Īves Pagasts

Robežojas ar sava novada Ārlavas, Valdgales, Lubes un Dundagas pagastiem. Īves pagastu no Lubes pagasta atdala Rojas upe, kas ir kā robeža starp šiem pagastiem. Pagasta kopplatība 70,7 km². Pagasta centrs ir Tiņģerē, bet pagasta nosaukumu tas ieguvis no senās Īves muižas, kuras kungu mājas telpās atradās pirmā Īves ciema izpildkomiteja. 2007. gadā Īves pagasta sarakstā ir bijuši 7 ciemi: Dūmciems, Īve, Kalnmuiža, Ķurbe, Ozolmuiža, Silmuiža, Tiņģere.

Īves pagasts
Ģerbonis
Novads:	Talsu novads
Centrs:	Tiņģere
Kopējā platība:	70,6 km2
• Sauszeme:	68,8 km2
• Ūdens:	1,8 km2
Iedzīvotāji (2023):	402
Blīvums (2023):	5,8 iedz./km2
Izveidots:	1945. gadā
Īves pagasts Vikikrātuvē

Īves pagasta teritorija atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, ziemeļaustrumu daļa iesniedzas Piejūras zemienes Engures līdzenumā. Augstākā vieta 74,5 metri virs jūras līmeņa. Pagasta teritoriju 3064 ha platībā klāj meži (jauktie lapu un skuju koku meži), lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 3195 ha, purvi 82 ha, ūdeņi 129 ha. Derīgie izrakteņi: kūdra, smilts un māla krājumi. Pagasta teritorijā bieži ir sastopami tādi augi, kā lakši, savvaļas ķiploki, latvāņi. Lielākais no purviem ir Ķurbes purvs, kura platība ir 68 ha. Īves pagasta nelauksaimniecības zemes kopplatībā 320 ha ir 54 ha zem ūdeņiem, 67 ha zem ceļiem, ēkām, pagalmiem, 90 ha krūmāji, 5 ha purvi. Īves pagastā mežu kopplatība ir 1180 ha, no tiem 1056 ha (89,5%) jaukto koku meži, 32 ha ( 2,7%) skujkoku meži.

Hidrogrāfija

Ūdenstilpes

Īves pagasta teritorijā atrodas divi ezeri. Pagasta teritorijas robeža ar Ārlavas pagastu un daļa no robežas ar Lubes pagastu ir Rojas upe ar pietekām Silupi, Maušupīti, Vēveru grāvi un Vārzavas strautu. Upes, ezeri un dīķi pieder Rīgas līča, Baltijas jūras baseinam.

Dīķi

Pagastā ir 7 dīķi. Sildīķis, Sila dzirnavezers - platība 4,5 ha, atrodas pie Silmuižas, uz Silupītes - 3 km no ietekas Rojā. Cauri tek Silupīte (Greimica) - ietek un iztek. Mākslīgs, uzstādināts nelielā ieplakā. Ūdeni izlieto lopu dzirdināšanai ganībās. Atrodas dzirnavas, celtas ap 1900.g. Ēka ir akmens mūra (apmierinošā stāvoklī). Līdz 1965.g. dzirnavas darbojušās, vēl 1972.g. visi mehānismi darba kārtībā 1972.g. uzbūvēts jauns tilts, izbūvējot arī slūžas. Aizvari vēl nav ielikti (ieliekot aizvarus, dzirnavezera Silupīte (Greimica) uz Roju līmeni varēs paaugstināt par apm. 1 m, t.i. uz bijušo līmeņa atzīmi). Darba kanāls aizbērts. Prauliņdīķis (3.5 ha), Birziņu dīķis, Dižklajamdīķis (Grodnieku dīķis), Prauliņdīķis, Pūpdīķis, Rozdangas dīķis.

Dabas aizsardzība

Īves parkā aug dižākā egle Baltijā (stumbra apkārtmērs 3,7 m) un šeit ir apskatāmi 25 svešzemju sugu koki un krūmi. Kādreiz Īves parkā atradās Īves koks, kuru nopostīja liels vējš. Šī suga ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1. kategorijā.

