Kopš 2021 Krievijas—Ukrainas—Nato Krīze

gada martā, kad notika liela mēroga Krievijas Federācijas bruņoto spēku koncentrēšana Ukrainas robežas tuvumā. Krīze pārauga Krievijas un NATO pretstāvē, kad 2021. gada decembrī Krievijas valdība piedāvāja ASV un NATO jaunu līgumu projektus, kas saturēja prasības apturēt NATO paplašināšanos un militārās infrastruktūras demontāžu tajās NATO dalībvalstīs, kas aliansē iestājās 1997. gadā un vēlāk. ASV prezidents Džo Baidens noraidīja šos līgumu projektus un brīdināja Krievijas prezidentu Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai, tomēr 24. februārī prezidents Putins deva uzbrukuma pavēli.

2021. gada 15. decembrī Krievijas valdība publiskoja divus līguma uzmetumus — vienu parakstīšanai ar ASV, otru ar NATO dalībvalstīm. Krievijas piedāvātā līguma ar NATO 4. pantā bija minēts sekojošais: "Krievijas Federācija un visi dalībnieki, kas 1997. gada 27. maijā ir bijuši Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, attiecīgi neizvieto savus bruņotos spēkus un bruņojumu citu Eiropas valstu teritorijās [..] Izņēmuma gadījumos, [..] kas saistīti ar nepieciešamību neitralizēt drošības apdraudējumu kādam vai vairākiem līguma dalībniekiem, tāda izvietošana var notikt ar visu dalībnieku piekrišanu."

Savukārt 7. pantā bija minēts, ka: "Dalībnieki, kas ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, atsakās no jebkādām militārām darbībām Ukrainas teritorijā, kā arī citās Austrumeiropas, Aizkaukāza un Centrālāzijas valstīs."

2022. gada 26. janvārī ASV un NATO vadība pavēstīja, ka ir iesniegta rakstiska atbilde uz Krievijas prasībām. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens uzsvēra, ka ASV negrasās piekāpties jautājumos, kas saistīti ar NATO sabiedroto un Ukrainas drošību. Savukārt 17. februārī Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija publiskoja savu atbildi ASV.

 

 

2022. gada sākumā ĶTR Ārlietu ministrija paziņoja, ka ministrs Vans Ji ir ticies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un paudis "sapratni un atbalstu" Krievijas pozīcijai saistībā ar tā dēvētajām drošības garantijām, kuras Maskava pieprasījusi no ASV un NATO. Abas puses koordinēja savas pozīcijas reģionālos jautājumos, piemēram, par Ukrainu, Afganistānu un situāciju Korejas pussalā.

2022. gada 4. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ieradās Pekinā, lai tiktos ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un apmeklētu 2022. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju. Pirms tikšanās tika oficiāli pazuņots, ka abu valstu līderi apspriedīs gāzes piegādes un ciešākas finansiālās attiecības.

Pamatraksts: Donbasa karš

2022. gada 15. februārī Krievijas Valsts dome ar 351 balsi par un 16 balsīm pret atbalstīja aicinājumu Krievijas prezidentam Putinam atzīt Doneckas (DTR) un Luhanskas tautas republikas (LTR). 17. februārī pastiprinājās apšaudes uz separātistu kontrolētās teritorijas robežas. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka vairākas pazīmes liecinot, ka Krievija mēģina radīt ieganstu, lai sāktu jaunu bruņotu uzbrukumu Ukrainai.

18. februārī Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka prokrieviskie spēki Donbasā mīnē infrastruktūras objektus, lai tos uzspridzinātu un apsūdzētu Ukrainu teroraktos. Tajā pašā dienā Luhanskā un Doneckā notika sprādzieni, aģentūra RIA Novosti pavēstīja, ka Rostovas apgabals plāno uzņemt līdz 900 000 bēgļu no Donbasa. Savukārt 19. februārī Krievijas mediji vēstīja, ka Ukrainas drošības spēki plāno ofensīvu Donbasā, ka netālu no Krievijas-Ukrainas robežas, Rostovas apgabalā, eksplodējuši divi Ukrainas spēku raidīti šāviņi.

21. februārī separātistu līderi aicināja Krievijas prezidentu Putinu atzīt DTR un LTR neatkarību, tajā pašā dienā Krievijas prezidents Putins parakstīja šādu dekrētu. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Putina lēmums atzīt separātistu teritorijas ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums, kas apdraud Ukrainas teritoriālo vienotību un Minskas vienošanos par pamieru.

21. februārī ASV valdība izsludināja ekonomiskas sankcijas pret DTR un LTR. 22. februārī par sankcijām pret Krieviju otrdien paziņoja arī Lielbritānijas premjers Džonsons, nosakot sankcijas pret piecām Krievijas bankām ("Rossija", "Promsvjazjbank", "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija"). Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņoja par gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas apturēšanu.

Pamatraksts: Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā

 

24. februārī Vladimirs Putins pavēstīja, ka Krievijas Federācija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā un aicināja Ukrainas armiju nolikt ieročus. Drīz pēc tam Krievijas karaspēks sāka masīvu uzbrukumu Doneckas un Luhanskas apgabalos un raķešu uzbrukumus Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem Kijivā, Harkivā, Odesā un citur.

ANO ģenerālsekretārs Guterrešs nosodīja Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā un vērsās pie Krievijas prezidenta Putina ar aicinājumu izvest savu karaspēku no Ukrainas teritorijas. Ķīnas Ārlietu ministrija atturējās nosaukt Krievijas militāro operāciju par iebrukumu un norādīja Krievijas ārlietu ministram, ka tā saprot Maskavas "saprātīgās bažas par drošības jautājumiem" Ukrainā.

Eiropas Savienība

24. februārī Eiropas Savienība vienojās par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptvēra finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces (militārā un nemilitārā pielietojuma preces), kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr sankcijās neiekļāva Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas SWIFT. 27. februārī ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels paziņoja, ka Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai. ES dalībvalstis apstiprināja aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.

2. martā septiņas Krievijas bankas izslēdza no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas. Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu.

17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai.

23. novembrī Eiropas Parlaments (EP) pieņēma rezolūciju, ka Krievijas spēku pastrādātie tīšie uzbrukumi un zvērības pret civiliedzīvotājiem Ukrainā, civilās infrastruktūras iznīcināšana un citi nopietni cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi ir pielīdzināmi terora aktiem un uzskatāmi par kara noziegumiem. Ņemot to vērā, EP atzina Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu, un valsti, kas "izmanto terorisma līdzekļus". EP aicināja visas Eiropas Savienības dalībvalstis izstrādāt atbilstošu tiesisko regulējumu un apsvērt iespēju iekļaut Krieviju terorisma atbalstītāju valstu sarakstā.

Igaunija

 

Igaunijas Rīgikogu pauda atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodīja Krievijas Federācijas atraisīto karu. 26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības Tallinas Vabaduses laukumā rīkoja demonstrāciju Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku. Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām. 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.

4. augustā Igaunijas valdība nolēma visās publiskās vietās demontēt pieminekļus ar okupācijas varas simboliku, informējot, ka valstī ir 200–400 tādu pieminekļu. 16. augustā no Narvas pievārtes uz Igaunijas Kara muzeju pārvietoja tanku T-34 un vēl sešus padomju laika okupācijas pieminekļus. Plašas nekārtības pēc pieminekļu pārvietošanas neizcēlās, bet 17. augustā Igaunija piedzīvoja intensīvāko kiberuzbrukumu kopš 2007. gada. 12 pakalpojumatteices uzbrukumi (DDoS) bija vērsti pret dažādām valsts institūcijām vai to vietnēm, bet četri DDoS uzbrukumi pret privātā sektora organizācijām, atbildību par uzbrukumiem uzņēmās prokremliskais hakeru grupējums "Killnet".

Latvija

 

 

Pamatraksts: Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā

No 24. līdz 28. februārim Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.

24. februārī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem. Apstiprināja Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas plānu aptuveni 10 000 Ukrainas bēgļu uzņemšanai un izmitināšanai.

