Luksemburgas Valdnieku Uzskaitījums: Wiki projekta saraksts

gadsimts">10. gadsimta otrās puses. Sākotnēji Luksemburgas teritorija bijusi daļa no vidusslaiku Vācijas karalistes un bija iekļauta Svētās Romas impērijā. 1815. gadā Luksemburga kļuva par suverēnu valsti.

Par pirmo Luksemburgas valdnieku uzskata grāfu Zigfrīdu, kas valdīja no 963. gada līdz 998. gadam.

Mūsdienās Luksemburga tiek pārvaldīta kā unitāra parlamentāra konstitucionālā monarhija. Tās pašreizējais monarhs ir lielhercogs Anrī, kurš ir Nasavas-Veilburgas dinastijas pārstāvis.

  Luksembrugas grāfiste (963–1354)  

Portrets	Vārds, uzvārds (Dzimis—miris)	Valdīšanas periods	Dinastija		Radniecība ar iepriekšējo valdnieku	Piezīmes
Ardēnu dinastija (963—1136)
	Zigfrīds Siegfried (ap 922—998)	963. gads — 998. gada 28. oktobris		Ardēnu dinastija
	Anrī I Henry I (964—1026)	998. gada 28. oktobris — 1026. gada 27. februāris		Ardēnu dinastija	Zigfrīda dēls
	Anrī II Henry II (1007—1047)	1026. gada 27. februāris — 1047. gada 16. oktobris		Ardēnu dinastija	Anrī I brālēns
	Giselberts Giselbert (ap 1007—1059)	1047. gada 16. oktobris — 1059. gada 14. augusts		Ardēnu dinastija	Anrī II brālis
	Konrāds I Conrad I (ap 1040—1086)	1059. gada 14. augusts — 1086. gada 8. augusts		Ardēnu dinastija	Giselberta dēls
	Anrī III Henry III (1070—1096)	1086. gada 8. augusts — 1096. gads		Ardēnu dinastija	Konrāda I dēls
	Vilhelms I William I (1081–1131)	1096. — 1131. gads		Ardēnu dinastija	Anrī III brālis
	Konrāds II Conrad II (1106—1136)	1031. — 1136. gads		Ardēnu dinastija	Vilhelma I dēls
Luksemburgu-Namīras dinastija (1136—1196)
	Anrī IV Henry IV (1112—1196)	1136. gads — 1196. gada 14. augusts		Luksemburgu-Namīras dinastija	Konrāda II 1. pakāpes brālēns
Hoenštaufenu dinastija (1197—1197)
	Oto I Otto I (1167/71—1200)	1196. — 1197. gads		Hoenštaufenu dinastija	Anrī IV 3. pakāpes brālēns
Luksemburgu-Namīras dinastija (1197—1247)
	Ermesinde Ermesinde (1186—1247)	1197. gads — 1247. gada 12. februāris		Luksemburgu-Namīras dinastija	Anrī IV vienīgā meita un Oto I 4. pakāpes māsīca
	Teobalds I Theobald I (ap 1156—1214)	1197. gads — 1214. gada 13. februāris		Luksemburgu-Namīras dinastija	Ermesindes pirmais vīrs; valdīja kopā
	Valerāns Waleran (ap 1165—1226)	1214. gada maijs — 1226. gada 2. jūlijs		Luksemburgu-Namīras dinastija	Ermesindes otrais vīrs; valdīja kopā
Luksemburgu-Limburgas dinastija (1247—1354)
	Anrī V Henry V (1216—1281)	1247. gada 12. februāris — 1281. gada 24. decembris		Luksemburgu-Limburgas dinastija	Valerāna dēls
	Anrī VI Henry VI (ap 1240—1288)	1281. gada 24. decembris — 1288. gada 5. jūnijs		Luksemburgu-Limburgas dinastija	Anrī V dēls
	Anrī VII Henry VII (ap 1275—1313)	1288. gada 5. jūnijs — 1313. gada 24. augusts		Luksemburgu-Limburgas dinastija	Anrī VI dēls
	Johanns Jang de Blannen (1296—1346)	1313. gada 24. augusts — 1346. gada 26. augusts		Luksemburgu-Limburgas dinastija	Anrī VII dēls
	Kārlis I Charles I (1316—1378)	1346. gada 26. augusts — 1353. gads		Luksemburgu-Limburgas dinastija	Jana dēls
	Vāclavs I Wenceslaus I (1337—1383)	1353. gads — 1354. gada 13. marts		Luksemburgu-Limburgas dinastija	Kārļa I brālis

