Kristietība Libānā
Libāna ir viena no divām Tuvo Austrumu valstīm (otra ir Kipra), kurā kristiešu kopiena ir valsts veidojošā daļa.
1932. gadā kristieši veidoja 55% Libānas iedzīvotāju, bet 20. gadsimtā viņu skaits bija sarucis. Tas skaidrojams ar vietējo kristiešu ciešo saikni ar Romu un Franciju, augsto izglītības līmeni un iespēju emigrēt uz citām kristīgajām valstīm. Lielākā daļa Libānas kristiešu ir maronīti. Citas Libānas kristiešu konfesijas ir pareizticīgie, melkīti, sīriešu katoļi, protestanti un citi.
Kristietība Libānā tiek praktizēta ilgāk nekā islāms. Bizantijas laikmetā vietējās kristiešu kopienas bija pakļautas Antiohijas patriarhātam. Maronīti no citiem kristiešiem atdalījās līdz 7. gadsimtam. Arābu iebrukums konsolidēja Libānas kristiešus, kuri lielākoties ātri pārgāja uz arābu valodu. Krusta kari iedvesmoja maronītus un veicināja viņu tuvināšanos katoļu baznīcai un Francijai (Jeruzalemes karalistes laikā). 20. gadsimtu iezīmēja vardarbīga konfrontācija starp Libānas kristiešu un musulmaņu kopienām.
Skatīt vēl
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kristietība Libānā.
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Kristietība Libānā, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.