25. februārī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca savu vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu. Satiksmes ministrija rosināja slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēla lidojumus uz Krieviju. 28. februārī Saeima atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē. 2. martā Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "Latvijas pasts" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.

No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "ziedot.lv" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.

3. martā otrajā un galīgajā lasījumā Saeima vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteica papildu mehānismu, kādā Ukrainas iedzīvotāji varēja ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā. Latvijas ārstniecības iestādes bija gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja Veselības ministrijā.

5. martā Rīgā notika Latvijas Pilsoniskās alianses rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim. Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.

Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā. 20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā. 23. aprīlī Rīgā, pie Brīvības pieminekļa notika mītiņš "Krievu balss pret karu", kurā bija pulcējušies aptuveni 1000 cilvēku. Pasākumā piedalījās "Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, rezidenti un jaunpienākušie, repatrianti un Krievijas Federācijas pilsoņi, kas šobrīd atrodas Latvijā", kā arī Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi. Mītiņā uzstājās Krievijas un Latvijas politiķi un sabiedriskie darbinieki.

20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie Brīvības pieminekļa, nodziedot Latvijas himnu un noslēdzās Uzvaras parkā ar dziesmām un runām. Pasākums noslēdzās ar komponista Mārtiņa Brauna dziesmu "Saule, Pērkons, Daugava".

9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.

11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai", kurā atzina Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informēja, ka līdz jūlija vidum bija pieņemti 482 lēmumi atteikt piešķirt uzturēšanās tiesības Krievijas pilsoņiem un 106 lēmumi – Baltkrievijas pilsoņiem.

Lietuva

 

24. februārī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam. Tajā pašā dienā vakarā Viļņā un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz Borisa Ņemcova skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.

25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus Planeta RTR, Rossija 24, Belarus 24, NTV Mir, RTR Planeta, Rossija 24, PBK, TVCI.

17. martā Lietuvas Seims vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju. 10. maijā Lietuvas parlaments atzina Krieviju par teroristisku valsti.

ASV

21. februārī ASV prezidents Džo Baidens izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus. 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem. 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums. 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu Sju Dziņpinu nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.

2022. gada 10. maijā ASV Kongresa Pārstāvju palāta ar 368 balsīm par un 57 pret (mazākā daļa no republikāņu kongresmeņiem) nolēma piešķirt Ukrainai palīdzības paketi, kas ietver militāro, humāno un ekonomisko finansējumu 40 miljardu ASV dolāru apjomā. ASV Senātā republikāņu partijas senators Rends Pols mēģināja bloķēt šo likumprojektu, taču 17. maijā pret palīdzības palielināšanu Ukrainai nobalsoja vienīgi 11 republikāņu senatori.

2022. gadā 21. decembrī, dienu pirms ASV Senāta balsojuma par 2023. finanšu gada budžetu, Ukrainas prezidents Zelenskis negaidīti ieradās Vašingtonā un uzrunāja ASV Kongresu. 22. decembrī ASV Senāts apstiprināja 45 miljardus dolāru palīdzību Ukrainai un tās sabiedrotajiem, turklāt dokumenta tekstā bija iekļauts arī republikāņu partijas pārstāvja Lindsija Greiema piedāvājums konfiscēt krievu oligarhu aktīvus un nodot tos Ukrainai. Par šādu ierosinājumu nobalsoja 68 senatori, 29 balsoja pret. Dokuments paredz 19,8 miljardu dolāru novirzīšanu Ukrainas karavīru un tās NATO sabiedroto apbruņošanai un apgādei, kā arī gandrīz 13 miljardus dolāru ekonomikas stabilizēšanai un zaudējumu kompensēšanai.

21. decembrī ASV valdība paziņoja, ka 1,85 miljardus USD lielajā militārās palīdzības paketē nodos Ukrainai zenītraķešu kompleksu MIM-104 Patriot, lai palīdzētu Kijivai atvairīt pastāvīgos Krievijas raķešu uzbrukumus.

Apvienotā Karaliste

24. februārī Lielbritānija noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā Krimā — "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".

9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī Baltkrievijai. Londona noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.

13. maijā Lielbritānijas valdība paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione Aļina Kabajeva, kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.

NATO

24. februārī Francijas prezidents Makrons aicināja sasaukt NATO samitu. 16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā NATO stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. Ja 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija bija nodēvēta par partneri, tad šis attiecību periods ir beidzies.

21. novembrī NATO parlamentārā asambleja Madridē pieņēma rezolūciju, kurā aicināja alianses dalībvalstu valdības un parlamentus skaidri pasludināt, ka Krievija pašreizējā situācijā ir teroristiska valsts un norādīja uz nepieciešamību izveidot īpašu starptautisko tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai un vainīgo sodīšanai.

2023. gada aprīļa sākumā Polijas karabāzē pie Povidzas ciema Slupcas apriņķī atklāja septiņas militārās noliktavas (Long-Term Equipment Storage and Maintenance Complex), kurās paredzēja izvietot vairāk nekā 2700 NATO tanku, kājnieku kaujas mašīnu un citas smagās bruņutehnikas vienību. Noliktavu kompleksa būve ilga sešus gadus un izmaksāja aptuveni 360 miljonu dolāru.

Pēc Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma Ukrainai 24. februārī ASV prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas piemēroja arī Krievijas miljardieriem Genadijam Timčenko, Borisam Rotenbergam un Igoram Rotenbergam. Arī ES dalībvalstis vienojās par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas stājās spēkā 25. februārī un aptvēra gan finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, gan dubultā (militārā un nemilitārā) pielietojuma preces, gan arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar sankcijā pakļautajiem Krievijas pilsoņiem. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena informēja, ka sankciju pakete iekļauj arī finanšu sankcijas, kas vērstas pret 70% Krievijas banku tirgus un būtiskākajiem valsts uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā, sankcijas bija mērķētas uz enerģētisko sektoru, lai Krievija nespētu modernizēt savas naftas pārstrādes rūpnīcas, ES liedza lidmašīnu un tehnikas tirdzniecību Krievijas aviokompānijām.

25. februārī Eiropas Padome (EP) nolēma sākt procedūru, lai Krievija vairs nebūtu EP dalībvalsts, jo tā pārkāpusi EP 3. paragrāfu, kurā cita starpā norādīts, ka katrai EP dalībvalstij ir jāakceptē principi, kuri nodrošina tiesiskumu un visu cilvēku iespējas pilnā mērā baudīt cilvēka tiesības un pamatbrīvības un ka EP valstīm godprātīgi un efektīvi jāsadarbojas, īstenojot EP mērķus panākt lielāku vienotību starp dalībvalstīm, nodrošinot ideālus un principus, kuri veido dalībvalstu kopējo mantojumu un veicina ekonomisko un sociālo progresu.

26. februārī Latvijas Satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņoja, ka Krievijas aviokompāniju lidmašīnām tiks slēgta Latvijas gaisa telpa. Līdzīgi rīkojās arī Igaunijas un Lietuvas valdības, bet Čehijas, Polijas, Bulgārijas un Apvienotās Karalistes valdības lēmumus par gaisa telpas slēgšanu Krievijas lidsabiedrībām bija pieņēmušas 25. februārī. Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic no 2022. gada 26. februāra uz mēnesi atcēla lidojumus uz un no Krievijas lidostām. 26. februārī Vācijas valdība paziņoja, ka Rietumvalstis ir vienojušās par vairāku Krievijas banku atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT un liegšanu Krievijas centrālajai bankai izmantot starptautisko finanšu sistēmu rubļa kursa atbalstīšanai. 27. februārī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) slēgs gaisa telpu Krievijas lidmašīnām, aizliegs Kremļa propagandas kanālus Russia Today un Sputnik, finansēs ieroču piegādes Ukrainai un noteiks sankcijas pret Krievijas sabiedroto Baltkrieviju.

