Jūlijs Lācis: Latvijas rakstnieks, žurnālists un politiķis

Preses izdevumu "Jaunākās Ziņas" un "Atpūta" līdzstrādnieks, pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Tautas Saeimas deputāts un tautas labklājības ministrs, 1941. gada sākumā apcietināts par pretpadomju darbību.

Jūlijs Lācis
Latvijas tautas labklājības ministrs
Amatā 1940. gada 21. jūnijs — 21. jūlijs
Premjerministrs	Augusts Kirhenšteins
Priekštecis	Jānis Volonts
Pēctecis	Uldis Gundars1
Dzimšanas dati	1892. gada 25. decembrī Lēdurgas pagasts, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad  Latvija)
Miršanas dati	1941. gada 15. decembrī (48 gadu vecumā) Astrahaņa, Astrahaņas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS (tagad  Krievija)
Tautība	latvietis
Dzīvesbiedrs(-e)	Anna Lācis, Rūta Skujiņa
Augstskola	Pēterburgas Behtereva Psihoneiroloģiskais institūts
1amatā stājās 1990. gadā

 

Dzimis 1892. gada 25. decembrī Lēdurgas pagasta Lodes muižā lauksaimnieku Ādama un Karlīnas Lāču ģimenē. Mācījās Biķernieku draudzes skolā (1900—1905), Ķeniņa reālskolā un Mākslas veicināšanas biedrības skolā (1907—1912). Uzsāka ķīmijas studijas Rīgas Politehniskajā institūtā, 1914. gadā apprecējās ar Annu Liepiņu, viņu laulībā piedzima meita Dagmāra (režisores un aktrises Māras Ķimeles māte). Pēc Pirmā pasaules kara sākuma viņi devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur studēja Pēterburgas Behtereva Psihoneiroloģiskajā institūtā.

Pēc atgriešanās dzimtenē J. Lācis turpināja studijas Latvijas Universitātē (1921—1923), tad devās uz Franciju, kur studēja žurnālistiku Parīzes Augstākajā sabiedrisko zinātņu skolā (École des hautes études en sciences sociales, EHESS, 1925-1926).

Strādāja laikrakstos "Jaunākās Ziņas" un "Atpūta", kur publicēja rakstus, dzejoļus un stāstus. 1934. gadā apprecējās ar dzejnieci Rūtu Skujiņu. Šajā laulībā dzimušas meitas - rakstniece un valodniece Lalita Muižniece (1935) un Māra (1938). No 1936. līdz 1937. gadam turpinājumos publicēts viņa romāns "Mūža meža maldi", kas lielā mērā balstīts aculiecinieku liecībās par latviešu baptistu kolonijas Vārpa izveidošanu Brazīlijas Sanpaulu štata džungļos.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā J. Lācis bija Tautas Saeimas deputāts, iecelts par tautas labklājības ministru Kirhenšteina valdībā, vēlāk par Latvijas PSR Tautas komisāru padomes izglītības tautas komisāru.

1941. gada 8. janvārī arestēts un deportēts uz PSRS par pretpadomju aģitāciju, kuru viņš esot vērsis laikā, kad strādājis "Jaunākajās Ziņās" un "Atpūtā". Miris 1941. gada 15. decembrī Astrahaņas cietumā.