  Luksemburgas hercogiste (1354–1794)

Portrets	Vārds, uzvārds (Dzimis—miris)	Valdīšanas periods	Dinastija		Radniecība ar iepriekšējo valdnieku	Piezīmes
Luksemburgu-Limburgas dinastija (1354—1425)
	Vāclavs I Wenceslaus I (1337—1383)	1354. gada 13. marts — 1383. gada 7. decembris		Luksemburgu-Limburgas dinastija	Kārļa I brālis
	Vāclavs II Wenceslas II (1361—1419)	1383. gada 7. decembris — 1388. gads		Luksemburgu-Limburgas dinastija	Vāclavs I brāļadēls
	Josts Jobst (ap 1354—1411)	1388. gads — 1411. gada 18. janvāris		Luksemburgu-Limburgas dinastija	Vāclavs II brālēns
	Elizabete fon Gerlica Elizabeth of Görlitz (1390—1451)	1411. gada 18. janvāris — 1443. gads		Luksemburgu-Limburgas dinastija	Josta mantiniece un 1. pakāpes māsīca
	Antuāns Anthony (1384—1415)	1411. gada 18. janvāris — 1415. gada 25. oktobris		Luksemburgu-Limburgas dinastija	Elizabetes fon Gerlicas 1. vīrs; valdīja kopā
	Johanns II John III (1374–1425)	1418. gada 10. marts — 1425. gada 6. janvāris		Luksemburgu-Limburgas dinastija	Elizabetes fon Gerlicas 2. vīrs; valdīja kopā
Valuā-Burgundijas dinastija (1443—1482)
	Filips Labais Filips de Goede (1396–1467)	1443. gads — 1467. gada 15. jūnijs		Valuā-Burgundijas dinastija	Elizabetes fon Gerlicas otrais brālēns
	Kārlis Drosmīgais Karel de Stoute (1433–1477)	1467. gada 15. jūnijs — 1477. gada 5. janvāris		Valuā-Burgundijas dinastija	Filipa Labā dēls
	Marija Maria (1457–1482)	1477. gada 5. janvāris — 1482. gada 27. marts		Valuā-Burgundijas dinastija	Kārļa Drosmīgā māsa
	Maksimiliāns I Maximilian I (1459–1519)				Marijas vīrs; valdīja kopā
Hābsburgu dinastija (1482—1700)
	Filips II Philip I (1478–1506)	1482. gada 27. marts — 1506. gada 25. septembris		Hābsburgu dinastija	Marijas un Maksimiliāna dēls
	Kārlis III Charles III (1500—1558)	1506. gada 25. septembris — 1556. gada 16. janvāris		Hābsburgu dinastija	Filipa II dēls
	Filips III Philip III (1527—1598)	1556. gada 16. janvāris — 1598. gada 13. septembris		Hābsburgu dinastija	Filipa III dēls
	Izabella Klāra Eižēnija Isabella Clara Eugenia (1566—1633)	1598. gada 6. maijs — 1621. gada 13. jūlijs		Hābsburgu dinastija	Filipa III māsa
	Alberts Albert (1559—1621)				Izabellas Klāras Eižēnijas znots
	Filips IV Philip IV (1605—1665)	1621. gada 31. jūlijs — 1665. gada 17. septembris		Hābsburgu dinastija	Izabellas Klāras Eižēnijas un Alberta brālēns
	Kārlis IV Charles IV (1661—1700)	1665. gada 17. septembris — 1700. gada 1. novembris		Hābsburgu dinastija
Burbonu dinastija (1700—1712)
	Filips V Philip V (1683—1746)	1700. gada 1. novembris — 1712. gads		Burbonu dinastija	Kārļa IV lielākais brāļa dēls
Vitelsbahu dinastija (1712—1713)
	Maksimiliāns II Maximilian II (1662—1726)	1712. gads — 1713. gada 11. aprīlis		Vitelsbahu dinastija	Filipa V onkulis
Hābsburgu dinastija (1713—1780)
	Kārlis V Charles V (1685—1740)	1713. gada 11. aprīlis — 1740. gada 20. oktobris		Hābsburgu dinastija	Maksimiliāna II otrais brālēns
	Marija Terēzija Maria II Theresa (1717—1780)	1740. gada 20. oktobris — 1780. gada 29. novembris		Hābsburgu dinastija
Hābsburgu-Lotringas dinastija (1740—1794)
	Francis I Francis I (1708—1765)	1740. gada 21. novembris — 1765. gada 18. augusts		Hābsburgu-Lotringas dinastija	Marijas Terēzijas vīrs
	Jozefs Joseph II (1741—1790)	1780. gada 29. novembris — 1790. gada 20. februāris		Hābsburgu-Lotringas dinastija	Marijas Terēzijas un Franča I dēls
	Leopolds Leopold (1747—1792)	1790. gada 20. februāris — 1792. gada 1. marts		Hābsburgu-Lotringas dinastija	Jozefa brālis
	Francis II Francis II (1768—1835)	1792. gada 1. marts — 1794. gads		Hābsburgu-Lotringas dinastija	Leopolda dēls