27. februārī Ukraina iesniedza prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā Hāgā, pieprasot saukt Krieviju pie atbildības par jēdziena "genocīds" izkropļošanu, lai attaisnotu agresiju. Prezidents Zelenskis aicināja tiesu nekavējoties likt Krievijai pārtraukt karadarbību un sākt prasības izskatīšanu nākamnedēļ. 27. februārī ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels paziņoja par to, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku, kā arī lēmumu atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, ieskaitot reaktīvos iznīcinātājus. 6. martā maksājumu karšu kompānijas "Mastercard", "Visa" un "American Express" paziņoja par darbības pārtraukšanu Krievijā. 9. martā ES valstu valdības panāca vienošanās par kriptovalūtas maksājumu ierobežojumiem, lai novērstu sankciju sarakstā iekļauto personu un uzņēmumu darījumus ar šifrēto digitālo sistēmu palīdzību. 1. aprīlī Kanādas premjers Džastins Trudo pauda viedokli, ka G20 grupai ir jāpārvērtē Krievijas dalība grupā, arī ASV prezidents Džo Baidens iepriekš pauda viedokli, ka Krievija būtu jāizslēdz no G20, ja pārējās valstis piekrīt šādam solim. Taču Ķīna iestājās pret Krievijas izslēgšanu.

8. aprīlī Eiropas Savienība apstiprināja piekto sankciju kārtu pret Krieviju, kas pilnībā aizliedza visu veidu Krievijas ogļu importu no 2022. gada augusta. Krievijas un Baltkrievijas sauszemes un jūras kravu pārvadājumu firmām tika aizliegts darboties Eiropas Savienības valstu teritorijā. Noliedza kokmateriālu, cementa, gumijas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu um minerālmēslu importu ES valstīs no abām agresorvalstīm. 8. maijā G7 valstu vadītāji videokonferencē tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pieminēja Otrā pasaules kara beigas Eiropā un paziņoja, ka apņemas pakāpeniski izbeigt savu atkarību no Krievijas energoresursiem, tai skaitā pakāpeniski atteikties vai aizliegt Krievijas naftas importu.

3. jūnijā Eiropas Savienība oficiāli apstiprināja sesto sankciju paketi Krievijai, kas aizliedza pirkt un importēt Krievijas jēlnaftu un vairākus naftas produktus. No SWIFT atslēdza "Sberbank", Maskavas kredītu banku, "Rosseļhozbank" un Baltkrievijas Attīstības un rekonstrukcijas banku. ES apturēja Krievijas valsts telekanālu "RTR-Planeta", Rossija-24" un "Meždunarodnij TV-Centr" apraidi.

20. jūlijā Eiropas Savienība pasludināja sankciju septīto kārtu, cita starpā aizliedzot Krievijas zelta importu un iesaldējot bankas Sberbank aktīvus. Tajā pašā laikā tika atbloķēti Krievijas banku aktīvi, kas saistīti ar pārtikas un minerālmēslu tirdzniecību.

31. augustā ES dalībvalstu ārlietu ministri vienojās apturēt 2007. gada līguma darbību par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas Federācijas pilsoņiem, bet par pilnīgu tūrisma vīzu izsniegšanas pārtraukšanu lēmums netika panākts, jo pret to iebilda Francija, Vācija un Spānija. 2. septembrī EK prezidente Urzula fon der Leiena aicināja noteikt cenu griestus no Krievijas piegādātajai dabasgāzei, bet G7 valstu līderi plānoja šādu cenu griestu noteikšanu arī Krievijas naftai.

Dienu pēc Krievijas iebrukuma gadadienas, 2023. gada 25. februārī, Eiropas Savienība izsludināja desmito sankciju paketi, kas noteica sankcijas pret Krievijas bankām "Alfa Bank", "Tinkoff Bank" un "Rosbank", paredzot to aktīvu iesaldēšanu, darījumu aizliegumu, kā arī atslēgšanu no SWIFT. ES sankcijām pakļāva 121 Krievijas un Irānas fiziskās un juridiskās personas, tai skaitā 96 Krievijas uzņēmumus un valsts iestādes, kā arī septiņus Irānas uzņēmumus, kas ražo Krievijai piegādātos uzbrukuma lidrobotus. Paplašināja eksportēšanai aizliegto dubultā pielietojuma preču sarakstu, iekļaujot tajā elektroniku, specializētos spēkratus, mašīnu detaļas, kravas automašīnu un lidmašīnu dzinēju rezerves daļas, antenas, celtņus, lidrobotus, retzemju metālus, elektroniskās shēmas un termokameras. Noteica arī papildus importa ierobežojumus Krievijas ražojumiem, piemēram, sintētiskā kaučuka un bitumena importam uz ES valstīm. Tādējādi kopējais ES eksporta ierobežojumu apjoms sasniedza 44 miljardus eiro (gandrīz puse no ES eksporta kopapjoma uz Krieviju 2021. gadā), bet kopējais importa ierobežojumu apmērs pārsniedza 90 miljardus eiro jeb 58% no 2021. gada apjoma.

27. augustā ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels paziņoja, ka ES imports no Krievijas 2022. gadā samazinājās par 58%, bet 2023. gada pirmajā ceturksnī par vairāk nekā 75%. Pēc viņa datiem Krievijas Federācijas iekšzemes kopprodukts 2022. gadā samazinājās par 2,1%, bet 2023. gadā tas varētu sarukt par vēl 2,5%.

Koalīcijas izveide Ukrainas atbalstam

26. aprīlī ASV un vēl 40 valstu pārstāvji Ramšteinas karabāzē Vācijā pieņēma lēmumu izveidot koalīciju Ukrainas atbalstam, lai apturētu Krievijas agresiju.

Lai paātrinātu militārās tehnikas piegādes Ukrainai, 9. maijā ASV prezidents Džo Baidens parakstīja Lendlīzes likumu pēc Otrā pasaules kara laika programmas parauga, kas tolaik efektīvi palīdzēja Eiropas sabiedrotajiem pretoties nacistiskās Vācijas iebrukumam. ASV Kongress plānoja piešķirt Ukrainai gandrīz 40 miljardu dolāru vērtu militāro un humāno palīdzību.

2023. gada 23. janvārī ASV karaspēka bāzē pie Ramšteinas tikās vairāk nekā 50 valstu pārstāvju. Jau pirms Ramšteinas sanāksmes ASV valdība paziņoja par bruņojuma piegādēm Ukrainai 2,5 miljardu ASV dolāru apmērā, kurās iekļāva 59 kājnieku kaujas mašīnas "Bradley", 90 bruņutransportierus "Stryker" un šāviņus reaktīvās artilērijas iekārtai "HIMARS" un pretgaisa aizsardzības sistēmai "NASAMS". Vienpadsmit Eiropas valstis paziņoja par vairāku simtu miljonu eiro vērtu papildu militāro palīdzību Ukrainai, Apvienotā Karaliste apņēmās piegādāt 600 augstas precizitātes raķetes "Brimstone", bet Dānija 19 pašgājējhaubices "CAESAR". Somija paziņoja par 400 miljonu eiro lielu militārās palīdzības paketi Ukrainai, kurā ietilpst smagā artilērija un munīcija. Lietuva paziņoja, ka piegādās Ukrainai vairākus desmitus zenītlielgabalu "L-70", munīciju un divus helikopterus "Mi-8" 125 miljonus eiro vērtībā. Zviedrija apņēmās sūtīt artilērijas sistēmu "Archer", ievērojamu militāro atbalstu apsolīja arī Kanāda. Vācija solīja piegādāt Ukrainai miljards eiro vērtu militāro palīdzību, kurā ietilpst pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot", "Gepard" un "IRIS-T", taču vilcinājās ar tūlītēju tanku "Leopard 2" piegādi Ukrainai. Savukārt Vācijas ārlietu ministre Annelēna Bērboka informēja, ka no Polijas valdības gaida oficiālu pieprasījumu par atļauju piegādāt tās rīcībā esošos Leopard tankus Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Ukrainai varētu nodot tankus "Leclerc". 25. janvārī Vācijas valdība apstiprināja, ka Vācija piegādās "Leopard" tankus Ukrainai, kā arī atļaus citām valstīm sūtīt šos tankus uz Ukrainu. Vācijas kanclers Olafs Šolcs pavēstīja, ka sabiedrotie mēģinās pēc iespējas ātrāk sagādāt Ukrainai divus tanku bataljonus un Vācija spers pirmo soli, nosūtot ukraiņiem 14 "Leopard 2" tankus. ASV valdība gatavojās ukraiņiem piegādāt "Abrams" tankus.

