Programmēšanas Valoda

Ir izstrādāts plašs programmēšanas valodu klāsts, sākot ar mašīnorientētām valodām līdz augsta līmeņa valodām.

Programmēšanas valodu attīstība ir cieši saistīta ar šodienas datoros izmantoto fizisko un elektronisko procesu attīstību.

Par pirmās datoriem līdzīgās mašīnas autoru tiek uzskatīts Čārlzs Bebidžs, kuram Ada Lavleisa sarakstīja vairākas programmas šīs mašīnas asamblervalodas analogā.

1940. gados tika radīti pirmie mūsdienīgie, elektriskie datori. Sākotnēji datoru izstrādi virzīja nepieciešamība veikt sarežģītus aprēķinus, tādus, kā šifrēšana, atšifrēšana un trajektoriju aprēķināšana militārām vajadzībām. Tajā laikā datori bija ļoti lieli, lēni un dārgi. Pēckara sasniegumi elektronikā ļāva radīt daudz praktiskākus elektroniskos datorus. Tajā laikā tikai Konrāds Cūze iedomājās, ka tādas programmēšanas valodas, kādas tiek izmantotas mūsdienās, varētu atrisināt daudzas problēmas.

Sekojošie izrāvieni elektronikā (tranzistori, integrālās shēmas) noveda pie arvien labāku un lietojamāku datoru izstrādes. Pirmā plaši lietotā programmēšanas valoda bija Fortran, kuru izstrādāja IBM no 1954. līdz 1957. gadam. Fortrans tiek plaši izmantots vēl joprojām,^{[nepieciešama atsauce]} 2004. gadā tika pieņemts tā starptautiskais standarts.

No 1969. līdz 1973. gadam amerikāņu datorzinātnieks Deniss Ričijs un kanādiešu datorzinātnieks Braiens Kērnigans (Brian Kernighan) DEC PDP-10 datoram izstrādāja programmēšanas valodu C. 1985. gadā tika izstrādāta valoda C++, kas bija ar programmēšanas valodu C savietojama objektorientēta valoda. 1995. gadā Sun Microsystems izstrādāja valodu Java. 2001. gadā Microsoft radīja programmēšanas valodai Java līdzīgu valodu C#.

2014. gada maijā visplašāk izmantotās programmēšanas valodas bija C un Java. Nākamās populārākās programmēšanas valodas bija Objective-C, C++ un Visual Basic. Plaši tiek lietotas arī daudzas citas valodas, piemēram, C#, PHP, Python, JavaScript un Perl.

• Programmēšanas valodu uzskaitījums
• Kompilators
• Vizuālā programmēšana

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Programmēšanas valoda.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Programmēšanas valodu enciklopēdija (krieviski)
• Computer Programming Languages DMOZ (angliski)

Šis ar informācijas tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l