Atipiskā Pneimonija

Atipiskas pneimonijas var izraisīt arī sēnītes, protozoji un vīrusi.

Primārās atipiskās pneimonijas (angļu: primary atypical pneumonia) jēdzienu sāka lietot antibiotiķu ēras sākumā 1930. gados, lai apzīmētu plaušu karsoņa paveidu, kas nereaģēja uz sulfanilamīdu un penicilīna terapiju. Pirmais to zinātniskā publikācijā lietoja ASV ārsts Hobarts Reimans savā 1938. gada rakstā, lai apzīmētu pneimonijas paveidu, kuru, iespējams, izraisīja kāds nezināms ierosinātājs, kas šķērsoja baktēriju filtrus ("filtrējamais vīruss"). Sākotnēji visus atipisko pneimoniju izraisītājus dēvēja par vīrusiem, līdz 1962. gadā izdevās noskaidrot, ka daļā gadījumu to izraisa mikoplazma. Pēc Filadelfijas "leģionāru pneimonijas" uzliesmojuma 1976. gadā šīs atpiskās pneimonijas izraisītāju nosauca par legionellu. 1992. gadā aprakstīja pneimonijas hlamīdiju (Chlamydia pneumoniae), kas arī var izraisīt atipisku pneimoniju.

• baktērijas Chlamydia pneumoniae, Chlamydia psittaci, Coxiella burnetii, Francisella tularensis, Legionella pneumophila, Mycoplasma pneumoniae
• sēnītes
• protozoji
• vīrusi, piemēram, cilvēka respiratorais sincitiālais vīruss, gripas un paragripas vīrusi, adenovīrusi, citomegalovīrusi, koronavīrusi (SARS, MERS, 2019-nCoV) un citi.