Inguna Daukste-Silasproģe (dzimusi 1968.
gadā) ir latviešu literatūrzinātniece.
| ||||||||
|
Beigusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti (1992). Dr. philol. (1997). Kopš 1992 viņas darbavieta ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, viņa ir Literatūras nodaļas vadošā pētniece. Pētnieciskās intereses saistītas ar latviešu trimdas literatūru un salīdzinošo literatūrzinātni, Baltijas reģiona literatūru.
2003. gadā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta lēmumu piešķirta Latvijas Zinātņu akadēmijas Viļa Plūdoņa balva literatūrzinātnē par pētījumu "Latviešu literārā dzīve literatūra bēgļu gados Vācijā (1944–1950)".
Ar Ministru kabineta rīkojumu iecelta darbam Latvijas valdības izveidotajā LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijā.
2015. gadā saņēmusi Ērika Raistera fonda balvu par monogrāfiju "Tāla zeme, tuvi ļaudis". 2019. gadā saņēmusi Egona Līva piemiņas balvu "Krasta ļaudis" par monogrāfiju "Gaidot laivu".
Līdzautore kolektīvajām monogrāfijām "Vācu literatūra un Latvija" (2005) un "Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti" (2008). Sastādījusi skandināvu rakstniekiem veltītu rakstu krājumu "Ziemeļu zvaigznājs" (2002), rakstu krājumu "Meklējumi un atradumi" (2004, 2005), krājumu "Materiāli par latviešu un cittautu kultūru Latvijā" (2003).
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Inguna Daukste-Silasproģe, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.