Etoloģija Alfa

Tēviņi, mātītes vai abi var būt alfas atkarībā no sugas. Ja tēviņš un mātīte pilda šo lomu kopā, tos dažreiz dēvē par alfa pāriem. Citi dzīvnieki vienā un tajā pašā sociālajā grupā var izrādīt cieņu vai citu sugai raksturīgu uzvedību pret alfu vai alfām.

Alfa dzīvnieki parasti iegūst priekšrocības piekļūt pārtikai un citām vēlamām lietām vai darbībām, lai gan šis ir mainīgs paradums, kas variē starp sugām. Tēviņu vai mātīšu alfas var iegūt priekšrocības vairošanās iespējām; dažām sugām reproducējas tikai alfas vai alfa pāri.

Alfa var sasniegt savu statusu ar fizisko spēku un agresiju, vai ar sociālo centienu palīdzību, un veidojot alianses iekšējā grupā. Dažreiz indivīds ar alfa statusu mainās, bieži cīnoties starp dominējošo un pakārtoto dzīvnieku. Šīs cīņas bieži notiek līdz nāvei, atkarībā no dzīvnieka.

Sociāliem dzīvniekiem hierarhiskā sabiedrībā dažreiz tiek piešķirti rangi etoloģijas pētījumos.

Beta dzīvnieki bieži darbojas kā otrie komandieri aiz valdošā alfa tēviņa vai alfas, un tie ieņems alfa īpatņa vietu, ja alfa mirst vai citādi vairs netiek uzskatīts par alfa tēviņu. Dažās putnu sugās tēviņi sapulcējas pāros, kur beta tēviņi palīdz alfa tēviņiem. Ir konstatēts, ka dzīvnieku sociālajam kontekstam ir būtiska ietekme uz to uzvedību, un dzīvnieka vispārējiem reproduktīvajiem panākumiem.

Omega (parasti kā ω) ir antonīms, ko izmanto, lai aprakstītu zemāko hierarhiskās sabiedrības kastu. Omega dzīvnieki ir pakļauti visiem pārējiem dzīvnieku sabiedrībā, un citi grupas dalībnieki sagaida, ka tie paliks pakļauti visiem. Omega dzīvniekus pārējie dažkārt mēdz izmantot, lai izrādītu neapmierinātību, vai piešķirot viszemāko prioritāti pārtikas iegūšanā.