26. janvārī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka 12 valstis ir gatavas piegādāt tankus Ukrainai. Atbilstoši mediju aplēsēm Ukraina kopumā varētu saņemt līdz 100 tanku "Leopard 2".

Aprīlī Vācija atļāva nodot Ukrainai piecus iznīcinātājus "MiG-29", kurus 2003. gadā tā pārdeva Polijai. Polija pauda gatavību nodot Ukrainai ap 30 šādu iznīcinātāju.

25. februārī Krievija uzlika veto ANO Drošības padomes rezolūcijai, kas nosodīja agresiju Ukrainā, apstiprināja Ukrainas suverenitāti un aicināja Krieviju “nekavējoties izbeigt spēka lietošanu pret Ukrainu”. To atbalstīja 11 no 15 Drošības padomes dalībvalstīm, bet Ķīnas Tautas Republika, Indija un Apvienotie Arābu Emirāti balsojumā atturējās.

Tajā pašā dienā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka iespējamā Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO liktu Krievijai spert atbildes soļus.

Atbildot uz Apvienotās Karalistes (AK) valdības lēmumu aizliegt "Aeroflot" lidojumus savas valsts gaisa telpā, Krievija aizliedza ielidot savā gaisa telpā ar AK saistītām lidmašīnām.

26. februārī Krievijas Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests pieprasīja Krievijas medijiem izdzēst visas ziņas, kurās Ukrainā notiekošais nosaukts par Krievijas “uzbrukumu, iebrukumu vai kara uzsākšanu”. Iebrukums Ukrainā esot jādēvē par “īpašu militāro operāciju Ukrainas demilitarizācijai un denacifikācijai”.

27. februārī Krievijas federālā gaisa transporta aģentūra "Rosaviacija" pavēstīja, ka slēdz savu gaisa telpu Baltijas valstu un Slovēnijas lidsabiedrībām.

Tajā pašā dienā Putins paziņoja, ka notikušas neleģitīmas sankcijas ekonomikas jomā un

Vadošo NATO valstu augstākās amatpersonas pieļauj agresīvus izteikumus par mūsu valsti, tāpēc pavēlu aizsardzības ministram un Ģenerālštāba priekšniekam izsludināt Krievijas armijas atturēšanas spēkos īpašo kaujas dežūras režīmu.

28. februārī Krievija aizliedza izmantot savu gaisa telpu aviosabiedrībām no visām Eiropas Savienības valstīm, kā arī no Albānijas, Apvienotās Karalistes, Kanādas un Norvēģijas.

Lai attaisnotu agresiju, 28. februārī visām Krievijas skolām izsūtīja propagandas materiālu, kurā cita starpā bija rakstīts:

Jau pirms vairākiem gadiem kļuva skaidrs, kas notiks, kad milzīgā, pastiprinātā Ukrainas armija, kas ir naidīgi noskaņota pret Krieviju, metīsies virsū mūsu valstij. Pēc trim, maksimums četriem gadiem Krievija būtu saskārusies nevis vienkārši ar karu, bet karu uz iznīcināšanu un pakļaušanu".

1. martā Krievijas Ģenerālprokuratūra pieprasīja ierobežot piekļūšanu neatkarīgo mediju "Doždj" un "Eho Moskvi" saturam, jo tie esot "mērķtiecīgi un sistemātiski izplatījuši informāciju ar aicinājumiem uz ekstrēmismu, vardarbību, kā arī nepārprotami melīgas liecības par Krievijas karaspēka darbību īpašo operāciju laikā Doneckas un Luhanskas tautas republiku aizsardzībai". "Gazprom-Media" holdingā ietilpstošās radiostacijas "Eho Moskvi" direktoru padome nolēma likvidēt radiostaciju un tās mājaslapu.

3. martā darbu bija spiests pārtraukt neatkarīgais TV kanāls “Doždj", jo Krievijas varas iestādes bloķēja televīzijas darbību it kā par viltus ziņu izplatīšanu, tomēr “Doždj” galvenais redaktors Tihons Dzjadko uzsvēra, ka tikuši stingri ievēroti Krievijas likumi, un materiālos bijušas atsauces tikai uz uzticamiem avotiem. Interneta eksperti ziņoja arī par interneta bloķēšanu — “Twitter”, “Meduza” un BBC vietņu pieejamība Krievijā bija tikai 17%, bet “Facebook” — 30%. Bloķēšanai tika izmantoti jau iepriekš Krievijas varas iestāžu pielietoti paņēmieni.

7. martā Krievijas valdība publicēja "nedraudzīgo valstu sarakstu", kurā bija iekļauta Ukraina, visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un ES neesošās NATO valstis (ASV, Kanāda, Apvienotā Karaliste, Norvēģija, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Islande, Albānija), kā arī Šveice, Japāna, Dienvidkoreja, Austrālija, Jaunzēlande, Taivāna, Singapūra, Sanmarīno, Andora, Monako, Lihtenšteina un Mikronēzija.

10. martā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Krievija vairs nepiedalīsies Eiropas Padomes darbā. 11. martā Krievijas Ģenerālprokuratūra vērsās tiesā ar prasību pasludināt kompāniju “Meta” par ekstrēmistu organizāciju, kā arī bloķēt sociālās saziņas vietni “Instagram”. Krievija jau agrāk nobloķēja sociālā tīkla “Facebook” lietošanu.

13. martā Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs informēja, ka sankciju dēļ Krievija nevar piekļūt savām finanšu rezervēm 300 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir gandrīz puse no valsts finanšu rezervēm, tādēļ Krievija var pārstāt pildīt savas finanšu saistības.

31. martā Krievijas Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests nolēma saukt pie administratīvās atbildības Vikipēdiju, jo tā nebija izdzēsusi “nepatiesu informāciju par Krievijas bruņoto spēku speciālo militāro operāciju Ukrainā”.

8. aprīlī Krievijas Tieslietu ministrija paziņoja, ka slēgs vairāku starptautisku organizāciju vietējos birojus, arī organizāciju "Human Rights Watch", "Amnesty International" un "Carnegie Endowment for International Peace".

27. aprīlī Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" pārtrauca piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena norādīja, ka "Gazprom" paziņojums ir vēl viens Krievijas mēģinājums Eiropu šantažēt ar gāzi, un tas nebūt nav pārsteigums, ka ES ir sagatavojusies tam, ka Maskava varētu apturēt gāzes piegādes bloka dalībvalstīm, un plāno koordinētu reakciju uz Krievijas atteikšanos piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai.

2023. gada janvārī Krievijas naftas urbumu tehnoloģiju kompānija "Fores" izsludināja atlīdzību par katru Ukrainā iznīcināto vai sagrābto tanku "Abrams" vai "Leopard 2", vai notriekto lidmašīnu "F-16". Par pirmo tanku solīja aptuveni 66 000 eiro, par katru nākamo – aptuveni 10 reižu mazāku summu. Savukārt par ārvalstu iznīcinātāju notriekšanu kompānija solīja gandrīz 200 000 eiro.

2023. gada 4. aprīlī Krievijas prezidenta Pilsoniskās sabiedrības attīstības un Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājs Valērijs Fadejevs pavēstīja, ka Krievijā vajadzētu bloķēt interneta enciklopēdiju "Vikipēdija" un tās vietā radīt alternatīvu produktu.

