1983. Gads: Gads

Šis raksts ir par 1983. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1983. gads Latvijā.

gads (MCMLXXXIII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Janvāris

• 19. janvāris — Apple Inc. izlaida personālo datoru Apple Lisa.
• 22. janvāris — Bjērns Borgs aizgāja no tenisa pēc piecām uzvarām pēc kārtas Vimbldonā.
• 26. janvāris — IBM-PC savietojamiem datoriem izlaida Lotus 1-2-3.
• 26. janvāris — Lielbritānijā nolija sarkans lietus, kas saturēja smiltis no Sahāras tuksneša.
• 31. janvāris — Apvienotajā Karalistē obligāta kļuva drošības josta automašīnu vadītājiem un priekšā sēdošajiem pasažieriem.

Februāris

• Izveidota Zālamanu Salu Centrālā banka.
• 7. februāris — Irāna iebruka dienvidaustrumu Irākā.
• 13. februāris — ASV prezidents Ronalds Reigans pasludināja 1983. gadu par Bībeles gadu.
• 16. februāris — Pelnu trešdienas krūmu ugunsgrēki Viktorijas štatā un Dienvidaustrālijā paņēma 75 cilvēku dzīvības. Tas bija otrais lielākais mežu ugunsgrēks Austrālijas vēsturē pēc 2009. gada februārī notikušā.

Marts

• Par Kotdivuāras galvaspilsētu kļuva Jamusukro.
• 1. marts — Baleāru Salas un Madride kļuva par autonomiem apgabaliem Spānijā.
• 1. marts — Swatch piedāvāja savus pirmos rokas pulksteņu modeļus.
• 5. marts — Bobu Hauki ievēlēja par Austrālijas premjerministru.
• 8. marts — IBM laida pārdošanā IBM PC XT.
• 8. marts — ASV prezidents Ronalds Reigans nosauca Padomju Savienību par "ļaunuma impēriju".
• 23. marts — Stratēģiskās aizsardzības iniciatīva: ASV prezidents Ronalds Reigans paziņoja par plāniem veidot tehnoloģijas, lai pārtvertu ienaidnieka raķetes. Prese to nosauca par "Zvaigžņu kariem".

Aprīlis

• 7. aprīlis — STS-6: Space Shuttle Challenger astronauti Storijs Masgreivs un Donalds Pītersons veica pirmo iziešanu kosmosā (ilgums: 4 stundas, 10 minūtes).
• 11. aprīlis:
  • Kanberā notika Nacionālais ekonomikas samits.
  • norisinājās 55. Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija.
• 12. aprīlis — Harolds Vašingtons kā pirmais melnādainais tika ievēlēts par Čikāgas mēru.
• 18. aprīlis — Beirūtā tika uzspridzināta ASV vēstniecība, nogalinot 63 cilvēkus.

Maijs

• 6. maijs — žurnāls Stern publicēja "Hitlera dienasgrāmatu", kas vēlāk izrādījās viltojums.
• 9. maijs — pāvests Jānis Pāvils II atcēla Galileo Galileja izraidījumu no baznīcas.
• 11. maijs — Aberdeen FC ieguva Eiropas kausu ieguvēju kausu, finālā uzvarot Real Madrid C.F. ar 2—1.
• 15. maijs — par Dienvidslāvijas 7. prezidentu kļuva Mika Špiļaks.
• 16. maijs — Londonas policija sāka lietot riteņu saslēgus neatļautā vietā atstātām automašīnām.
• 17. maijs — Libāna, Izraēla un ASV parakstīja līgumu par Izraēlas spēku izvākšanu no Libānas.
• 26. maijs — Japānā, ziemeļu Honsju notika spēcīga zemestrīce un cunami, nogalinot 104 un ievainojot 163 iedzīvotājus.
• 28. maijs — Viljamsburgā sākās 9. G7 samits.

Jūnijs

• 9. jūnijs — Mārgarita Tečere, Apvienotās Karalistes premjerministre kopš 1979. gada, atkārtoti uzvarēja vēlēšanās, savācot 42% balsu.
• 18. jūnijs — STS-7: Salija Raida kļuva par pirmo amerikānieti kosmosā ar kosmosa kuģi Challenger.

