Interlingve (interlingue), sākotnēji zināma ar nosaukumu okcidentāle (occidental, izrunā: ), ir starptautiska palīgvaloda (IAL), kuru izveidoja 1922.
gadā un pārdēvēja 1949. gadā. Valodu izveidoja Igaunijā dzīvojošais vācbaltiešu valodnieks Edgars de Vāls. Vārdu krājuma pamatā ir jau esoši dažādu valodu vārdi, kā arī tiek izmantota atvasinājumu sistēma ar atpazīstamiem priedēkļiem un piedēkļiem. Pirms Otrā pasaules kara interlingve Eiropā bija populāra; tās tekstus un gramatiku regulāri publicēja žurnāls Cosmoglotta. 1948. gadā nomira valodas izveidotājs Edgars de Vāls. 1949. gadā valodas nosaukums tika pārdēvēts no okcidentāles uz interlingvi, tādā veidā cerot uz ciešāku sadarbību ar citu mākslīgo valodu — interlingvu. Pēc pārdēvēšanas valodas popularitāte strauji samazinājās, bet, līdz ar interneta attīstību 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā, tā atkal kļuva atpazīstama.
Interlingve | ||
---|---|---|
Interlingves logo: | ||
Izruna: | IPA: [interˈliŋɡwe] | |
Izveidojuši: | Edgars de Vāls | 1922.g. |
Pielietojums: | Starptautiska palīgvaloda | |
Pratēju skaits: | ||
Kategorija (lietojums): | Mākslīgā valoda Starptautiska palīgvaloda Interlingve | |
Rakstība: | latīņu raksts | |
Regulators: | nav regulators | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | ie | |
ISO 639-2: | ile | |
ISO 639-3: | ile | |
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Interlingves vārdu krājuma pamatā ir jau esoši dažādu valodu vārdi, kā arī tiek izmantota atvasinājumu sistēma ar atpazīstamiem priedēkļiem un piedēkļiem.
Interlingves alfabēts balstās uz latīņu rakstu, un tajā ir 26 burti: a, b, c, d, e, f, g, h, i, j, k, l, m, n, o, p, q, r, s, t, u, v, w, x, y un z.
Noteiktais artikuls vienmēr un tikai ir le, neatkarīgi no vārda dzimtes vai gramatiskā skaitļa, piemēram, le matre (māte), le patre (tēvs), le infantes (bērni). Ja ir prievārdi a vai de, tad noteiktais artikuls pārvēršas par al vai del. Savukārt nenoteiktais artikuls vienmēr ir un, arī neatkarīgs no dzimtes, piemēram, un femina (sieviete), un homine (vīrietis), un animal (dzīvnieks).
Lietvārdus, kas vienskaitlī beidzās ar patskani, daudzskaitlī papildina ar izskaņu -s, bet, ja vārds beidzās ar līdzskani, tad daudzskaitlī pievieno izskaņu -es, piemēram, le lingua – le linguas (valoda – valodas), un nation – multe nationes (nācija – nācijas). Izņēmums, ja lietvārds beidzās ar burtu c, tad daudzskaitlī pievieno burtu h un izskaņa ir -ches, piemēram, un choc – plure choches (šoks – šoki).
Lielākoties literārie teksti interlingvē publicēti žurnālā Cosmoglotta. Šajā valodā ir publicēti gan oriģināldarbi, gan tulkojumi.
Dažas grāmatas interlingves valodā ir šādas:
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Interlingve, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.