Līdz 13. gadsimtam Īves pagasta teritorija ietilpa kuršu apdzīvotajā Vanemas zemē. 13. gadsimta novembrī tā nonāca Rīgas bīskapijas, 15. gadsimtā Kurzemes bīskapijas pakļautībā. 19. gadsimtā Īves pagasta teritorijā bijušas divas muižas (Īves un Tiņģeres muiža). 1819. gadā Kurzemes guberņas sastāvā tika izveidots Talsu apriņķis. To izveidoja teritoriāli administratīvās reformas rezultātā, pārdēvējot Talsu pilskunga tiesu par apriņķi. 1912. gadā Talsu apriņķī bija 28 pagasti un viens no tiem Ārlavas pagasts.

Mūsdienu Īves pagasta teritorijā atradās Īves muiža (Gut Iwen, Īve), Kalna muiža (Gut Berghof, Kalnmuiža), Ozolmuiža (Gut Oseln, Ozolmuiža), Tiņģeres muiža (Gut Tingern, Tiņģere).

Aktīvistu biedrības grupas

Aktīvistu biedrības grupas:

• „Latviešu jaunatnes savienības” Tiņģeres nodaļa (21.02.1922. - 20.10.1936.),
• Ārlavas- Tiņģeres 550. Mazpulks (05.02.1934. - 1940.)
• Tiņģeres lopkopības pārraudzības biedrība (19.05.1924. – 22.02.1938.),
• Ārlavas meliorācijas sabiedrība „Tiņģeres purvs” (25.06.1929. – 18.03.1942.),
• Tiņģeres piensaimnieku sabiedrība „Centība” (izveidota 30.04.1923.),
• Dūnciema piensaimnieku sabiedrība „Straume” (izveidota 22.01.1925.),
• Abas piensaimnieku sabiedrības 1936. gada 28. maijā pievienotas Ārlavas piensaimnieku sabiedrībai.

Ciemu padomes

1945. gadā Ārlavas pagastā izveidoja piecas ciemu padomes, no kuriem viena bija Īves ciema padome ar centru Īvē. Pagasta ciema padome no Īves 1948. gadā pārcēlās uz Tiņģeri. 1949. gadā Ārlavas pagasts tika likvidēts. 1949. gada 31. decembrī Īves ciemu kopā ar vēl 13 ciemiem iekļāva Dundagas rajonā. 1956. gada 30. martā Īves ciema teritoriju iekļāva Talsu rajonā. 1990. gadā Īves ciema padomi pārdēvēja par Īves pagastu. Par Ārlavas pagasta vecāko laikā no 1934. līdz 1940. gadam strādā Tiņģernieks Kārlis Legzdiņš.

Pašvaldības vadītāji (ciema un pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāji un pagasta padomes priekšsēdētāji hronoloģiskā secībā):

• Eduards Leja (1945—1946)
• Bērziņš (1946—1953)
• Ernests Kālbergs (1953)
• Jānis Dzenis (1953—1966)
• Helmija Zūberga (1966—1979)
• Andrejs Puntulis (1980—1991)
• Jānis Grīnbergs (1991—2009)

2009. gadā pagasts kā pašvaldība tika likvidēta. Īves pagastu iekļāva Talsu novadā. Pagastā darbojas pagasta pārvalde, kuru ieceļ novada dome.

Kolhozs „Tiņģere”

Kolhoza teritorija pakāpeniski veidojusies no piecām kopsaimniecībām, kas 1948. gadā kolektivizācijas rezultātā dibinātas Īves pagasta teritorijā. Lauksaimniecības arteļi „Īve” (dibināts 1948. gada rudenī, priekšsēdētājs Indriķis Bergmanis), ”Vairogs” (dibināts 1949. gada sākumā, priekšsēdētājs Līdums) un „Drosme” (dibināts 1948. gada rudenī, priekšsēdētājs Grasmanis) 1950. gadā apvienojās kolhozā „Viljamss” (priekšsēdētājs I. Holsts, vēlāk Pāvels Himičs un Jānis Cers). Lauksaimniecības arteļi „Gaisma” (dibināts 1948. gada septembrī, priekšsēdētājs Kārlis Breitenbergs) un „Tiņģere” (dibināts 1948. gada septembrī, priekšsēdētājs Valdis Legzdiņš) 1950. gadā apvienojās kolhozā „Komunisma ceļš”. (priekšsēdētājs Lejiņš, vēlāk no 1951. gada līdz 1956. gadam Fricis Šleinerts, no 1956. gada līdz 1964. gadam Helmija Zūberga un no 1964. gada līdz 1969. gadam Kārlis Gipsers). 1969. gadā kolhoziem „Viljamss” un „Komunisma ceļš”, tālāk apvienojoties, izveidojās kolhozs „Tiņģere” (no 1969. gada līdz 1985. gadam priekšsēdētājs Kārlis Gipsers, no 1985. gada līdz 1989. gadam Vilnis Kalns, bet no 1989. gada līdz 1990. gadam atkal Kārlis Gipsers).