Jūlijs

• 1. jūlijs — Austrālijas augstākā tiesa apturēja Franklina aizsprosta celtniecību Tasmanijā.
• 15. jūlijs — Japānā sākās Nintendo Entertainment System pārdošana.
• 20. jūlijs — Polijas valdība atcēla karastāvokli un amnestē politiski ieslodzītos.
• 22. jūlijs — austrālietis Diks Smits pabeidza lidojumu apkārt pasaulē vienatnē ar helikopteru.
• 23. jūlijs — Šrilankā notika Melnais Jūlijs — sabiedrības sacelšanās, kas notika pret Šrilankas tamiliem un ievadīja Šrilankas pilsoņu karu.
• 23. jūlijs — lietus un dubļi izraisīja dabas katastrofu Simanes prefektūrā Japānā, nogalinot 117 iedzīvotājus.

Augusts

• 4. augusts — Tomā Sankara kļuva par Augšvoltas prezidentu.
• 7. augusts — Helsinkos notika pirmā pasaules vieglatlētikas čempionāta atklāšana.
• 18. augusts — Viesuļvētra Alīsija postīja Teksasas krastu, nogalinot 22 cilvēkus un radot zaudējumus vairāku miljardu dolāru apjomā.
• 21. augusts — Manilā neilgi pēc atgriešanās no trimdas tika noslepkavots Filipīnu opozīcijas līderis Benigno Akvino (jaunākais).
• 30. augusts — STS-8: Džions S. Blafords kosmosa kuģī Challenger kļuva par pirmo melnādaino amerikāni kosmosā.

Septembris

• 1. septembris — Aukstais karš: Korejas pasažieru lidmašīnu pēc ielidošanas Padomju gaisa telpā notrieca Padomju Savienības iznīcinātājlidmašīna. Visi 269 cilvēki gāja bojā.
• 4. septembris — seši vīri šķērso 48 stundās kājām zem ūdens šķērsoja Sidnejas ostu, veicot 82,9 km.
• 6. septembris — Padomju Savienība atzina Korejas lidmašīnas notriekšanu, apgalvojot, ka piloti nezināja, ka tā ir civilā lidmašīna.
• 16. septembris — Donna Grifitsa Pīršorā, Anglijā beidza šķaudīt pēc nepārtrauktas 978 dienu šķaudīšanas (kopš 1981. gada 13. janvāra).
• 23. septembris — Jaunkaledonijā izcēlās nemieri starp vietējiem kanakiem un franču kolonistiem. Francijas valdība atsauca neatkarības solījumus.
• 25. septembris — Labirinta cietuma bēgšana. 38 īru republikāņu cietumnieki, bruņojušies ar 6 šautenēm nolaupīja pārtikas piegādes auto un izbēga no Labirinta cietuma. Tā ir lielākā bēgšana no cietuma Britānijas vēsturē kopš Otrā pasaules kara.
• 25.—26. septembris — padomju militārais virsnieks Staņislavs Petrovs novērsa vispasaules kodolkaru.
• 27. septembris — Interešu kopās net.unix-wizards un net.usoft tika oficiāli paziņots par GNU projektu.

Oktobris

• 4. oktobris — Ričards Noubls uzstādīja jaunu ātruma rekordu uz zemes — 1019,47 km/h, braucot ar Thrust 2 Melnās klints tuksnesī, Nevadā.
• 9. oktobris — Rangūnas spridzināšanas laikā tika nogalināts Dienvidkorejas ārlietu ministrs Lī Bum Suks un vēl 21 cilvēks.
• 19. oktobris — Grenādas premjerministram Morisam Bišopam un 40 viņa līdzcilvēkiem tika izpildīts nāvessods nošaujot.
• 21. oktobris — 17. Vispārīgajā svaru un mēru konferencē tika definēts metrs kā attālums, ko gaisma vakuumā veic 1/299 792 458 sekundes daļā, piesaistot to gaismas ātrumam.
• 22. oktobris — Bonnā, Rietumvācijā notika demonstrācija par atteikšanos no kodolieročiem.
• 23. oktobris — vienlaicīgi pašnāvnieku uzbrukumi iznīcināja Francijas un ASV armijas barakas Beirūtā, nogalinot 241 ASV un 58 Francijas karavīrus un 6 Libānas civiliedzīvotājus.
• 25. oktobris — ASV spēki iebruka Grenādā pēc Dominikas premjerministres Jevgēņijas Čārlzas lūguma.
• 25. oktobris — tika izlaista Microsoft Word pirmā versija.
• 27. oktobris — pāvests Jānis Pāvils II cietumā apmeklē Memetu Ali Agdžu — cilvēku, kas viņu sašāva, lai tam piedotu.
• 30. oktobris — Argentīnā notika pirmās demokrātiskās vēlēšanas pēc 7 gadu militāras pārvaldes.

