rezervāts
Sajānu-Šušenskas rezervāts
Rezervāta atrašanās vieta kartē
Atrašanās vieta Krasnojarskas novads
Tuvākā pilsēta Šušenska
Koordinātas 52°7′44″N 91°47′34″E / 52.12889°N 91.79278°E / 52.12889; 91.79278 91°47′34″E / 52.12889°N 91.79278°E / 52.12889; 91.79278
Platība 390,368 hectares (964,620 acres; 1,507 sq mi)
Dibināts 1987. gada 20. februāris 1976. gadā
Mājaslapa http://www.sayanzapoved.ru/

Topogrāfija

Sajānu-Šušenskas rezervāts aptver apgabalu Sajānu kalnu rietumu daļā, ieskaitot Hemčika un Kantegirskas grēdas. No ziemeļiem to ierobežo Jeņisejas upe. Augstums svārstās no 500 līdz 2735 metriem.

Klimats un ekoreģions

Sajānu-Šušenskas rezervāts atrodas Sajānu kalnu skujkoku mežu ekoreģionā vidējā augstuma līmenī. Tas atrodas pārejas zonā starp Sibīrijas taigu uz ziemeļiem un Mongolijas stepi uz dienvidiem. Šajā ekoreģionā ir augsts bioloģiskās daudzveidības līmenis, pateicoties ekoloģisko zonu saskarei, augstuma izmaiņām un reljefa izmaiņām.

Sajānu-Šušenskas klimats ir subarktiskais klimats bez sausās sezonas (pēc Kepena klimata klasifikācijas tas ir kontinentāli subarktiskais jeb boreālais (taigas) klimats (Dfc)). Šim klimatam raksturīgas mērenas vasaras (tikai 1—3 mēnešus temperatūra pārsniedz 10° C) un aukstas, sniegotas ziemas (aukstākais mēnesis ar temperatūrām zem −3° C). Sajānu-Šušenskas rezervātā klimata atšķirības ir ne tikai pamatojoties uz augstumu, bet arī atrašanos abās pusēs diapazonu līnijai: ziemeļu nogāzēs ir daudz nokrišņu (1000-1500 mm gadā), savukārt dienvidu stepes pusē nokrišņu daudzums gadā vidēji ir tikai 400 mm. Ziemeļu nogāzēs var uzsnigt līdz 1,5 metriem sniega, bet dienvidos — 0,3 metri.

Flora un fauna

Rezervāta meži atšķiras pēc absolūtā augstuma un pēc attāluma no ūdenskrātuves. Vidējā līmeņa meži pārsvarā ir taiga ar eglēm un priedēm, ar dažām lapegļu mežu zonām. Kalnu stepju reģioni klasificējas līdz pat krūmāju stepēm un zālājiem. Ūdens līmeņa svārstības aizsprosta darbības dēļ var būt dramatiskas (līdz 40 metriem). Tas noved pie augu zonām, kurās ir sugas, kas atspoguļo cilvēku darbības ietekmi, un kuras ir galvenā zinātnieku uzmanība rezervātā. Rezervuāra augšējos reģionos lejupplūstošie ūdeņi ir radījuši plašas palienes.

Sajānu-Šušenskas Rezervāts 
Jenisejas upe rezervātā

Rezervātā visbiežāk sastopami zīdītāji, kas ir plaši izplatīti Sibīrijā: sabulis, vāvere, alnis, vilks, āmrija, lūsis un citi. Kalnu augšējos līmeņos sastopamas tipiskas Arktikas sugas: arktiskais cirslis (Sorex arcticus) un ziemeļbriedis. Stepju reģionā mīt Sibīrijas kalnu kaza, manuls, garastes kāmis un pelēkais murkšķis. Rezervātā ir neliels skaits sniega leopardu. Reģistrētas vairāk nekā 100 putnu sugas. Starp šiem Sibīrijas taigas pārstāvjiem ir dzilnītis, zilrīklīte, riekstrozis, Himalaju dzeguze un rubenis. Bārdainā irbe ir raksturīga akmeņainām stepju teritorijām, un plēsīgie putni, piemēram, zivjērgļi, piekūni un ērgļi, ir izplatīti visā pasaulē. Rāpuļu vidū ir vara galvas čūskas (Agkistrodon contortrix) un odzes; abiniekus pārstāv purva varde (Rana arvalis) un parastais krupis.

Ekoizglītība un piekļuve

Kā stingra režīma dabas rezervāts (liegums) Sajānu-Šušenskas rezervāts lielākoties ir slēgts plašākai sabiedrībai, lai gan zinātnieki un tie, kuriem ir "vides izglītības" mērķis, par vizītēm var vienoties ar parka vadību. Rezervāts uztur dabas muzeju, kas ir pieejams sabiedrībai, un teritorijā ir divi "ekotūristu" maršruti, kas arī ir pieejami sabiedrībai, taču šīs atļaujas ir nepieciešamas noformēt iepriekš. Galvenais birojs atrodas Šušenskas pilsētā.

Atsauces

Ārējās saites

Tags:

Sajānu-Šušenskas Rezervāts TopogrāfijaSajānu-Šušenskas Rezervāts Klimats un ekoreģionsSajānu-Šušenskas Rezervāts Flora un faunaSajānu-Šušenskas Rezervāts Ekoizglītība un piekļuveSajānu-Šušenskas Rezervāts AtsaucesSajānu-Šušenskas Rezervāts Ārējās saitesSajānu-Šušenskas RezervātsDabas rezervātsEkoloģijaJeņisejaKrievijaKrievu valodaSajāniSibīrijaŪdenskrātuve

🔥 Trending searches on Wiki Latviešu:

VārdšķiraBrazīlijaMobilais telefonsRenesanseViljams ŠekspīrsIevērojamākās Latvijas personībasBrūnais lācisTeikaPolijas pilsētu uzskaitījumsVācijaKrimaAmazones lietus mežsKuģisAlfrēds Kalniņš (komponists)Indijas okeānsLatvijas hokeja izlaseLatvijas brīvības cīņasSkaņaVienlīdzīgi teikuma locekļiNesējraķeteUrbanizācijaVikipēdija latviešu valodāKombučaOgļhidrātiKolhozsFovismsFacebookLatvijas Valsts prezidentu uzskaitījumsPakistānaMikroorganismiŪdensEduards SmiļģisValmieraPadomju SavienībaLatviešu leģionsRolands UpatnieksJordānijaKaļķakmensĀfrikaArhimēda spēksLatvijas Nacionālie bruņotie spēkiBezdelīgaTalsu novada ciemu uzskaitījumsKaķisAugiLeonīds BrežņevsLatviešu valodaKrišjānis KļaviņšValdis DombrovskisLietus mežsČumsLeons KrivānsAgnese LoginaUgunsGrēksPasaules lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaitaIntars BusulisŠveiceVirsnieresBaiba Broka (aktrise)LubānsAnimācijas filmaRīgas Svētā Pētera baznīcaLatvijas valsts pasludināšanaPolijaŪsiņšErnests VīgnersČīleŠahsSiltumnīcas efektsHaizivisReliģijaLuminor BankTrombocīti🡆 More