Nozīmīgi fakti 20. gadsimtā

60. gados strādā divas dārzniecības (Tiņģeres centrā un Nikužos), vistu ferma (pie Laķiem), govju, teļu, zirgu un aitu fermas katrā brigādē vairākas. „Komunisma ceļam” un „Viljamsa” kolhoziem apvienojoties, govis sakoncentrētas lielākās fermās (Māli, Dimzas, Bunkas), uzceltas jaunas fermas (Vīksnas, Centrs, Īve), uzcelta cūku ferma (Ciemlauki), darbojas graudu kalte Silos, darbu sāk jaunas mehāniskās darbnīcas. 80. gados uzcelta jauna graudu kalte un slaucamo govju komplekss „Mālkalni”.

Kultūrvēsturiskie pieminekļi, piemiņas vietas

2004. gada 5. jūnijā Talsu novada Īves pagastā Laumu dabas parkā atklāj piemiņas akmeni Alberta Feldberga nacionālo partizānu grupai. Tā izveidojās tūlīt pēc Otrā pasaules kara. Tā bija lielākā partizāņu grupa Ziemeļkurzemē, kas cīnījās pret padomju okupantiem līdz 1953. gadam. Grupas izveidotājs Alberts Feldbergs krita 1947. gada 6. jūnijā. Latvijas Bruņotie spēki katru gadu sakopj un godina Brīvības cīņu, Pirmā un Otrā pasaules kara piemiņas vietas, karavīru kapu vietas.

Arhitektūras pieminekļi

Kultūrvēsturiski ievērojama vieta ir Tiņģeres muiža. Tās pils ēku, kas saglabājusies līdz mūsdienām, 1805. gadā cēlis Pēterburgas baņķieris Johans Bahs. No 19. gadsimta beigām līdz 1920. gada agrārreformai muiža bijusi Ostenzakenu (Osten-Sacken) dzimtas īpašums. Pils ēka būvēta ar klasicisma stila iezīmēm un kādreiz lepojusies ar ziemas dārzu pils labajā spārnā, vēl tagad pils apkārtnē var apskatīt muižas laika ēku novietojumu, zirgu stalli, kalpu māju u.c. No 1927. līdz 2008. gadam Tiņģeres pils ēkā darbojās Tiņģeres pamatskola. Otrā pasaules kara laikā no 1943. gada līdz 1944. gadam pilī ir izvietots vācu armijas hospitālis, skola savu darbību atsāk 1945. gada septembrī.

Nozīmīgi valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļi ir Īves dzirnavas (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis), Kalnkalēju un Oškalnu jeb zviedru senkapi (vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļi). Īves dzirnavas celtas 1871. gadā. Tās ir holandiešu tipa vējdzirnavas ar trim malšanas gaņģiem.

Īves muiža

Ap 1644. gadu, tāpat kā Tiņģeres muiža, Īves muiža piederēja Johanam Manteifelam-Sēgem. Talsu novada avīze atzīmē, ka par tālāko vēsture klusē. Pilī bijušas 40 istabas, parkets ieklāts agrāk nekā Tiņģerē. Ēkas būvei esot izmantoti divu veidu ķieģeļi - parastie un trīsstūrveida. Celtne pēc izskata - līdzīga Sasmakas pilij. Muiža vēl tīri labi esot tūrējusies pēdējā kara laikā. Pēc kara tur atradusies ciema padome. 60. gados esot izstrādāts rekonstrukcijas projekts, kas nav realizēts. Tagad vēl esošajā pils parkā atrodamas muižas kungu mājas drupas.

