Žils Verns: Franču rakstnieks, zinātniskās fantastikas autors

Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Jules Verne ATV.

Viņš ir uzrakstījis vairāk nekā simt romānu, kā arī lugas, īsos stāstus, vēsturiskus un ceļojumu aprakstus. Verna darbi tulkoti vairāk nekā 140 valodās, kas viņu padara par visvairāk tulkoto rakstnieku visā pasaulē.

Žils Verns Jules Verne Personīgā informācija Dzimis 1828. gada 8. februārī Nantē, Francijā Miris 1905. gada 24. martā (77 gadi) Amjēnā, Francijā Pilsonība  Francija Tautība francūzis Vecāki Pierre Verne Sophie-Henriette Allotte de la Fuÿe Brāļi Pols Māsas Anna, Matilda, Marija Dzīvesbiedre Honorine de Viane (Morel) Bērni Mišels Verns Paraksts

Literārā darbība Nodarbošanās rakstnieks Valoda franču Žanri Zinātniskā fantastika Slavenākie darbi Ceļojums uz Zemes centru, Kapteiņa Granta bērni, 20 000 ljē pa jūras dzelmi, Astoņdesmit dienās ap zemeslodi Ietekmējies no Edgars Alans Po, Aleksandrs Dimā, Viktors Igo, Daniels Defo, Čārlzs Dikenss Ietekmējis Herberts Velss, Hulio Kortasars, Arturs Konans Doils Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Populārākie rakstnieka piedzīvojumu romāni ir "Piecas nedēļas gaisa balonā" (1863), "Ceļojums uz Zemes centru" (1864), "Kapteiņa Granta bērni" (1868), "Ceļojums ap Mēnesi" (1869), "20 000 ljē pa jūras dzelmi" (1870), "Astoņdesmit dienās ap zemeslodi" (1873) u.c. Daudzus gadus pēc Žila Verna nāves tika atrasts romāna "Parīze XX gadsimtā" (1863) manuskripts.

Nozīmīgs notikums, kas pārvērta Verna dzīvi, bija iespēja divpadsmit gadu vecumā strādāt uz kuģa. Vecāki jaunajam puisim lika apsolīt, ka viņš "ceļos tikai savā iztēlē", nevis dzīvē, ko savos darbos rakstnieks arī darīja.

Licejā rakstnieks studēja latīņu valodu, bet kad viņam palika 20 gadu, tēvs puisi nosūtīja uz Parīzi mācīties par juristu. Šī profesija Verniem bija mantota. Taču Žils sapņoja par rakstnieka karjeru. Viņš iepazinās ar Aleksandriem Dimā (ar jaunāko viņi kļuva par labiem draugiem, bet vecākais palīdzēja uzsākt rakstnieka karjeru) un aizrāvās ar teātri, sāka sacerēt komiskas vodeviļas. Verns iedvesmojās arī no Viktora Igo.

Paralēli Verns strādāja par žurnālistu, rakstot piezīmes par zinātniski-populārām tēmām. Tā sākās viņa radošā karjera. Pēc tam rakstnieks sāka veidot interesantu zinātnisku faktu kartotēku (vēlāk tā kļuva par pamatīgu piezīmju un avīžu izgriezumu kolekciju). Pēcāk no tās izveidojās romāns "Piecas nedēļas gaisa balonā", kuru 1863. gada janvārī nopublicēja tā laika slavenais izdevējs Pjērs-Žils Hetcels. Šī grāmata guva negaidītus panākumus. Pēc līguma, ko Verns noslēdza ar viņu, topošajam rakstniekam bija jāsaraksta trīs romāni gadā.

Arī dažas nākamās Verna grāmatas kļuva ļoti populāras un tās savu slavu nav zaudējušas arī mūsdienās. 1864. gadā sarakstītajā grāmatā "Ceļojums uz Zemes centru" viņš sīki apraksta zinātnieku un pētnieku grupas piedzīvojumus, kad tie nolaižas Islandes vulkāna krāterī un atklāj pazemes pasauli. "Kapteiņa Haterasa piedzīvojumi Ziemeļpolā" (1866) atklāj ekspedīcijas uz Ziemeļpolu norisi. Savā darbā "No Zemes uz Mēnesi" (1865) un tā turpinājumā "Ceļojums ap Mēnesi" (1870) Verns stāsta par laiku, kad Amerikā plosās pilsoņu karš. Rakstnieks apraksta divu amerikāņu un francūža piedzīvojumus, kad tie nokļūst ārpus Zemes gravitācijas, pateicoties artilērijas šāviņam.

Verna personība bija sarežģīta. Lai arī viņš izstaroja dzīvīgumu un bieži jokoja, rakstnieks patiesībā bija kautrīgs un visērtāk jutās, būdams viens, rakstot vai zvejojot Lamanšā.

Lai gan Verns bija audzināts kā katolis, sākot no 1870. gada, viņš pievērsās deismam. Deisms ir atspoguļots arī dažos viņa romānos, jo tajos bieži ir pieminēti jēdzieni Dievs vai dievišķais liktenis, bet reti atrodams jēdziens Kristus.

1886. gada 9. martā, kad Verns devies mājās, viņa 25 gadus vecais, psihiski slimais brāļadēls sagaidījis rakstnieku pie mājas sliekšņa un iešāvis viņam kājā. Lodi tā arī neizņēma un rēta sagādāja Vernam pastāvīgas sāpes.

Pēc kāda laika nomira Hetcels un Verna māte. Rakstnieka darbi kļuva drūmāki. 1888. gadā viņš iesaistījās politikā un tika ievēlēts Amjēnas pilsētas domē, kur veica vairākus uzlabojumus un kalpoja 15 gadus. 1902. gadā Verns kļuva gandrīz akls, taču cītīgi turpināja rakstīt, diktējot grāmatas — līdz pašai nāvei 1905. gada 24. martā.

• Piecas nedēļas gaisa balonā (1863)
• Parīze XX gadsimtā (1863)
• Ceļojums uz Zemes centru (1864)
• No Zemes uz Mēnesi (1865)
• Kapteiņa Haterasa piedzīvojumi Ziemeļpolā (1866)
• Kapteiņa Granta bērni (1867-1868)
• 20 000 ljē pa jūras dzelmi (1870)
• Ceļojums ap mēnesi (1870)
• Peldošā pilsēta (1871)
• Doktora Oksa eksperiments (1872)
• Trīs angļu un trīs krievu piedzīvojumi Āfrikā (1872)
• Astoņdesmit dienās ap zemeslodi (1873)
• Noslēpumu sala (1874)
• Melnā Indija (1877)
• Mazais kapteinis (1878)
• Žangada: astoņsimt jūdžu pa Amazoni (1881)
• Dienvidus zvaigzne (L'Étoile du sud) (1884)
• Arhipelāgs liesmās (The Archipelago on Fire) (1884)
• Meteora medības (1908)

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žils Verns.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Arhīvs (franciski)