Aldis Gobzems: Latviešu jurists un politiķis
Aldis Gobzems (dzimis 1978. gada 10. oktobrī Kuldīgā) ir latviešu jurists, bijis zvērināts advokāts, politiķis un 13.
Saeimas deputāts, ievēlēts no partijas KPV LV. Pēc izslēgšanas no tās pārstāvēja paša izveidoto partiju "Katram un katrai".
| Aldis Gobzems | |
|---|---|
 Aldis Gobzems 2018. gadā | |
| 13. Saeimas deputāts | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| | |
| Dzimšanas dati | 1978. gada 10. oktobrī Kuldīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvo | Rīga, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija |
|
| Dzīvesbiedrs(-e) | Krista Gobzema (2015-2021) |
| Profesija | jurists, advokāts |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Dzīvesgājums
Absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti.
No 2004. līdz 2005. gadam A. Gobzems bija Maksātnespējas administrācijas direktors.
Ievērību ir guvis kā vairāku Zolitūdes traģēdijas civillietu advokāts, kur, pretstatā publiski paustajam, par maksu sniedza juridisko palīdzību cietušajiem, pēc iekļūšanas politikā A. Gobzems vairākkārtīgi kavēja tiesas procesus, kā rezultātā tika izbeigta Zolitūdes traģēdijas civillieta.
Politiskā darbība
Lai gan A. Gobzems ir maksātnespējas sistēmas kritiķis, no 2004. līdz 2005. gadam viņš pats bijis Maksātnespējas administrācijas direktors. 2008. gada oktobrī tika dibināta partija "Sabiedrība citai politikai", kurā A. Gobzems kļuva par valdes locekli, bet 2009. gadā partiju pameta.
2018. gada maijā A. Gobzems atsāka politisko darbību, pievienojoties partijai KPV LV. Viņš tika izvirzīts kā partijas premjerministra kandidāts, gatavojoties 13. Saeimas vēlēšanām. 2018. gada rudenī tika ievēlēts 13. Saeimā. Pēc tam, kad nesekmīgi valdību veidot bija mēģinājis prezidenta Raimonda Vējoņa izvirzītais pirmais Ministru prezidenta kandidāts Jānis Bordāns, Valsts prezidents valdības veidošanu uzticēja A. Gobzemam. Tomēr divu nedēļu ilgās valdības veidošanas sarunas bija nesekmīgas, pietiekošu Saeimas atbalstu A. Gobzemam neizdevās izveidot, un R. Vējonis savu rīkojumu atsauca.
2019. gada februārī A. Gobzems tika izslēgts no partijas KPV LV un nedaudz vēlāk arī no tās Saeimas frakcijas ar pamatojumu, ka viņš ir sācis pulcēt cilvēkus jauna politiska veidojuma tapšanai. 30. aprīlī Satversmes aizsardzības birojs (SAB) viņam oficiāli atteica pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.
2021. gada 8. janvārī A. Gobzems dibināja jaunu politisko partiju "Likums un kārtība" un kļuva par tās līdzpriekšsēdētāju. Sākotnēji partiju 13. Saeimā pārstāvēja četri ārpusfrakciju deputāti — Aldis Gobzems, Jūlija Stepaņenko (kura bija arī partijas līdzpriekšsēdētāja), Ļubova Švecova un Karīna Sprūde, bet pēc skandaloza ieraksta sociālajā tīklā Facebook, kurā A. Gobzems aicināja nevakcinētos pret COVID-19 Latvijas iedzīvotājus nēsāt Dāvida zvaigzni, tādējādi pielīdzinot COVID-19 dēļ ieviestos ierobežojumus antisemītismam nacistiskajā Vācijā, 30. jūnijā no partijas izstājās J. Stepaņenko un Ļ. Švecova, nosodot Gobzema rīcību.
2021. gada 4. augustā A. Gobzems kopā ar vairākiem simtiem brīvprātīgu dalībnieku Rīgas centrā piedalījās nesankcionētā protesta akcijā, kas bija vērsta pret "obligātu vakcināciju", kurā tika pausta neapmierinātība ar Saeimā konceptuāli atbalstīto likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta. Vēlāk par šādu darbību no Valsts policijas puses pret Gobzemu tika uzsākts administratīvā pārkāpuma process. Par spīti tam, izmantojot sociālos tīklus, A. Gobzems aicināja savus sekotājus uz atkārtotu demonstrāciju 18. augustā, kas šoreiz tika organizēta pie Rīgas pils, un kopējais dalībnieku skaits šīs dienas protesta akcijās sasniedza dažus tūkstošus cilvēku. Septembrī A. Gobzems atgriezās kādreizējā KPV LV Saeimas frakcijā, kas tobrīd jau bija kļuvusi par frakciju "Neatkarīgie", un drīz tika ievēlēts par frakcijas priekšsēdētāju. Dažādu pārkāpumu dēļ Saeimas deputāti A. Gobzemu izslēdza no vairākām Saeimas sēdēm, tādēļ septembrī viņš parlamenta darbā nevarēja piedalīties. Vēlreiz par ētikas kodeksa pārkāpumiem uz sešām Saeimas sēdēm A. Gobzems tika izslēgts 2022. gada februārī. Tā paša gada 21. jūnijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosināja A. Gobzemu jau trešo reizi izslēgt uz sešām sēdēm. Tā paša gada 15. septembrī tas notika jau ceturto reizi, kam par iemeslu kļuva deputāta konflikts ar kolēģi Sandi Riekstiņu.
14. Saeimas vēlēšanās partijas "Katram un katrai" saraksts nepārvarēja 5% barjeru, bet tās līderis A. Gobzems, uzņemoties atbildību par slikto rezultātu, paziņoja par atkāpšanos no valdes priekšsēdētāja amata un izstāšanos no partijas. Pēc neveiksmes vēlēšanās politiķis arī pameta Latviju un pārcēlās dzīvot uz Spāniju.
Personīgā dzīve
A. Gobzema audžutēvs ir "Latvijas Valsts ceļu" valdes loceklis Edgars Strods (2019. gadā KNAB aizturējis pamatojoties uz aizdomām par valsts amatpersonas izdarītiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar publisko iepirkumu organizēšanu).
2015. gadā A. Gobzems apprecējies ar Kristu Gobzemu, ģimenē auga meita un dēls. 2021. gadā laulība tika šķirta, tomēr pāris turpināja dzīvot kopā.
2022. gada jūnijā A. Gobzems no Saeimas tribīnes apgalvoja, ka esot gejs.
Pēc 14. Saeimas vēlēšanām pametis Latviju un dzīvo Spānijā kopā ar ģimeni.
Atsauces
Ārējās saites
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Aldis Gobzems, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.