Apskates objekti

Tiņģeres ievērojamākie apskates objekti ir pils ar parku, Laumu dabas parksun „Lēnā laika parks „Līdumkalni”. Parka teritorijā izveidota dažādu dekoratīvo augu audzētava, kurā audzē un realizācijai sagatavo dažādus dekoratīvos augus. Apskatāmas 45 ogu īvju šķirnes, kadiķi, pacipreses, dažādi vīteņaugi un košumkrūmi. Aiz pils vērojama Mīlestības saliņa. 2003. gadā tika atklāta "Robēri" golfa taka - minigolfa spēle gan lieliem, gan maziem.

Otrs pagasta saimnieciskais centrs ir Īve. Īve ir slavena ar 1871, gada celtajām vējdzirnavām. Tās ir holandiešu tipa vējdzirnavas ar trim malšanas gaņģiem. Vējdzirnavu tuvumā ir sena kapsēta, kuras lielākā daļa pēckara laikā izpostīta, rokot granti.

Tiņģeres saieta namā vēsturiskā mantojuma krātuve, apmeklētājiem iespēja apskatīt ekspozīcijas, izkārtotas divās telpās, kas atspoguļo dzīvi pagastā jau 19. gadsimtā, padomju periodā, kā arī Tiņģeres skolas vēsturi. Glezniecības, grafikas un aušanas darbnīcā profesionālas mākslinieces vadībā iespēja rast ieskatu un pamata prasmes dažādu mākslu jomās. Veselības istabā aktīva brīvā laika pavadīšanas iespēja.

Īves muižas kungu māja celta 19. gadsimta otrās pusē, pēc T. Zeilera projekta. Viekāršas ēkas centrālajā daļā izmantots portiks, ko vainago atika. Šodien Īves pils pārvērtusies drupās, saglabājies muižas parks.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

2004. gadā šeit dzīvojuši 592 iedzīvotāji, no tiem 95,1% latvieši, 1,5% krievi, 1,4% baltkrievi un 1,2% poļi. Īves pagastā 2015. gadā pēc dzīvesvietas deklarēts 481 iedzīvotājs. Pēdējos 5 gados samazinās iedzīvotāju skaits, kā arī vidējais nodarbināto skaits.

Apdzīvotās vietas

Reliģija

1993. gada 22. augustā ar Rīgas Lutera draudzes svētību Īves pagasta „Līdumkalnos” dibināta Ķurbes evaņģēliski luteriskā draudze. Draudzei savas baznīcas nav. Kapela sākotnēji darbojas „Līdumkalnos”, bet no 1996. gada Ziemassvētkiem tiek ierīkota Tiņģeres pilī. Draudzē ir 20 locekļi. Kapela iesvētīta 1993. gadā.

Ievērojamas personības

• Pēteris Sarma (1901—1975) mežzinātnieks, dzimis Ozolkalnos, mācījies Tiņģeres skolā.
• Vallija Jankevica (1907—1995) Tiņģeres skolas skolotāja, sarakstījusi grāmatu "No Ārlavas līdz Ņujorkai", dzīvojusi emigrācijā ASV, 1995. gadā atgriezusies Latvijā.
• Nauris Puntulis (1961) — operdziedātājs, dzimis Tiņģerē.

Īves pagastā 2015. gadā reģistrētas 136 saimniecības ar 3996 ha kopplatību, kas vidēji uz vienu saimniecību no kopskaita 29,4 ha,  vidēji uz 1 saimniecību no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm 18.4 ha. Reģistrētas 2 bioloģiskās saimniecības.

106 (77,9%) lauku saimniecības ir iekopuši ilggadīgus stādījumus, kopplatībā 39 ha, no kuriem ražojošās ražas pārdošanai platības ir 38 ha (97,4%). Saimniecībās audzē 370 liellopus (no tiem 195 slaucamas govis), 249 cūkas, 23 aitas, 4 kazas, 7 zirgus, 1085 mājputnus, 20 bišu saimes.