Novembris

• 2. novembris — sākās Able Archer 83, NATO mācības, kuras daudzas padomju amatpersonas uztvēra kā kodoluzbrukumu, izraisot pēdējo kodolkrīzi Aukstā kara laikā.
• 11. novembris — Ronalds Reigans kļuva par pirmo ASV prezidentu, kurš vērsies pie Japānas parlamenta.
• 15. novembris — Kipras turku daļa deklarēja savu neatkarību.
• 17. novembris — tika dibināta Zapatistas Nacionālā atbrīvošanas armija.
• 30. novembris — Ņujorkā tika atvērts Trampa tornis.

Decembris

• 10. decembris — Argentīnā tika atjaunota demokrātija pēc militāras pārvaldes, par prezidentu tika iecelts Rauls Alfonsīns.

Visa gada garumā

• Čadas pilsoņu karš (1965—1993)
• Aukstais karš
• Namībijas neatkarības karš (1966—1988)
• Otrā Malaizijas krīze (1967—1989)
• Dienvidāfrikas robežu karš (1965—1989)
• Ziemeļīrijas konflikts (1969—1994)

Janvāris

• 11. janvāris — Adrians Sutils (Adrian Sutil), vācu autosportists
• 19. janvāris:
  • Hikaru Utada (宇多田 ヒカル, Utada Hikaru), japāņu dziedātāja
  • Justina Kovalčika (Justyna Kowalczyk), poļu distanču slēpotāja
• 24. janvāris — Skots Spīds (Scott Speed), ASV autosportists

Februāris

• 2. februāris — Karolīna Klifta (Carolina Klüft), zviedru vieglatlēte
• 4. februāris — Hanibāls Bariss (Hannibal Buress), ASV komiķis, aktieris un rakstnieks
• 7. februāris — Kristians Klīns (Christian Klien), Austrijas autosportists
• 21. februāris — Melānija Lorāna (Mélanie Laurent), franču aktrise, modele, režisore, dziedātāja un rakstniece
• 23. februāris — Emilija Blanta (Emily Blunt), angļu aktrise

Marts

• 27. marts — Vasīlijs Košečkins (Василий Кошечкин), krievu hokejists

Aprīlis

• 4. aprīlis:
  • Ēriks Andrē (Eric André), ASV komiķis un aktieris
  • Bens Gordons (Ben Gordon), Apvienotās Karalistes un ASV basketbolists
• 12. aprīlis — Lūks Kibets (Luke Kibet), Kenijas vieglatlēts
• 13. aprīlis — Nikola Kuka (Nicole Cooke), Apvienotās Karalistes riteņbraucēja
• 15. aprīlis — Iļja Kovaļčuks (Илья Ковальчук), krievu hokejists
• 20. aprīlis — Miranda Kera (Miranda Kerr), Austrālijas modele un uzņēmēja
• 23. aprīlis — Daniela Hantuhova (Daniela Hantuchová), slovāku tenisiste
• 25. aprīlis — Deniss Matvejevs (Денис Владимирович Матвеев), Krievijas kosmonauts
• 26. aprīlis — Juris Šics, latviešu kamaniņu braucējs
• 30. aprīlis — Tatjana Hifnere (Tatjana Hüfner), vācu kamaniņu braucēja

Maijs

• 2. maijs — Tina Maze (Tina Maze), slovēņu kalnu slēpotāja
• 3. maijs — Lorela O'Hara (Loral O'Hara), ASV kosmonaute
• 5. maijs — Henrijs Kevils (Henry Cavill), britu aktieris
• 6. maijs — Dani Alviss (Daniel Alvess), Brazīlijas futbolists

Jūnijs

• 8. jūnijs — Kima Kleistersa (Kim Clijsters), Beļģijas tenisiste
• 16. jūnijs — Kļims Šipenko (Клим Алексеевич Шипенко) Krievijas kinorežisors, kinoproducents, scenārists, kosmonauts
• 19. jūnijs — Marks Selbijs (Mark Selby), Anglijas snūkerists
• 24. jūnijs — Jasmina Moghbeli (Jasmin Moghbeli), ASV kurdu kosmonaute, helikoptera pilote
• 27. jūnijs — Alsu (Алсу), Krievijas tatāru dziedātāja

Jūlijs

• 10. jūlijs — Dmitrijs Peteļins (Дмитрий Александрович Петелин), Krievijas kosmonauts
• 13. jūlijs — Liu Sjans (劉翔), Ķīnas vieglatlēts
• 16. jūlijs — Ketrīna Kēfa (Katrina Kaif, कैटरीना कैफ़), Apvienotās Karalistes un Indijas aktrise un modele

