Epitēlijaudi

Epitēlijaudi sastāv no vairākām šūnu kārtām, tās ir blīvi novietotas un ātri noveco, un iet bojā.

Epitēlijaudus iedala segepitēlijā jeb segaudos un dziedzerepitēlijā jeb dziedzeraudos.

Segepitēlijs pārklāj visu cilvēka ķermeni (ietilpst ādas sastāvā), kā arī izklāj gremošanas traktu, elpceļus, urīnizvadceļus, dzimumceļus un ķermeņa dobumus (gļotādu). Segepitēlija šūnas ir cieši saistītas cita ar citu, un starp tām nav šūnstarpu vielas.

Dziedzerepitēlijs veido dziedzerus, kuri var būt vienšūnas un daudzšūnu. Tie izdala dažādas vielas. Piemēram, sviedru dziedzeri izvada no organisma sviedrus, kuņģa dziedzeri ražo kuņģa sulu, kas palīdz sagremot uzturu, virsnieru dziedzeri izdala asinīs vielu (hormonu), kas paātrina sirdsdarbību. Dziedzerepitēlijs dalās 2 apakšgrupās — ārējās sekrēcijas un iekšējās sekrēcijas dziedzerepitēlijs.

• Aizsargfunkcija — Aizsargā citus audus no dažādiem kairinātājiem, neļauj organisma iekšējā vidē iekļūt mikroorganismiem.
• Uzsūkšanas funkcija — Gremošanas trakta epitēlijs uzsūc barības vielas, vitamīnus un ūdeni, āda uzsūc skaistumkopšanas krēmus un indīgas vielas.
• Izdalīšanas jeb sekretorā funkcija — Sviedru dziedzeri izdala sviedrus, siekalu dziedzeri — siekalas, asaru dziedzeri — asaras, gremošanas dziedzeri — gremošanas sulas, elpceļu dziedzeršūnas — gļotas, iekšējās sekrēcijas dziedzeri — hormonus.
• Kustību funkcija — Skropstiņepitēlijs elpceļos pārvieto putekļus un citus netīrumus, lai izvadītu tos no organisma, olvados, tas pārvieto olšūnu dzemdes virzienā. Dzīvniekiem tas nodrošina kustības (planārijām un daudziem kāpuriem).

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Epitēlijaudi.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• epitelijaudi | Medicīnas termins (latviski)

Šis ar anatomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l