Pļavas, ganības ir 459 ha. Pļavas 151 ha: 6 ha ( 4%) kultivētas, ganības 308 ha: 25 ha (8,1%) kultivētas. Lauksaimniecības sējuma platības ir 965 ha: 604 ha graudaugi, 1 ha tehniskās kultūras, 38 ha kartupeļi, 8 ha dārzeņi, 285 ha lopbarības kultūras. Saimniecības izmanto 61 riteņtraktoru, 4 kāpurķēžu traktorus, 39 traktora piekabes, 37 traktorvilkmes arklus, 40 kultivatorus, 29 pļaujmašīnas. 1555 ha lauksaimniecībā izmantotās zemes ir meliorētas, 131 ha nepieciešama meliorācijas sistēmu rekonstrukcija. 113 ha lauksaimniecībā izmantotajai zemes platībai ir nepieciešama ierīkot meliorācijas sistēmas.

55,1% Īves pagasta saimniecības saražoto lauksaimniecības produkciju nepārdod, bet lieto tikai pašpatēriņam. Visu saražoto lauku ražu pārdod 1,5% saimniecību. 76-99% produkcijas pārdod 11% saimniecību, 51-75% - 10,3% saimniecības, 26-50% - 10,3%, bet 11-25% no saražotās lauksaimniecības produkcijas pārdod 3,7%, < 10% - 8,1% saimniecību. 2015. gadā saimniecības galvenokārt nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Lielākā graudkopības saimniecība ir „Bites”. Ar piena lopkopību nodarbojas „Vagas”, „Cerības”, „Jaunlaķi”, „Īves dzirnavas”, „Stirniņas”, ar aitkopību „Antes”. Nozīmīga nozare ir mežsaimniecība, mežizstrāde un kokapstrāde. Īvē darbojas SIA „UG Wood Company”. Attīstīts ir lauku tūrisms – „Laumas”. Laumu dabas parks piedāvā viesiem dabas procesu izzinošas takas un dažādas aktīvās atpūtas iespējas, to skaitā disku golfa parku.

Transports

Īves pagasta teritoriju šķērso Valsts vietējās nozīmes autoceļš, pašvaldības ceļi un AS „Latvijas meži” ceļi. Pasažieru pārvadājumus nodrošina „Talsu autotransports”. Tiņģeres pasta nodaļa (LV-3261) atrodas Tiņģeres pilī.

Izglītība

Jau 1814. gadā vagara mājā „Dimzās” ir bijusi viena klase, un vagaram bijis uzdots iemācīt zemnieku bērniem lasīt un rakstīt.

Tiņģeres skolas aizsākumi meklējami 1818. gadā, kad Tiņģerē par skolotāju strādā Bertholds Stalde, mācot bērniem lasīt, rakstīt, Bībeles stāstus un katķismu. 1864. gadā dibināta Ārlavas - Tiņģeres 4 klašu pamatskola. Tolaik tā atradusies Tiņģeres muižas vagara mājā. „Vecās skolas” celtniecības darbi pabeigti 1876. gadā. Pēc pirmā pasaules kara 1927. gadā skola pārcelta uz Tiņģeres pils telpām. Jau 1935. gadā Tiņģerē nav neviena bērna skolas vecumā, kurš neapmeklētu skolu. 1936. gadā tika pabeigti remontdarbi un pārbūve atbilstoši skolas vajadzībām. 1940. gadā skola minēta kā 1. pakāpes pamatskola.

No 1994. gada Tiņģerē ir savs bērnudārzs „Kamoliņš”, bet 2009. gadā to pievieno Valdemārpils pirmskolas izglītības iestādei „Saulstariņš” kā filiāli.

