Pēteris Blaus: Latvijas politiķis

Pēteris Blaus
	Latvijas sabiedrisko lietu ministrs
	Amatā; 1940. gada 20. jūnijs — 21. jūlijs
Premjerministrs	Augusts Kirhenšteins
Priekštecis	Alfreds Jēkabs Bērziņš
Dzimšanas dati	1900. gada 23. augustā; Ērgļu pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija)
Miršanas dati	1971. gada 6. janvārī (70 gadu vecumā); Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija)
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Latvijas Komunistiskā partija
Augstskola	Latvijas Universitāte

"Jaunāko Ziņu" redaktors (1937-1940), PSRS slepeno dienestu aģents (no 1936).

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā bija nedemokrātiski ievēlētās Tautas Saeimas deputāts, kā arī Latvijas sabiedrisko lietu ministrs un Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija sekretārs. Dzejnieka un žurnālista Pētera Blaua dēls.

Biogrāfija

Izglītība un dzīve starpkaru periodā

Dzimis 1900. gada 23. augustā Ērgļu pagastā. Mācījās Rīgas zēnu reālskolā, 1918. gadā sāka studēt arhitektūru Baltijas Tehniskā augstskolā. Brīvības cīņu laikā brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā, pēc kara beigām līdz 1921. gadam studēja Latvijas Universitātē, vēlāk strādāja par žurnālistu. Vienlaikus no 1929. gada bija 5. Rīgas aizsargu pulka rotas komandieris, 1934. gada 15. maijā piedalījās Ulmaņa apvērsumā — viņa pulka sakaru bataljons ieņēma Strādnieku namu un padzina SSS jeb Strādnieku sporta savienību. No 1937. līdz 1940. gadam bija "Jaunāko Ziņu" redaktors.

Latvijas okupācija un arests

No aptuveni 1936. gada Pēteris Blaus bija NKVD Rīgas rezidentūras aģents ar segvārdu "Sabiedriskais darbinieks" (krievu: Общественник). Pēc padomju okupācijas sākuma 1940. gada jūnijā kļuva par sabiedrisko lietu ministru marionešu valdībā un sarakstīja līdzšinējā Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa atvadu runu. Piedalījies jūlija organizētajās, nedemokrātiskajās Tautas Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā, ticis ievēlēts. Parakstījis dekrētu par vārdu "pilsonis" un "pilsone" lietošanu vārdu "kungs" un "kundze" vietā.

Pēc Latvijas inkorporācijas PSRS kļuvis par Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija sekretāru. 1941. gadā, sākoties Vācijas iebrukumam Padomju Savienībā, aizbēdzis uz Baškīriju, kur 1943. gadā apcietināts un 1945. gada 15. maijā — notiesāts uz 15 gadiem par pretpadomju organizācijas "Latviešu centrs" izveidošanu un vadīšanu. Par īsto soda iemeslu tiek uzskatīts tas, ka Blaus ļāva no Latvijas aizbēgt savam draugam un priekštecim ministra amatā — Alfredam Jēkabam Bērziņam.

Dzīve pēc atbrīvošanas

Pēteris Blaus tika atbrīvots no apcietinājuma 1955. gada maijā. Viņš kļuva par korespondentu laikrakstu un radio redakcijā "Par atgriešanos Dzimtenē", kur strādājis līdz 1957. gada septembrim. 1956. gada 11. augustā PSRS Augstākā Tiesa konstatēja, ka "Latviešu centrs" nav pastāvējis un reabilitēja Blauu. 1957. gadā viņš kļuva par Latvijas Žurnālistu savienības organizācijas biroja (vēlāk — LPSR Žurnālistu savienības) vadītāju. 1959. gada 20. jūnijā PSKP CK komisijas pārstāvis Ļebedevs nacionālkomunistu sagrāves kampaņā minēja arī Pēteri Blau, kā rezultātā Blaus zaudēja amatus.

Miris 1971. gada 6. janvārī Rīgā.

Apbalvojumi

Atsauces

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Alfreds Jēkabs Bērziņš	Latvijas sabiedrisko lietu ministrs 1940. gada 20. jūnijs — 1940. gada 21. jūlijs	Pēctecis: amats likvidēts

This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Pēteris Blaus, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.