Augusts

• 20. augusts — Endrū Gārfīlds (Andrew Garfield), ASV angļu aktieris
• 23. augusts — Sergejs Kuds-Sverčkovs (Сергей Кудь-Сверчков), Krievijas kosmonauts

Septembris

• 14. septembris — Eimija Vainhausa (Amy Winehouse), angļu dziedātāja (mirusi 2011. gadā)
• 25. septembris — Donalds Glovers (Donald Glover), ASV aktieris, režisors un reperis

Oktobris

• 11. oktobris — Ruslans Ponomarjovs (Русла́н Пономарьо́в), Ukrainas šahists
• 15. oktobris — Bruno Senna (Bruno Senna), Brazīlijas autosportists
• 17. oktobris — Felisita Džonsa (Felicity Jones), angļu aktrise
• 19. oktobris — Rebeka Fērgusone (Rebecca Ferguson), zviedru aktrise

Novembris

• 8. novembris — Blanka Vlašiča (Blanka Vlašić), horvātu augstlēcēja
• 17. novembris — Kateržina Emonsa (Kateřina Emmons), čehu sporta šāvēja
• 18. novembris — Žilija Dikurno (Julia Ducournau), franču kinorežisore
• 19. novembris — Ādams Draivers (Adam Driver), ASV aktieris

Decembris

• 13. decembris — Haza El Mansūrī (هَزَّاع ٱلْمَنْصُوْرِي, Hazā al-Mansūrī), Apvienoto Arābu Emirātu kosmonauts
• 20. decembris — Džona Hills (Jonah Hill), ASV aktieris un režisors

• 8. janvāris — Gerhards Barkhorns (Gerhard Barkhorn), vācu lidotājs (dzimis 1919. gadā)
• 15. janvāris — Meirs Lanskis (Meyer Lansky), ASV gangsteris (dzimis 1902. gadā)
• 24. janvāris — Džordžs Kjūkors (George Cukor), amerikāņu kinoaktieris (dzimis 1899. gadā)
• 25. februāris — Tenesijs Viljamss (Tennessee Williams), ASV rakstnieks (dzimis 1911. gadā)
• 1. marts — Arturs Kestlers (Arthur Koestler), britu rakstnieks (dzimis 1905. gadā)
• 8. marts — Viljams Voltons (William Walton), britu komponists (dzimis 1902. gadā)
• 17. marts — Haldans Kefers Hartlains (Haldan Keffer Hartline), ASV psihologs (dzimis 1903. gadā)
• 18. marts — Umberto II (Umberto II), Itālijas karalis (dzimis 1904. gadā)
• 30. aprīlis — Džordžs Balančins (George Balanchine), amerikāņu horeogrāfs (dzimis 1904. gadā)
• 22. maijs — Alberts Klods (Albert Claude), beļģu biologs (dzimis 1899. gadā)
• 1. jūlijs — Ričards Bakminsters Fulers (Richard Buckminster Fuller), ASV arhitekts (dzimis 1895. gadā)
• 29. jūlijs:
  • Luiss Bunjuels (Luis Buñuel), Spānijas kinorežisors (dzimis 1900. gadā)
  • Deivids Nivens (David Niven), britu aktieris (dzimis 1910. gadā)
• 9. septembris — Luiss Monti (Luis Felipe Monti), Argentīnas itāliešu futbolists un treneris (dzimis 1901. gadā)
• 10. septembris:
  • Fēlikss Blohs (Felix Bloch), Šveicē dzimis fiziķis (dzimis 1905. gadā)
  • Džons Brovers Minočs (Jon Brower Minnoch), smagākais jebkad dzīvojušais vīrietis (dzimis 1941. gadā)
• 25. septembris — Leopolds III (Leopold III), Beļģijas karalis (dzimis 1901. gadā)
• 26. oktobris — Alfrēds Tarskis (Alfred Tarski), ebreju izcelsmes poļu/ASV matemātiķis un loģiķis (dzimis 1901. gadā)
• 5. decembris — Roberts Oldričs (Robert Aldrich), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1918. gadā)

• Ekonomikā — Žerārs Debro
• Fizikā — Subrahmanjans Čandrasekars un Viljams Alfrēds Faulers
• Fizioloģijā vai medicīnā — Barbara Maklintoka
• Ķīmijā — Henrijs Taube
• Literatūrā — Viljams Goldings
• Miera veicināšanā — Lehs Valensa