No 1794. līdz 1813. gadam Luksumburgi bija okupējusi Francija. Vīnes kongresā tika izlemts, ka par Luksumburgas valdnieku kļūst Nīderlandes karalis Villems I, izveidojot personālūniju.

  Luksemburgas lielhercogiste (1815 — mūsdienas)

Portrets	Vārds, uzvārds (Dzimis—miris)	Valdīšanas periods	Dinastija		Radniecība ar iepriekšējo valdnieku	Piezīmes
Orānas-Nasavas dinastija (1815—1890)
	Gijoms I Guillaume I (1772—1843)	1815. gada 15. marts — 1840. gada 7. oktobris		Orānas-Nasavas dinastija	Franča II trešās pakāpes brālēns, Luksemburgas hercogienes Annas (1432—1462) tiešais pēcnācējs	Franču revolūcijas rezultātā Luksemburga tika okupēta. Šādā statusā tā bija no 1794. līdz 1813. gadam. Kad pēc Napoleona karu izraisītajām pārmaiņām tika sasaukts Vīnes kongress, tur tika lemts arī par Luksemburgu. Tā atguva suverenitāti, kļuva par lielhercogisti, un to nodeva Nīderlandes karaļa Gijoma I (nīderlandiešu: Willem Frederik Prins van Oranje-Nassau) pārvaldīšanā.
	Gijoms II Guillaume II (1792—1849)	1840. gada 7. oktobris — 1849. gada 17. marts		Orānas-Nasavas dinastija	Gijoma I dēls
	Gijoms III Guillaume III (1817—1890)	1849. gada 17. marts — 1890. gada 23. novembris		Orānas-Nasavas dinastija	Gijoma II dēls
Nasavas-Veilburgas dinastija (1890—mūsdienas)
	Ādolfs Adolphe (1817—1905)	1890. gada 23. novembris — 1905. gada 17. novembris		Nasavas-Veilburgas dinastija	Gijoma III attālas pakāpes brālēns	1890. gada 23. novembrī mira Gijoms III. Tā kā viņa dēli jau bija miruši pirms viņa, bet meita Vilhelmīne, lai gan kļuva par Nīderlandes karalieni, tomēr tēva titulu Luksemburgā mantot nevarēja sakarā ar 1783. gadā noslēgto "Ģimenes paktu" (pacte de famille). Tādējādi no pēdējā Orānas-Nasavas dinastijas vīriešu kārtas valdnieka Luksemburgas lielhercoga tituls pārgāja Ādolfam, kas piederēja pie vienīgā vēl eksistējošā dinastijas atzara — Nasavas-Veilburgas dinastijas.
	Gijoms IV Guillaume IV (1852—1912)	1905. gada 17. novembris — 1912. gada 25. februāris		Nasavas-Veilburgas dinastija	Ādolfa dēls
	Marija-Adelaide Marie-Adélaïde (1894—1924)	1912. gada 25. februāris — 1919. gada 14. janvāris (atteicās no troņa)		Nasavas-Veilburgas dinastija	Gijoma IV meita
	Šarlote Charlotte (1896—1985)	1919. gada 14. janvāris — 1964. gada 12. novembris (atteicās no troņa)		Nasavas-Veilburgas dinastija	Gijoma IV meita, Marijas-Adelaides māsa
	Žans Jean (1921—2019)	1964. gada 12. novembris — 2000. gada 7. oktobris (atteicās no troņa)		Nasavas-Veilburgas dinastija	Šarlotes dēls
	Anrī Henri (1955)	2000. gada 7. oktobris — pašlaik		Nasavas-Veilburgas dinastija	Žana dēls

• Luksemburgas premjerministru uzskaitījums
• Luksemburgas hercogiste
• Luksembrugas grāfiste

• History of titles of the counts and dukes of Luxembourg based on contemporary documents (before 1467)
• History of titles of the dukes of Luxembourg based on contemporary documents (1467-1795)
• History of titles of the grand dukes of Luxembourg based on contemporary documents (since 1814)