Latīņu Valoda

Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Paplašinoties Romas Republikai un vēlāk Romas impērijai, tā izplatījās ārpus Laciumas provinces. Latīņu valoda bija Senās Romas oficiālā valoda, kaut arī plaši tika lietota arī grieķu valoda, īpaši impērijas austrumu daļā. Mūsdienās tā ir Romas Katoļu baznīcas oficiālā valoda, kas to padara arī par Vatikāna valsts valodu.

Latīņu valoda
lingua Latina 
Izruna: IPA: [laˈtiːna]
Valodu lieto: Romas Republika, Romas impērija, lielākā daļa Eiropas valstu (līdz 18. gadsimtam), Romas katoļu baznīca
Pratēju skaits: nav zināms
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Itāļu
  Latīņu-falisku
   Latīņu valoda 
Rakstība: latīņu alfabēts 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Valsts karogs: Vatikāns Vatikāns
Regulators:
Valodas kodi
ISO 639-1: la
ISO 639-2: lat
ISO 639-3: lat 
Latīņu Valoda
Romas impērija ziedu laikos, kas vienlaicīgi bija arī latīņu valodas maksimālais izplatības areāls. Impērijas austrumu daļā to lietoja retāk, līdztekus sengrieķu valodai.

Visas romāņu valodas ir cēlušās no latīņu valodas, un daudzi vārdi citās valodās ir ieviesušies no tās. Latīņu valoda tika lietota zinātnei un starptautiskajai saziņai lielākajā daļā Eiropas valstu līdz pat 18. gadsimtam, kad to nomainīja franču valoda, un vēlāk, 19. gadsimtā, angļu valoda. Šobrīd latīņu valoda tiek lietota bioloģijā un medicīnā kā viennozīmīga starptautiska terminoloģija.

Latīņu valodas attīstības etapi

Latīņu valodas attīstības vēsture tiek iedalīta:

  • Arhaiskā latīņu valoda;
  • Klasiskā latīņu valoda;
  • Pēcklasiskā latīņu valoda;
  • Vēlā latīņu valoda.

Lietošana viduslaiku Latvijā

Pēc Livonijas krusta kariem 13. gadsimtā izveidotajā Livonijas Konfederācijā latīņu valoda kalpoja kā valsts valoda, kurā tika rakstīti oficiālie dokumenti un likumdošanas akti. Līdztekus tai kā starptautu sazināšanās valoda (lingua franca) arvien lielāku nozīmi ieguva vācu valoda un tās lejasvācu dialekts, bet zemnieku vidē kā sazināšanās valoda Livonijā dzīvojošo maztautu starpā līdz 16. gadsimtam izveidojās latviešu valoda un igauņu valoda.

Atsauces un piezīmes

Ārējās saites

Tags:

Latīņu Valoda Latīņu valodas attīstības etapiLatīņu Valoda Lietošana viduslaiku LatvijāLatīņu Valoda Atsauces un piezīmesLatīņu Valoda Ārējās saitesLatīņu ValodaGrieķu valodaIndoeiropiešu valodasItālijaItāļu valodasLacioRomas Katoļu baznīcaRomas RepublikaRomas impērijaSenā RomaVatikāns

🔥 Trending searches on Wiki Latviešu:

ViļņaLatvijas Televīzija100 izcili Latvijas aktieriBiomaTālavaAcsTrombocītiRēzekneSenā ĒģipteSenā DivupeViktorija PrituļakaGremošanas orgānu sistēmaJūdaismsSomijaMitrais tropu mežsKlasicisms (mūzika)EpitetsLietuvas dziesmu svētkiLatvijas Republikas Ministru kabinetsAugiOgļhidrātiElektriskā pretestībaDžuzepe VerdiKārlis LielaisApstākļa vārdsMiķeļiPiemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiemEiroAss valstisKatrīna GupaloŠahsSmiltenes novada ciemu uzskaitījumsRaidierakstsEdgars RinkēvičsPortugāleBērziEiropas SavienībaReliģijaKārlis MiksonsBasketbolsAudiMiniatūraKrusta kari2015. gadsLatvijas kultūras kanonsNeptūns (planēta)Potsdamas konferenceAustrijaSunsTenerifeJānis JaunsudrabiņšOrganiskās vielasNorvēģijaBeļģijaHinduismsGliemjiStepeVītoliGlikozePopārtsAknasAugsneZvejnieka dēls (1939. gada filma)Vanšu tilts (Rīga)Dzelzs1940. gads LatvijāMenuets (grupa)Viktorijas ezersGenocīdsAndrejs PumpursKubismsAleksandrs Greiems BellsEiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījumsPolimēriArnolds Šēnbergs🡆 More