Iznomāto lidmašīnu nacionalizēšana

Līdz iebrukumam Ukrainā dažādas Krievijas lidsabiedrības izmantoja vairāk nekā 500 no ārzemju kompānijām iznomātu lidmašīnu, kas veidoja aptuveni 60% no Krievijas aviācijas. Pēc sankciju ieviešanas visas šīs lidmašīnas bija jānogādā uz lidostām ārpus Krievijas līdz 28. martam, tomēr Krievijas valdība nacionalizēja vairāk nekā 480 lidmašīnu, aviācijas nozares konsultāciju firmas “IBA Aero” publiskotā informācija liecināja, ka iznomātājiem atdotas vien 32 lidmašīnas no kopumā 531. Zināms, ka 52 nacionalizētie gaisa kuģi atrodas “Ural Airlines” flotē, 23 lidmašīnas iekļautas “Nordwind Airlines” flotē, bet 12 gaisa kuģi atrodas Krievijas nacionālās aviokompānijas “Aeroflot” pārziņā.

Ukrainas eksporta blokāde

 

Jau pirmajās karadarbības dienās Krievijas karaflote nobloķēja Ukrainas Melnās jūras ostas, pārtraucot kviešu, kukurūzas un augu eļļas eksportu. Līdz maija beigām Krievija neļāva no Ukrainas izvest aptuveni 24 miljonus tonnu kviešu un kukurūzas, tādējādi paaugstinot pārtikas cenas pasaules tirgū. Ukrainas pārtikas eksportu pa dzelzceļu caur Rumāniju un Poliju apgrūtināja atšķirīgais dzelzceļa sliežu platums, tādēļ tika apsvērta iespēja veikt dzelzceļa pārvadājumus caur Baltkrieviju uz Lietuvas un Latvijas ostām. Krievijas valdība pavēstīja, ka graudu eksports no Ukrainas varēs atsākties, ja tiks atceltas sankcijas pret Krieviju.

6. jūnijā ANO Drošības padomes sēdē Eiropadomes prezidents Šarls Mišels norādīja, ka Krievija izmanto pārtikas krājumus kā raķetes pret attīstības valstīm, piebilstot, ka Ukrainas kara sekas dramatiski atspoguļojas arī pārējā pasaulē — ceļas pārtikas cenas, cilvēki nonāk nabadzībā un tiek destabilizēti veseli reģioni. Reaģējot uz šiem paziņojumiem, Krievijas pastāvīgais sūtnis ANO Vasilijs Ņebenzja pameta sēžu zāli. Savukārt 8. jūnijā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Krievijas militārpersonu delegācija ieradās Turcijā, lai apspriestu Turcijas priekšlikumu par Ukrainas ostu atbloķēšanu un graudu eksporta atsākšanu pa jūras ceļiem. Turcijas vadība paziņoja, ka turku kara flotes kuģi varētu konvojēt no Ukrainas ostām braucošos kravas kuģus ar graudiem.

2022. gada 22. jūlijā abas puses parakstīja vienošanos par Ukrainas ostu atbloķēšanu un graudu eksporta atsākšanu pa Melno jūru, ko vēlāk vairakkārt pagarināja. Tomēr 2023. gada 18. jūlijā Krievijas Ārlietu ministrija atsauca garantijas kuģošanas drošībai. 2. augustā Krievija ar droniem uzbruka Izmailas ostai Donavā, netālu no Rumānijas robežas.

27. februārī kļuva zināms, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis telefonsarunā ar Baltkrievijas autoritāro vadoni Aļaksandru Lukašenku vienojies, ka Ukrainas delegācija bez priekšnosacījumiem tiksies ar Krievijas delegāciju uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas pie Pripetes upes. Zelenskis paziņoja, ka priekšā ir nežēlīga diplomātiska kauja, un, ka nekādas piekāpšanās un nodevības nebūs. Un pirmā prasība no Ukrainas puses būšot — uguns pārtraukšana un spēku izvešana. Ukrainas puse norādīja, ka sarunas ar Krievijas pārstāvjiem jau tikušas apspriestas Gomeļā, taču Krievijas puse pēdējā brīdī pieprasījusi, ka vispirms Ukrainas armijai jānoliek ieroči. Pirmā sarunu kārta beidzās bez vērā ņemamiem rezultātiem. Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis pavēstīja, ka otrā sarunu kārta varētu notikt pie Baltkrievijas un Polijas robežas.

Vēlāk kļuva zināms, ka pēc otrās sarunu kārtas naktī no 3. uz 4. martu to vidutājs Romāns Abramovičs un Ukrainas puses pārstāvji sūdzējušies par sliktu pašsajūtu, sāpēm acīs un neapturamu asarošanu, ādas lobīšanos, kas varēja būt simptomi saindēšanai ar kādu ķīmisko ieroci. 7. martā Baltkrievijā sākās Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunu trešā kārta, kurās vienojās par humāno koridoru atvēršanu civiliedzīvotāju evakuācijai no Krievijas spēku aplenktajām Ukrainas pilsētām. Turcijas ārlietu ministrs pavēstīja, ka Antaljā notiks Ukrainas ārlietu ministra Dmitro Kulebas un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova tikšanās. 9. martā kļuva zināms, ka pirms starptautiskā diplomātiskā foruma Antālijā 10. martā plānota Ukrainas ārlietu ministra Kuleba tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Lavrovu.

29. martā Stambulā atsākās Ukrainas un Krievijas oficiālo delegāciju klātienes sarunas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to priekšvakarā paziņoja, ka viņa valsts ir gatava apspriest neitralitātes iespēju un drošības garantijas. Ukrainas valdība noliedza, ka būtu panākta vienošanās par četriem sarunu punktiem un paziņoja, ka nekāds kompromiss jautājumos par Ukrainas nepievienošanos NATO, krievu valodas lietošanu, atbruņošanos un drošības garantijām nav panākts.

Klātienes sarunu ceturtais raunds notika Dolmanbahčes pilī Stambulā. Sarunu galvenie temati bija uguns pārtraukšana Ukrainā un humānās palīdzības nodrošināšana Ukrainas iedzīvotājiem. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņoja, ka ukraiņu minimālais uzdevums esot atrisināt problēmas ar humānās palīdzības piegādi karadarbības vissmagāk skartajās vietās, bet maksimālais uzdevums vienošanās par pamieru.

31. martā Ukrainas delegācijas vadītājs Dāvids Arahamija paziņoja, ka nedēļas laikā plānots sagatavot pamatu Ukrainas un Krievijas prezidentu sarunām.

20. aprīlī Dāvids Arahamija paziņoja, ka viņš un Podoļaks ir gatavi ierasties Mariupolē uz sarunām ar Krievijas pārstāvjiem Vladimiru Medinski un Leonīdu Slucki par Ukrainas militārā garnizona un civiliedzīvotāju evakuāciju.

25. aprīlī Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs sacīja, ka turpina piedalīties sarunās ar komandu, kuru deleģējis Zelenskis, un viss beigsies ar līgumu, bet šī līguma parametrus noteiks tā kaujas darbību stadija, kurā šis līgums kļūs par realitāti. Viņš piebilda, ka pašreizējā saspīlējuma apstākļos Trešā pasaules kara draudi ir reāli.

12. maijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ukraiņiem karš ar Krieviju beigsies tikai tad, kad viņi būs atguvuši visas sev piederošās teritorijas. Efektīvas diplomātiskās sarunas ar Krieviju būs iespējamas tikai tad, kad Maskava atzīs, ka tās lēmumi ir izraisījuši katastrofu, un būs gatava saņemt taisnīgu sodu par saviem noziegumiem.

