Pērs (angļu: Peer) ir titula statuss, kas ir pie lordu kategorijas piederoša aristokrātijas titula īpašnieks, tiesīgs piedalīties Lordu palātas (House of Lords) darbā.
Pērisms (angļu: Peerage) kā atsevišķa titulāra kategorija pastāvēja Francijā un pastāv Lielbritānijā.
Apvienotajā Karalistē ir 5 rangu pēri: hercogs, marķīzs, grāfs, vikonts, barons. Skotijā piektā ranga pērs ir nevis barons, bet gan parlamenta lords, jo Skotijā, kuras aristokrātijas struktūra atšķiras no angļu varianta, barons nav pērs, bet vienkārši titulēts aristokrāts ar barona ranga valdījumu, vai arī mantojis titulu, kurš nav lords.
Anglijas īpatnība vēl ir arī tāda, ka tituls attiecas tikai uz personu, nevis tā ģimenes locekļiem (tas attiecas pat uz karalisko ģimeni). Ja tiem nav sava titula, tad formāli kā ļaudis bez titula, tie pieskaitāmi vienkāršajiem ļaudīm, kaut arī pēc heraldiskajiem likumiem atbilst "džentrī" (Gentry) kārtai (mazā aristokrātija - baroneti, bruņinieki, skvairi, džentlmeņi - kas ir kā starpslānis starp pēriem un jomeniem - Yeomen, Yeomanry, - t.i. brīvajiem zemniekiem).
Pēra statusu var piešķirt vai nu personai uz mūžu, t.s. mūža pēri (to ļauj divi likumi: 1876. gada Likums par apelācijas jurisdikciju - Appellate Jurisdiction Act - un 1958. gada Likums par mūža pērismu - Life Peerages Act), vai arī ar rakstisku patentu piešķirt titula pārmantojamību, t.s. mantojuma pēri.
Pēru tituliem ir divi pamatveidi: rangs "kas" (Rank Name) un rangs "no kurienes" (Rank of Name), t.i., titula nosaukumā var būt dzimtas uzvārds vai valdījuma nosaukums. Piemēram:
Dažkārt, it sevišķi baroniem un vikontiem, valdījuma un tā teritoriālās piesaistes nosaukumi nāk klāt pie pēra pamattitula, piemēram: vikonts Montgomerijs, Alameins Hindheds no Oksfordas grāfistes (Viscount Montgomery of Alamein, of Hindhead of County of Oxford) kur informācija pēc pirmā komata nav titula sastāvdaļa, bet tikai paskaidrojošs teksts.
Apvienotās karalistes pērisms atšķiras atkarībā no reģiona un vēsturisko tradīciju konteksta:
Pēc tam, kad Viljams I Iekarotājs kāpa Anglijas Karalistes tronī, viņš veica administratīvo reformu, sadalot valsti "manorās" (manor), t.i. feodālos valdījumos, kurus piešķīra valdījumā karalistes baroniem. Tos, kuru valdījumā bija vairākas manoras, sāka dēvēt par "lielbaroniem" (greater barons). Tajā laikā sāka veidoties iekšējā gradācija, parastos baronus uz Karaliskās padomes sapulcēšanos aicinot šerifiem, savukārt lielbaroniem karalis uzaicinājumu sūtīja pats personīgi. Sākot ar 1254. gadu parastos baronus uz Karalisko padomi pārstāja aicināt, savukārt lielbaroni šīs tiesības sāka mantot.
14. gadsimtā ieviesa hercogu un marķīzu rangus, 15. gadsimtā - izveidots vikonta tituls.
Francijā pastāvēja sava, kontinentālā pērisma sistēma.
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Pērs, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.