Programmatūras izstrādes jomā biežāk sastopamie virzieni, kuros tiek aplūkota programmatūras kvalitāte, ir:
Kopumā programmatūras kvalitāte ir stāvoklis, kad komponente, sistēma vai process atbilst prasībām un/vai lietotāja/klienta vajadzībām un vēlmēm, kā arī produkta vai servisa īpašību kopums, kas liecina par produkta spēju nodrošināt pieprasītās un ietvertās vajadzības. Šis stāvoklis un īpašību kopums nodrošina uzticību un apmierinātību lietotājiem un klientiem, kas ir svarīgs faktors, lai panāktu sekmīgu un veiksmīgu produktu vai pakalpojumu izstrādi un piegādi tirgū. Programmatūras kvalitāte ir būtiska daļa no programmatūras testēšanas, kas nodrošina, ka izstrādātā programma vai sistēma atbilst noteiktām prasībām un izpilda tās funkcijas.
Kvalitātes rokasgrāmata ir dokuments, kas satur standartus, procedūras un direktīvas, kas var tikt adoptētas konkrētam programmatūras projektam. Jebkurš kompānijas darbinieks ir atbildīgs par kvalitātes nodrošināšanu. Visas izmantotās procedūras un standarti ir atkarīgi no konkrētajā projektā atkarīgajiem kvalitātes faktoriem.
Kvalitātes faktors ir programmatūras produkta aspekts, kurš ir svarīgs gan klientam, gan izstrādātājam. Šāda kvalitāte ir svarīga, lai nodrošinātu lietotāju apmierinātību un uzticēšanos programmai. Tāja ir dažādi faktori, kas ietver drošību, efektivitāti, saprotamību, uzturamību, stabilitāti, atkārtojamību un citus aspektus.
Kvalitītes raksturīga pazīme ir tā, ka kvalitāte nav viennozīmīgs jēdziens. Ir sastopamas daudzas un dažādas kvalitātes definācijas, dažādi tās izpratnes un novērtēšanas veidi.
Crosbijs atzīmē, ja kvalitāte ir iepriekš nav izvirzītas prasības, tad gatavo produktu ir grūti novertēt. Līdz ar to jēdzieni "laba kvalitāte", "slikta kvalitāte" paliek tikai jēdzienu līmenī, jo katram cilvēkam attiecibā uz tiem ir sava izpratne un prasības. Kvalitātes prasībām ir jābūt definētām tā, lai tās var izmērīt un novērtēt.
Balstoties uz Demingu, kvalitāte ir jādefinē kā klienta apmierinātības jēdziens un nevis kā atbilstība izvirzātajām prasībām. Demings uzskata, ka, definējot kvalitāti, ir grūti klienta nākotnes vēlmes saistīt ar nomērāmām produkta raksturpazēmēm. Līdz ar to, lai produktu varētu izstrādāt, lietotājam ir jābūt apmierinātam ar cenu, kas viņam būs jāmaksā. Tas nav viegli, jo līdzko ir sasniegta klienta apmierinātība, tā vēlmes attiecībā uz produktu var mainiīies, un līdz ar to mainās ari klienta apmierinātāba. Produktam izvirzīto prasību sasniegšana ir neatņemams izstrādes uzņēmuma pienākums. Katram uzņemuma darbiniekam ir jābēt atbildīgam par sava darba kvalitāti.
Juran viedoklis attiecibā uz kvalitāti ir tāds, ka vārdu "kvalitāte" nevar lietot attiecibā uz lietotāju vajadzību un cerību apmierinātību, jo to ir ļoti grūti sasniegt. Tā vietā viņš piedāvā kvalitāti definet kā "gatavs lietošanai", kas norāda saistību ar izvirzītajām prasibām un produkta raksturpazēmēm. Juran piedāvāto definīciju principā var interpretēt tāpat kā Crosbija piedāvāto — atbilstiba iepriekš izvirzītajām prasibām.
Kopumā visi darbā aplūkotie skatījumi uz kvalitātes jēdzienu programminženierijas jomā atspoguļo četrus galvenos principus, kas ir saistīti ar kvalitāti:
Vēl joprojām pasaulē turpinās diskusija par kvalitātes jēdzienu, tā piepildījumu un realizācijas iespējām organizācijās. Latvijā kvalitātes jēdziens un izpratne vadības līmenī ir neskaidra un neviennozīmīgi vērtēta.
Kvalitātes sistēma ir domāta, lai identificētu nepieciešamos kvalitātes faktorus projekta sākumstadijā un piepildītu tos izstrādātajā sistēmā. Kvalitātes sistēma sastāv no trīs elementiem:
Kvalitātes modelis ir noteiktas raksturpazīmes un to savstarpējā saistība, kuras veido bāzi, lai specificētu kvalitātes prasības un novērtētu kvalitāti. Vesturiski ir veidojušies un cits citu papildinājuši daudzi programmatūras kvalitātes modeli, ar kuru palidzību ir iespejams noteikt un novērtēt produkta kvalitāti.
Kvalitātes vadības modeļus var nosacīti iedalīt šādās grupās:
Vienotā kvalitātes modeļa (VKM) pamatā ir ņemts programmatūras kvalitātes modelis ISO 9126 un papildināts ar jaunām kvalitātes apakšpazīmēm. Modelim ir dīvu limeņu hierarhiska struktūra:
Vienotais kvalitātes modelis ir veidots ar domu, ka to var izmantot visā programmatāras produkta kvalitātes dzīves ciklā.
VKM raksturpazīmju un apakšpazīmju skaidrojums attiecibā uz LLU programmu:
Programmatūras kvalitātes kontrole dažreiz tiek lietota apmaiņā ar programmatūras kvalitātes nodrošināšanu. Bet tiem ir atšķirīgas definīcijas. Programmatūras kvalitātes kontrole koncentrējas uz kļūdu atklāšanu faktiskajā programmatūras produktā. Tomēr programmatūras kvalitātes nodrošināšana attiecas uz dažādu darbību virkni. Tās ir procesi vai soļi, kuri tiek veikti, lai pārbaudītu programmatūras produkta kvalitāti. Tā novērš atkārtojumus izstrādātājiem. Kvalitātes nodrošināšana optimizē programmatūras izstrādes procesu.
Citiem vārdiem sakot, programmatūras kvalitātes kontrole ir produktam orientēta, bet kvalitātes nodrošināšana pēta visu izstrādes procesu. Kvalitātes nodrošināšana ir veltīta solījumu pārbaudei programmatūras izstrādes ciklā. Kvalitātes nodrošināšana definē standartus un metodes, kas izmantotas izstrādē. Kvalitātes kontrole pārbauda un apstiprina, ka ievēroti labākie darba veidi.
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Programmatūras kvalitāte, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.