28. augustā kļuva zināms, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons sazinājies ar Vladimiru Putinu, lai apspriestu iespējamo konflikta izbeigšanu. Krievijas puse atkal paziņoja, ka jebkādas karadarbības izbeigšana ir iespējama vienīgi tad, ja tiks atzīta Krievijas suverenitāte pār Krimu, kā arī notiks Ukrainas demilitarizācija, denacifikācija un neitralitātes statusa noteikšana. 11. septembrī Francijas prezidents Emanuels Makrons sazvanījās ar Vladimiru Putinu un apsprieda situācija Ukrainā. 13. septembrī Vācijas kanclers Olafs Šolcs telefonsarunas laikā mudināja Putinu pilnībā izvest Krieviju karaspēku no Ukrainas un rast diplomātisku risinājumu, atzīstot tās suverenitāti un teritoriālo integritāti. Šolcs arī sacījis Putinam, ka jebkādi tālāki aneksijas soļi, ko varētu spert Krievija, nepaliks bez atbildes un netiks atzīti nekādos apstākļos.

Miera līguma piedāvājumi

16. martā laikraksts Financial Times ziņoja par Krievijas piedāvāto vienošanās plānu, saskaņā ar kuru Ukrainai būtu jāatsakās no vēlmes kļūt par NATO dalībvalsti, kā arī jāapsola, ka tās teritorijā netiks izvietotas ārvalstu karaspēka bāzes un ieroči. Krievija pieprasīja, lai Ukraina atzītu Krimu kā Krievijas Federācijas sastāvdaļu, kā arī atzītu DTR un LTR neatkarību, lai Ukrainas likumos tiktu nostiprināts krievu valodas statuss. Savukārt Ukraina pieprasīja nekavējošu karadarbības pārtraukšanu, Krievijas karaspēka izvešanu un drošības garantijas no vairākām valstīm.

17. martā Putins telefonsarunā Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam pastāstīja par Krievijas prasībām attiecībā uz iespējamo miera vienošanos ar Ukrainu. Šīs prasības ietvēra neitralitātes statusu Ukrainai, atteikšanos iestāties NATO, kā arī atteikšanos no teritoriālām pretenzijām uz Donbasu un Krimu. 18. martā Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis izteicās, ka abu pušu pozīcijas esot “maksimāli tuvinājušās” jautājumos, kas skar Ukrainas neitrālo statusu un atteikšanos no dalības NATO, bet grūtāk ejot ar uzdevumu panākt Ukrainas “denacifikāciju”, jo Ukrainas puse uzskatīja, ka Ukrainā nav nekādu nacistisku veidojumu.

20. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina nevar piekāpties teritoriālās nedalāmības jautājumā. Zelenskis atkārtoti pauda vēlmi tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, piebilstot, ka viņš uzskata, ka sarunas ir vienīgais veids, kā izbeigt karu.

29. martā Ukrainas delegācija piedāvāja savu plānu par karadarbības izbeigšanu:

1. Ukraina ir ar mieru saglabāt neitrālas valsts statusu, nepievienoties nekādām militārām aliansēm un neizvietot savā teritorijā ārvalstu karaspēka militārās bāzes,
2. ASV, Ķīna, Lielbritānija, Francija, Itālija, Kanāda, Polija, Turcija un Izraēla garantē Ukrainas drošību un palīdz tai kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti,
3. sarunas par Krievijas anektētās Krimas pussalas un Sevastopoles statusu varētu ilgt līdz 15 gadiem, kuru laikā Krievija un Ukraina apņemas atturēties no konflikta risināšanas militārā ceļā,
4. jautājumu par Krievijas atbalstīto Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” turpmāko statusu Krievijas līderis Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis varētu apspriest klātienes sarunās.

1. aprīli Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs vizītes laikā Indijā pavēstīja, ka miera sarunās ar Ukrainu esot panākts zināms progress. 5. aprīlī Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs pauda uzskatu, ka sarunu galvenais jautājums esot, kā tiks novilkta demarkācijas līnija — pa Luhanskas un Doneckas apgabalu administratīvo robežu vai atbilstoši stāvoklim uz 23. februāri.

14. septembrī Ukrainas vicepremjere Olga Stefanišina paziņoja, ka Ukrainas bruņoto spēku sekmīgās pretuzbrukumu operācijas piespiedušas Krievijas pārstāvjus pa oficiāliem un neoficiāliem kanāliem vērsties pie Ukrainas valdības ar aicinājumiem pārtraukt karadarbību un uzsākt miera sarunas.

2023. gada 18. janvārī Putins atkal mainīja Krievijas agresijas pamatojumu, paziņojot, ka speciālās militārās operācijas mērķis esot izbeigt karadarbību Donbasa reģionā. Savukārt Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka paziņojums tikai apstiprina Krievijas nevēlēšanos panākt mieru, bet Krievijai nāksies piekrist Ukrainas piedāvātajai miera formulai.

Krievijas iebrukuma gadadienā 24. februārī Ķīnas Ārlietu ministrija publicēja miera plānu, kas ietvēra 12 punktus, to skaitā visu valstu suverenitātes respektēšanu, atteikšanos no Aukstā kara mentalitātes, pamieru, sarunu sākšanu, humānās krīzes risināšanu, civiliedzīvotāju un karagūstekņu aizsardzību, atomelektrostaciju aizsargāšanu, stratēģisko risku samazināšanu, pārtikas transportēšanu, vienpusējo sankciju pārtraukšanu, industrijas un piegāžu ķēžu stabilizēšanu un pēckara rekonstrukcijas atbalstīšanu. Tomēr Ukrainas sabiedrotie asi kritizēja Ķīnas miera plānu, jo tas radot iespaidu, ka abas puses ir vienlīdz atbildīgas par "konflikta" izcelšanos.

2023. gada 6. aprīlī Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks intervijā laikrakstam "Financial Times" sacīja:

"Ja mums izdosies sasniegt mūsu stratēģiskos mērķus kaujas laukā un kad mēs būsim nonākuši uz administratīvās robežas ar Krimu, mēs esam gatavi atšķirt diplomātisko lappusi apspriešanai, bet tas nenozīmē, ka mēs izslēdzam iespēju atbrīvot Krimu militārā ceļā." 

3. jūnijā Indonēzija Āzijas aizsardzības konferencē ierosināja nolēgt pamieru pašreizējās pozīcijās un izveidot demilitarizētu zonu ar ANO miera uzturēšanas spēkiem. Plānā bija iekļauta referendumu organizēšana strīdīgajos apgabalos, kurus varētu organizēt ANO.

16. jūnijā Kijivā, pēc tam Pēterburgā ieradās septiņu Āfrikas valstu līderu delegācija ar Dienvidāfrikas prezidentu Ramafosu priekšgalā, kas iepazīstināja ar savu desmit punktu Krievijas un Ukrainas miera sarunu plānu, prasot ka Krievijai ir jāatvelk, bet ne pilnībā jāizved karaspēks no Ukrainas, jāaizvāc taktiskie kodolieroči no Baltkrievijas, bet Starptautiskajai krimināltiesai jāanulē Putina aresta orderis un Rietumvalstīm jāmīkstina Krievijai noteiktās sankcijas.

1. augustā Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka Saūda Arābija ir gatava diskutēt par Ukrainas ierosināto desmit punktu miera plānu, kas pieprasa izvest Krievijas karaspēku no visas Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas, visu karagūstekņu atbrīvošanu, kā arī īpaša kara tribunāla izveidi lai tiesātu agresorvalsts kara noziedzniekus. Tikšanās varētu notikt Džidas pilsētā Saūda Arābijā, piedaloties aptuveni 30 valstu pārstāvjiem.

8. novembrī prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievijas zaudējumi karā ir piecas reizes lielāki nekā Ukrainas zaudējumi. Viņš arī apliecināja, ka Kijiva ir gatava sarunām par kara izbeigšanu, kad Krievija būs izvedusi savus karaspēkus no Ukrainas teritorijas.

2024. gada 8. martā prezidents Redžeps Tajips Erdogans pēc tikšanās ar prezidentu Volodimiru Zelenski paziņoja, ka Turcija ir gatava organizēt miera sarunas starp Krieviju un Ukrainu. Ukrainas prezidents atgādināja, ka miera samits jau paredzēts Šveicē, kur Ukraina izvirzīs savu miera formulu. Viņš izslēdza iespēju, ka uz samitu varētu tikt uzaicināta arī Krievija.

