Komersants: Persona, kas veic komercdarbību

Komersantam ir jābūt reģistrētam Komercreģistrā. Praksē jēdziena komersants vietā nereti lieto jēdzienu uzņēmējs vai uzņēmums, bet komercdarbības vietā — uzņēmējdarbība vai saimnieciskā darbība.

Viena vai otra termina lietošanai ikdienā nav būtiskas atšķirības, ja vien šāda jēdzienu aizstāšana netiek praktizēta juridiskos vai finanšu dokumentos — līgumos, rēķinos u.c., kur tas nav pieļaujams, bet jābalstās uz Komerclikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajiem jēdzienu skaidrojumiem. Piemēram, jēdziens "uzņēmums" Komerclikuma izpratnē nozīmē organizatoriski saimniecisku vienību, kuru komersants izmanto savas komercdarbības veikšanai.

Divējāda komersanta vai uzņēmēja lietošana daļēji saistīta ar atšķirībām dažādu valstu praksē. Piemēram, angļvalodīgajās valstīs vārdu "komersants" parasti lieto šaurākā nozīmē — tirgotājs, mākleris utt.

Tā kā angļu valoda starptautiskajā uzņēmējdarbības jomā ir dominējoša, tad arī citās valstīs, tostarp Latvijā, praksē biežāk lieto vārdu uzņēmējs, nevis komersants, kas angļu valodā aptuveni atbilst jēdzienam businessman.

Nereti uzņēmējdarbības praksē angļu valodā lieto arī jēdzienu entrepreneur. Taču arī šim apzīmējumam ir šaurāka nozīme — to parasti attiecina uz inovatīviem uzņēmējiem, kuri uzsāk kādu jaunu produktu ražošanu vai projektu īstenošanu, vai pat dibina jaunu uzņēmumu, tādējādi uzņemoties papildu iniciatīvu, kā arī risku.

Komersantu raksturo virkne rekvizītu, kuri jānorāda tā darījumu dokumentos — sarakstē ar citiem komersantiem, valsts vai pašvaldību institūcijām, līgumos, rēķinos u.c. Vairumā gadījumu ir nepieciešami vismaz šādi rekvizīti: komersanta nosaukums (firma), reģistrācijas numurs komercreģistrā un juridiskā adrese. Parasti darījumu dokumentos norāda arī komersantu apkalpojošās bankas rekvizītus — bankas nosaukumu, tās adresi un konta numuru.

• [2] Žurnāls Kapitāls
• [3] LZA lēmums par terminu — komersants