Kultūra

Tiņģeres saieta nams (iepriekš saukts Kultūras nams ) dibināts 1978. gada vasarā izremontētajās un labiekārtotajās pils staļļa telpās. 1996. gada 14. decembrī Tiņģeres saieta nams uzsāk darbību bijušās kolhoza ēdnīcas telpās, bet kopš 2008. gada maija saieta nams tiek izvietots bijušās Tiņģeres pamatskolas – Tiņģeres pils ziemeļu spārnā. Arī šobrīd Tiņģeres saieta nams atrodas Tiņģeres pils telpās. Tiņģeres saieta namā darbojas arī izstāžu zāle, kurā tiek dota iespēju iepazīt dažādus mākslas žanrus. Saieta nama lielā un mazā zāle tiek piedāvāta sapulču, semināru, informatīvu un saviesīgu pasākumu organizēšanai.

Aktīvākajiem tiņģerniekiem ir iespēja sadziedāties sieviešu senioru vokālajā ansamblī „Īve”, izdejot raito dejas soli līnijdeju kolektīvā „Tiņģere” vai piepulcēties čaklajām rokdarbniecēm lietišķās mākslas pulciņā „Tinga”. Darbojas  pensionāru klubs "Mārsils" un jauniešu centrs. Katru sezonu amatiermākslas kolektīvi iestudē koncertprogrammas un izrādes, rīko izstādes, kā arī tiekas ar radniecīgiem kolektīviem Talsu un kaimiņu novados.

Vēstures liecības pauž, ka teātra spēlēšana Īves pagastā notikusi jau vismaz no 1948. gada. No 1988. gada aktiermākslas cienītājus vieno amatierteātra kolektīvs «Īve». 25 gados iestudētas 17 lugas, dažādās lomās iejūtoties vairāk nekā 50 cilvēkiem. Divas aktrises — Vita Krauze un Rita Rozenberga — kolektīvā spēlē kopš pašiem tā pirmsākumiem. Daudz aktieru teātra spēlēšanā iesaistījuši savas ģimenes, tostarp bērnus - "Mēs visi esam jauni. Mums ir 25 gadi!".

Bibliotēka

Ap 1930. gadu līdz ar Kultūras fonda bibliotēku aizsākumu Latvijā arī Īves pagastā sāk darbu bibliotēkas. Tiņģeres pils telpās atsevišķi ir skolas grāmatu skapis un grāmatu krātuve pagasta iedzīvotājiem. No 1948. gada bibliotēka atrodas Dimzās, no 1984. gada Pagastmājā, bet no 2009. gada bibliotēka atkal darbojas Tiņģeres pilī. 2002. gadā bibliotēkas lasītavai iegādāts pirmais dators, bet 2015. gadā iedzīvotājiem bez maksas pieejami septiņi datori ar interneta pieslēgumu. Bibliotēkā darbojas lasītāju interešu klubs, notiek dažādi pasākumi un izstādes.

Tradīcijas

Katru gadu Īves pagastā tiek organizēti tradicionālie ieražu svētki (Lieldienas, Jāņu ielīgošana, Rudens gadatirgus, Ziemassvētki). Vasarā iecienīts ir romantiskais Tiņģeres pils / muižas parks, brīvdabas estrāde. Katru gadu tiek svinēti pagasta svētki - “Tiņģeres dienas”.

Katru gadu janvārī Īves pagasta Tiņģeres pils (Tiņģeres saieta nama) saimnieki rīko ikgadējo Pils balli, kurā valda 19. gadsimta noskaņa tērpos un izrīcībās. Viesi tiek izklaidēti ar teatrāli muzikāliem priekšnesumiem un tiem ir iespēja iejusties vēsturisko personu, pils īpašnieku tēlos, pagrozīties smalku dāmu un kungu sabiedrībā, tērzējot par modi, mākslu un medībām. Kopā ar Tiņģeres pils baronu, balles viesi atklāj balli, paceļot šampānieša glāzi un pirmos dejas soļus izdejojot polonēzes skaņās.

Novadpētniecība

Tiņģeres pils Saieta nama vēstures istabā sarindoti pagasta vecvecāku mīļlietiņas, Tiņģeres skolas atmiņas un liecības par kolhozu gadiem. Joprojām ikviens aicināts dāvināt kādas senlietas vai interesantus priekšmetus, kuri māju bēniņos stāv noputējuši un bez pielietojuma. Turpinās darbs pie veselības istabas projekta otrās kārtas un drīz vien aicinās interesentus izmantot jaunās vingrošanas ierīces.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Īves pagasts.

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l