 

 

27. martā LTR administrācijas vadītājs Leonīds Pasečņiks pavēstīja, ka drīzumā varētu notikt referendums par šī apgabala pievienošanos Krievijai. Ukrainas izlūkdienests uzskatīja, ka Krievijas jaunais militārais plāns varētu būt Ukrainas sašķelšana divās daļās. 31. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas sagrābtajā Hersonas pilsētā gatavojoties sarīkot referendumu par "Hersonas Tautas republikas" izveidi. 16. aprīlī Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova informēja, ka Krievija gatavojas no 1. līdz 10. maijam okupētajā Hersonas apgabalā rīkot pseidoreferendumu pēc tādas pašas shēmas kā 2014. gadā sagrābtajā Doneckas un Luhanskas apgabala daļā. 28. aprīlī interneta medijs "Meduza" izpauda, ka maija vidū DTR un LTR varētu tikt sarīkoti referendumi par pievienošanos Krievijai. Līdzīgs "referendums" varētu tikt sarīkots arī Krievijas daļēji okupētajā Hersonas apgabalā. 23. maijā Ukrainas prezidenta kanceleja paziņoja, ka Ukraina izslēdz iespēju piekrist pamieram ar Krieviju, kas ietvertu atteikšanos no Ukrainas teritorijām.

Ukrainas karaspēka pretuzbrukuma laikā 20. septembrī Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu okupētajās daļās steidzami izsludināja viltus referendumus par pievienošanos Krievijas Federācijai no 23. līdz 27. septembrim. Doneckas un Luhanskas apgabalu okupēto daļu iedzīvotājiem sagatavoja balsošanas zīmes ar jautājumu krievu valodā "vai jūs atbalstāt Doneckas (Luhanskas) Tautas Republikas iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā ar Krievijas Federācijas subjekta tiesībām?" Savukārt Hersonas un Zaporižjas apgabalu okupēto daļu iedzīvotājiem sagatavoja balsošanas zīmes ar jautājumu krievu un ukraiņu valodā "vai jūs atbalstāt Hersonas (Zaporižjas) apgabala izstāšanos no Ukrainas, Hersonas (Zaporižjas) apgabala pārveidi par patstāvīgu valsti un tās iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā ar Krievijas Federācijas subjekta tiesībām?" Krievijas Drošības padomes priekšsēdētēja vietnieks, bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka referendumu rīkošana un jaunu teritoriju pievienošana Krievijai izraisīšot neatgriezeniskas ģeopolitiskās pārmaiņas pasaulē, jo "uzbrukums Krievijas teritorijai tiktu uztverts kā noziegums, kas ļautu mums izmantot visus pašaizsardzības līdzekļus". Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pauda pārliecību, ka Krievijas rīkotie viltus referendumi neko nemainīs un Ukraina turpinās atbrīvot savu teritoriju.

28. septembrī Krievijas puse pavēstīja, ka vēlētāju aktivitāte Doneckas apgabalā esot pārsniegusi 97%, bet par pievienošanos Krievijai nobalsojuši vairāk nekā 99% vēlētāju, Luhanskas apgabalā – 98,4%, Zaporižjas apgabalā – 93%, bet Hersonas apgabalā – 87%. 29. septembrī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs nosodīja Krievijas plānus anektēt okupētās Ukrainas daļas, norādot, ka tā ir bīstama eskalācija, kam nav vietas mūsdienu pasaulē. 30. septembrī kļuva zināms, ka Vladimirs Putins parakstījis dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu atzīšanu par neatkarīgām teritorijām, melīgi atsaucoties uz it kā izskanējušo tautas gribas izpausmi, kā arī starptautisko tiesību principiem un normām. 30. septembrī Maskavas kremlī Vladimirs Putins kopā ar okupēto Ukrainas reģionu vietvalžiem parakstīja līgumus par četru apgabalu iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā. Krievijas prezidents savā uzrunā apgalvoja, ka miljoniem "krievu pasaules" iemītnieku sapņojot atgriezties savā "īstajā dzimtenē", no kuras tika nošķirti pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā.

2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.

 

28. februārī prezidents Zelenskis parakstīja Ukrainas pieteikumu uzņemšanai Eiropas Savienībā:

Mēs vēršamies pie Eiropas Savienības saistībā ar tūlītēju Ukrainas iestāšanos saskaņā ar jauno īpašo procedūru. Esam pateicīgi partneriem par to, ka viņi ir mums līdzās, bet mūsu mērķis ir būt kopā ar visiem eiropiešiem un galvenais – kā līdzvērtīgiem. Esmu pārliecināts, ka tas ir godīgi. Esmu pārliecināts, ka esam to pelnījuši. Esmu pārliecināts, ka tas viss ir iespējams."

Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas prezidenti atklātā vēstulē pauda pārliecību, ka Ukraina ir pelnījusi saņemt tūlītēju signālu par perspektīvu pievienoties ES. 1. martā Eiropas Parlaments nobalsoja par rezolūciju, kas pieprasīja pastiprināt sankcijas pret Krieviju un atbalstīt Ukrainu ceļā uz Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa iegūšanu. Par rezolūcijas apstiprināšanu nobalsoja 637 deputāti, 13 bija pret, bet 26 atturējās. Vācijas, Nīderlandes un vairāku citu ES valstu pārstāvji pauda vēlmi, lai Eiropas Komisija vispirms izvērtē Ukrainas gatavību sākt iestāšanās sarunas, pirms tiek pieņemts politisks lēmums. 18. martā prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka Eiropas Komisijas atzinums par Ukrainas pausto vēlmi kļūt par Eiropas Savienības kandidātvalsti tiks sagatavots dažu mēnešu laikā. 1. aprīlī Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola savas vizītes laikā Kijivā apsolīja, ka Eiropas Savienība oficiāli un ātri atzīs Ukrainu par ES kandidātvalsti un piedalīsies tās atjaunošanā pēc kara.

23. jūnijā Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels paziņoja, ka ES dalībvalstu līderi Briselē ir vienojušies par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai, bet Gruzijai vēl veicamas nopietnas reformas, pirms tā varēs kļūt par kandidātvalsti.

3. februārī Kijivā notika Eiropas Savienības samits, kurā piedalīgās augstākās ES amatpersonas – Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un 15 ES komisāri. Tika paziņots par plāniem Hāgā izveidot starptautisku Ukrainas kara noziegumu izmeklēšanas centru, divkārt palielināt Eiropā apmācīto ukraiņu karavīru skaitu, kā arī piešķirt finansējumu Ukrainas atbrīvoto teritoriju atmīnēšanai.

 

 

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO)

ANO Ārkārtas speciālā Ģenerālā asambleja 2. martā nobalsoja par rezolūciju, kas nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieprasīja nekavējoties izvest Krievijas karaspēku. Par rezolūcijas apstiprināšanu nobalsoja 141 no 193 ANO dalībvalstīm, bet pret balsoja tikai piecas valstis — Baltkrievija, Eritreja, Krievijas Federācija, Sīrija un Ziemeļkoreja.

16. martā ANO Starptautiskā tiesa ar 13 balsīm par un divām balsīm pret pieņēma lēmumu, ka Krievijas Federācijai nekavējoties jāaptur militārās operācijas, ko tā uzsākusi 2022. gada 24. februārī Ukrainas teritorijā.

17. martā ASV, Apvienotā Karaliste, Francija un virkne citu valstu pieprasīja sasaukt ANO Drošības padomes sēdi humanitārās krīzes apspriešanai Ukrainā.

7. aprīlī ANO Ģenerālā asambleja nobalsoja par Krievijas dalības apturēšanu Cilvēktiesību padomē. Par šo lēmumu balsoja 93 valstis, 24 bija pret, bet 58 atturējās.

