Orķestris

Vārds "orķestris" ir cēlies no grieķu vārda orchēstra (latviski - orhestra (siev. dz.)), ar kuru grieķi apzīmēja laukumu, kurā sengrieķu teātrī darbojās koris un mūziķi.

Orķestra galvenais vadītājs ir diriģents.

Orķestrus var iedalīt pēc instrumentu sastāva un instrumentu daudzuma. Pēc sastāva tos iedala viendabīgajos un jauktajos orķestros, pēc pūšaminstrumentu daudzuma — divkāršajos, trīskāršajos utt. Pie viendabīgajiem orķestriem pieskatāmi stīgu orķestri un pūtēju orķestri.

Galvenā orķestra atšķirība no instrumentālā ansambļa ir tas, ka orķestrī darbojas instrumentu grupas, nevis atsevišķi instrumenti.

Stīgu orķestris sastāv no stīgu-lociņu instrumentiem:

• pirmajām un otrajām vijolēm,
• altiem,
• čelliem,
• kontrabasiem.

Dažkārt stīgu orķestri papildina ar arfu, klavierēm un sitamajiem instrumentiem (perkusijām).

Koka pūšamie instrumenti

• Flautas (tai skaitā pikolo flauta (skaņota par oktāvu augstāk))
• Obojas (tai skaitā angļu rags (skaņots par kvintu zemāk))
• Klarnetes (dažāda skaņojuma, visbiežāk: Bb (sibemol), A (la), Eb (mibemol) u.c.)
• Fagoti (var būt arī kontrafagots)
• Saksofoni (pēc skaņojuma: soprāna saksofons, alta saksofons, tenora saksofons, baritona saksofons).

Metāla pūšamie instrumenti

• Trompetes (visbiežāk Bb (sibemol), C (do) un D (re))
• Mežragi (visbiežāk F (fa))
• Tromboni
• Tubas
• Eifoniji (mazās tubas)
• Kornetes, flīgelhorni u.c.

Sitamie jeb perkusijas instrumenti

ar noteiktu skaņas augstumu:

• timpāni
• ksilofons
• vibrafons
• marimba
• lielie zvani (campana)
• zvaniņi (campanella) u.c.

ar nenoteiktu skaņas augstumu:

• lielās bungas (Gran Cassa)
• mazās bungas (tamburo, tamburo militare jeb snare drum)
• šķīvji (a 2. un a 1.)
• tamtams (Tam-Tam)
• šeikeri, kastaņetes, marakas, koka kastītes u.c.

Pūtēju orķestrī dažkārt sastopami arī kontrabasi, basģitāra, arfa un klavieres.

Jaukta tipa orķestri ir simfoniskais orķestris un kamerorķestris.

Simfoniskais orķestris

Simfoniskais orķestris sastāv no četrām galvenajām instrumentu grupām:

• stīgu instrumentiem
• koka pūšamajiem instrumentiem
• metāla pūšamajiem instrumentiem
• sitamajiem (perkusijas) instrumentiem
• dažkārt arī netradicionālajiem instrumentiem (t. sk. arfu, klavierēm, čelestu u.c.)

Orķestra lielumu nosaka koka pūšamo instrumentu skaits tajā: piemēram, divkāršā orķestra sastāvā ir 2 flautas, 2 obojas, 2 klarnetes, 2 fagoti, trīskāršā orķestra sastāvā 3 flautas (viena no tām pikolo), 3 obojas (2 obojas un angļu rags), 3 klarnetes (viena no tām basklarnete), 3 fagoti (2 fagoti un kontrafagots) utt. Tas neattiecas uz metāla pūšamajiem instrumentiem, piemēram, mežragiem, kuri divkāršā orķestrī var būt pat četri. Precīzu pūšamo instrumentu sastāvu nosaka skaņdarba autors, piemēram, autors var izmantot trīskāršo orķestri ar trim parastajām (Grande) flautām, vai tik pat labi - ar divām parastajām un pikolo.

Kamerorķestris

Kamerorķestris ir neliela sastāva orķestris, kur katrs instruments ir gandrīz kā solists. Bieži kamerorķestris ir simfonisks orķestris ar nepilnu instrumentu klāstu, piemēram, bez daļas pūšamo instrumentu. Šāds orķestra sastāvs bieži sastopams klasicisma laika mūzikā, kad, piemēram, Mocarta un Haidna simfonijās orķestrī nav klarnešu, fagotu, trombonu, toties gandrīz vienmēr būs obojas un mežragi.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Orķestris.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)