Parastais kadiķis (Juniperus communis), arī Zviedrijas kadiķis, paeglis, ērcis (Ziemeļkurzemē) ir vienmājas skujkoks.
Latvijā visbiežāk sastopams kā krūms, retāk kā koks. Kadiķi labi aug saulainās vietās, tie ir sausumizturīgi un nav prasīgi augsnes izvēlē. Kadiķi aug gan klajumā, gan pamežā. Priežu mežos, virsājos, sausos pauguros redzami īpatnēji, piramidālie, cilindriskie kadiķu vainagi. Skujas ir sīkas, adatveida, sakārtotas mieturos pa trim.
Parastais kadiķis Juniperus communis (L., 1753) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Kailsēkļi (Pinophyta) |
Klase | Skujkoku klase (Pinopsida) |
Rinda | Priežu rinda (Pinales) |
Dzimta | Ciprešu dzimta (Cupressaceae) |
Ģints | Kadiķis (Juniperus) |
Suga | Parastais kadiķis (J. communis) |
Parastais kadiķis Vikikrātuvē |
Kadiķiem sēklas atrodas čiekurogā. Sākumā čiekuroga ir zaļa, bet, kad nogatavojas, kļūst sarkanbrūna vai melna.
Skujas un sēklas satur daudz ēterisko eļļu un ir bagātas fitoncīdiem. Čiekurogas izmanto gan ārstniecībā, gan kulinārijā.
Mūžzaļš neliels (līdz 10 m) skujkoks vai krūms. Stumbri stāvi, rievaini. Miza pelēki brūna. Koksne iebrūna, smaržīga, cieta. Vainags parasti cilindrisks vai konisks. Skujas adatveida pa 3 mieturos, saglabājas pie koka ap 5 gadus. Zied aprīlī un maijā. Vīrišķie ziedi dzelteni, sievišķie zaļi. Auglis — aromātiska čiekuroga, no sākuma zaļa, kas nogatavojusies zili melna.
Kadiķu čiekurogas satur ēterisko eļļu (0,2-2%), kurā konstatēti 17 monoterpēni, 24 seskviterpēni — kamfēns, limonēns, mircēns, elemēns, humulēns, kariofilēns, pinēni, terpineols-4, kadinēns u.c. Bez ēteriskās eļļas čiekurogās ir invertcukurs (līdz 30-40%), miecvielas, sveķi, sveķskābes, flavonoīdi, eļļa, organiskās skābes u.c.
Parastais kadiķis aug purvos un sausās vietās, skujkoku mežos, mežmalās.
Parastais kadiķis ir Eiropā ļoti plaši izplatīta suga, aug arī Āzijā, Ziemeļamerikā un dažviet Ziemeļāfrikā. Latvijā savvaļā aug varietāte Juniperus communis var. suecica — Zviedrijas kadiķis. Dzīves ilgums līdz 600 gadiem.
Kadiķu zaru brūnēšanu var izraisīt Phomopsis juniperova un Gymnosporangium dzimtes sēnītes. Parasti šīs sēnītes izraisa tikai vizuālu defektu un pašu augu neapdraud, ja laicīgi tiek izgriezti. Sēnīšu veicinošie faktori ir pārāk slikta augsnes drenāža, mitrums un vēja trūkums. Mazākā mērā kadiķi var bojāt arī kukaiņi — Argyresthia thuiella un Phyllosticta thujae.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Parastais kadiķis |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Parastais kadiķis, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.