19. aprīlī ANO ģenerālsekretārs Gutērrešs nosodīja Krievijas jauno ofensīvu Austrumukrainā un aicināja uz četru dienu pamieru par godu Lieldienām, kuras pareizticīgie gatavojās svinēt 24. aprīlī. Ukraina piekrita šim ierosinājumam, bet Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs pozīciju par pamieru raksturoja kā pretrunīgu. Gutērrešs nosūtīja lūgumu ar viņu tikties Krievijas un Ukrainas prezidentiem. 21. aprīlī Krievija noraidīja ANO ģenerālsekretāra aicinājumu Krievijai un Ukrainai ievērot Lieldienu pamieru.

16. septembrī ANO dalībvalstis nolēma pieļaut izņēmumu un ļaut Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim Ģenerālajā asamblejā uzstāties ar videouzrunu. Pret balsoja Krievijas Federācija un vēl sešas ANO dalībvalstis, bet 19 valstis atturējās.

12. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja nosodīja Krievijas īstenoto Ukrainas zemju aneksiju pēc tam kad Krievija bija uzlikusi veto līdzīgai rezolūcijai ANO Drošības padomē. Pieņemtā rezolūcija nosodīja tā saukto referendumu organizēšanu no Krievijas Federācijas puses starptautiski atzītajās Ukrainas robežās un nelikumīgās aneksijas mēģinājumu. Par šo lēmumu balsoja 143 valstis, 5 valstis (Krievijas Federācija, Baltkrievija, Nikaragva, Sīrija un Ziemeļkoreja) bija pret, bet 35 valstis atturējās (Alžīrija, Armēnija, Bolīvija, Burundi, Centrālāfrikas Republika, Dienvidāfrika, Dienvidsudāna, Eritreja, Esvatini, Etiopija, Gvineja, Hondurasa, Indija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Kongo Republika, Kuba, Ķīnas Tautas Republika, Laosa, Lesoto, Mali, Mongolija, Mozambika, Namībija, Pakistāna, Sudāna, Šrilanka, Tadžikistāna, Taizeme, Togo, Uganda, Tanzānija, Uzbekistāna, Vjetnama, Zimbabve).

14. novembrī ANO Ģenerālā asambleja apstiprināja rezolūciju, kurā aicināja saukt Krieviju pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpšanu, iebrūkot Ukrainā, tai skaitā panākt no Krievijas reparācijas Ukrainai par kara postījumiem un nogalinātajiem ukraiņiem. Par rezolūciju nobalsoja 94 valstis, bet 14 balsoja pret. No balsošanas atturējās 73 valstis.

2023. gada 23. februārī ANO Ģenerālā asambleja ar nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieprasīja nekavējoties izvest savu karaspēku no kaimiņvalsts. Par šo rezolūciju nobalsoja 141 dalībvalsts, septiņas balsoja pret (Krievijas Federācija, Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Eritreja, Mali, Nikaragva un Sīrija), bet 32 valstis atturējās (Ķīnas Tautas Republika, u.c.).

2023. gada 10. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja ar ievērojamu balsu vairākumu noraidīja Krievijas mēģinājumu atriezties Cilvēktiesību padomē (CP), no kuras tā tika izslēgta pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. ANO CP Austrumeiropas reģionālajā grupā ievēlēja Bulgāriju (160 balsis) un Albāniju (123 balsis), bet Krievija ieguva tikai 83 balsis.

•  
  ANO Ārkārtas speciālās Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta balsojums par rezolūciju, kas nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā.
•  
  ANO Ārkārtas speciālās Ģenerālās asamblejas 2022. gada 7. aprīļa balsojums par rezolūciju, kas apturēja Krievijas dalību ANO Cilvēktiesību padomē.
•  
  Balsojums par ANO 2022. gada 12. oktobra rezolūciju, kas nosodīja Ukrainas daļas aneksiju.

G-20 valstis

2022. gada 16. novembrī G-20 līderi Bali pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā norādīja, ka "vairums G20 valstu stingri nosoda karu Ukrainā", lai gan Krievija sākotnēji pretojās šāda teikuma iekļaušanai kopīgajā paziņojumā. Paziņojumā Krievijas uzbrukumu Ukrainai nosauca par karu un nevis Krievijas "īpašo militāro operāciju", ka ir jāievēro starptautiskās tiesības un kodolieroču izmantošanas draudi ir nepieņemami. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs jau 15. novembrī pameta G20 sanāksmi un nesagaidīja noslēguma paziņojuma pieņemšanu. 2023. gada 2. martā G20 valstu ārlietu ministru sanāksmē, kas norisinājās Deli, dalībnieki nespēja vienoties par kopīgu noslēguma paziņojumu, jo Ķīna un Krievija attiecās atbalstīt tekstu, kurā bija pieprasīta Krievijas pilnīga un beznosacījumu aiziešana no Ukrainas teritorijas.

Ķīna

Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.

Aicinājums izveidot tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai

21. novembrī NATO parlamentārā asambleja Madridē pieņēma rezolūciju, kurā aicināja alianses dalībvalstu valdības un parlamentus skaidri pasludināt, ka Krievija pašreizējā situācijā ir teroristiska valsts un norādīja uz nepieciešamību izveidot īpašu starptautisko tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai un vainīgo sodīšanai.

2023. gada janvārī Davosas pasaules ekonomikas foruma laikā Latvijas Valsts prezidents Egils Levits ierosināja īpaša starptautiska tribunāla izveidi Krievijas agresijas Ukrainā izmeklēšanai. Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs prognozēja, ka balsojums par speciāla ANO tribunāla izveidi Krievijas tiesāšanai varētu būt martā.

Lai apspriestu iespēju izveidot starptautisku tribunālu Krievijas agresijas noziegumu izmeklēšanai un iztiesāšanai, 2023. gada februārī Latviju apmeklēja Eiropas Savienības komisārs tiesiskuma jautājumos Didjē Reinderss. 16. martā ANO Cilvēktiesību padomes izveidotā augsta līmeņa izmeklēšanas komisija savā pirmajā ziņojumā konstatēja, ka Krievija ir pieļāvusi plašu pārkāpumu klāstu kopš tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. 17. martā Hāgas Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) izdeva KF prezidenta Vladimira Putina un KF Bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju. Saskaņā ar Ukrainas datiem uz Krieviju bija deportēts vismaz 16 221 ukraiņu bērns, bet patiesais skaitlis varēja būt arī krietni lielāks.

2022. gada 15. maijā Somijas valsts prezidents Sauli Nīniste informēja, ka ir panācis vienošanos ar valdības ārlietu komiteju par valsts iestāšanos NATO. Somijas premjerministre Sanna Marina paziņoja, ka gala lēmums varētu tikt pieņemts tuvāko dienu laikā un kopīgi ar Zviedriju būs iespējams iesniegt pieteikumu dalībai aliansē. 16. maijā Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešone paziņoja, ka Zviedrija lūgs to uzņemt NATO, jo to atbalstīja Zviedrijas parlamenta absolūtais vairākums. Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO atbalstīja sešas partijas, kas pārstāvēja 304 no 349 deputātiem.

2022. gada 29. jūnijā NATO samitā Madridē Somija un Zviedrija saņēma uzaicinājumu pievienoties NATO. 2023. gada 4. aprīlī Somija kļuva par NATO 31. dalībvalsti, bet Zviedrijas pieteikumu ilgstoši neapstiprināja Turcija un Ungārija. 2024. gada 7. martā Zviedrijas valdības pārstāvji Vašingtonā parakstīja dokumentus par Zviedrijas uzņemšanu NATO, kļūstot par Ziemeļatlantijas alianses 32. dalībvalsti.

Pēc okupēto Ukrainas apgabalu aneksijas 2022. gada 30. septembrī Volodimirs Zelenskis parakstīja Ukrainas pieteikumu par uzņemšanu NATO paātrinātā kārtībā. 13. oktobrī Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Aleksandrs Venediktovs šo Ukrainas soli raksturoja kā propagandas gājienu, jo tā lieliski saprot, ka šāds solis nozīmētu garantētu eskalāciju uz Trešo pasaules karu.

• Donbasa karš
• Eiromaidans
• Krimas okupācija