Gazlaitings (no angļu: gaslighting — 'apgaismošana ar gāzi') ir psiholoģiskas manipulācijas veids, kurā cilvēks mēģina sēt šaubas konkrēta indivīda vai grupas locekļos, liekot viņiem apšaubīt viņu pašu atmiņu, uztveri un saprātu.
Gazlaitinga mērķis ir destabilizēt upuri un deleģitimizēt upura uzskatus, izmantojot informācijas noliegšanu un sagrozīšanu, maldināšanu un melošanu, un pretrunu izvirzīšanu.
Gazlaitings var svārstīties no noliegšanas, ka ir notikuši jebkādi ļaunprātīgi notikumi, līdz neparastu situāciju inscenēšanai, lai dezorientētu upuri un liktu viņam apšaubīt savu uztveri. Šis termins cēlies no 1938. gadā sarakstītas Patrika Hamiltona lugas “Gāzes gaisma” (Gas light) un tās 1940. un 1944. gada filmu adaptācijas, kurās vīrs mēģina likt savai sievai noticēt, ka viņa ir kļuvusi ārprātīga, lai slēptu savas noziedzīgās darbības. Kad viņš augšējā stāva dzīvoklī ieslēdz ar gāzi darbināmas gaismas, lai meklētu noslepkavotās sievietes dārglietas, viņa paša dzīvoklī gaismas kļūst aizvien blāvākas, bet viņš pārliecina savu sievu, ka viņa to tikai iedomājas. Šis termins ir izmantots klīniskajā un zinātniskajā literatūrā, kā arī politiskā kontekstā.
Autors un psihiatrs Teodors Dorpats (Theodore Dorpat) apraksta divas gazlaitinga pazīmes: ka varmāka vēlas pilnībā kontrolēt upura jūtas, domas vai rīcību un ka varmāka emocionāli ļaunprātīgi izmanto upuri — neuzkrītoši, bet naidīgi, aizskaroši vai piespiedu kārtā. Kā aprakstījusi saskarsmes speciāliste Patrīcija Evansa (Patricia Evans), septiņi "brīdinājuma signāli" par gazlaitingu ir:
Evansa uzsver, ka ir svarīgi saprast "brīdinājuma signālus", lai varētu identificēt gazlaitingu un sevi no tā pasargāt.
Elinora Grīnberga (Elinor Greenberg) ir aprakstījusi trīs izplatītas gazlaitinga metodes:
Sociopāti un personas ar narcistiskiem personības traucējumiem bieži izmanto gazlaitinga taktiku, lai ļaunprātīgi izmantotu un noniecinātu savus upurus. Sociopāti bieži pārkāpj sociālos paradumus, pārkāpj likumus un izmanto citus, bet parasti ir arī pārliecinoši meļi, kuri konsekventi noliedz pārkāpumus. Tādējādi daži no sociopātiem cietušie var apšaubīt savu uztveri. Daži fiziski vardarbīgi dzīvesbiedri var izmantot gazlaitingu pret saviem partneriem, stingri noliedzot, ka viņi ir bijuši vardarbīgi. Gazlaitings var rasties arī vecāku un bērnu attiecībās, kad viens no vecākiem, bērns vai abi, melojot viens otram, mēģina mazināt sapratni par notiekošo.
Gazlaitings bieži tiek piedzīvots romantiskās attiecībās. Psiholoģiskās manipulācijas var ietvert likšanu upurim apšaubīt viņu pašu atmiņu, uztveri un sapratni. Varmāka var noniecināt upura pieredzi, izmantojot noraidošu valodu: "Tu vienkārši esi ķerts. Neesi tik jūtīgs. Neesi paranoisks. Es tikai jokoju! ... Es uztraucos; Es domāju, ka tev nav labi."
Rodžerss (Rogers) un Follingštats (Follingstad) apgalvo, ka šāda emociju manipulācija var kaitēt garīgajai veselībai. Viņi apraksta psiholoģisko vardarbību kā "nepatīkamu izturēšanos, kas ir paredzēta, lai nodarītu kaitējumu indivīdam, izmantojot piespiešanu, kontroli, verbālu vardarbību, novērošanu, izolāciju, draudus, greizsirdību, pazemošanu, manipulācijas, izturēšanos kā pret nepilnvērtīgu personu, naidīgas vides radīšanu, personas aizskaršanu par viņu seksualitāti un/vai uzticību, emocionāli un/vai fiziski atturoties no partnera". Atsevišķos laulības krāpšanās gadījumos ir novērotas gazlaitinga pazīmes: "Terapeiti var veicināt upura ciešanas, nepareizi marķējot [cietušā] reakcijas. [...] Gazlaitinga taktika dažiem upuriem var izraisīt tā saukto "nervu sabrukumu" un, sliktākajos gadījumos, novest pie pašnāvības."
Grāmatā "Gazlaitings: Laulības sindroms" (Gaslighting: A Marital Syndrome) autori Gass (Gass) un Nikols (Nichols) pēta ārpuslaulības attiecības un to sekas uz laulāto partneri. Autori apraksta, kā vīrietis var mēģināt pārliecināt sievu, ka viņa vairāk iztēlojas lietas, nevis atzīstas: "sieva savās mājās paņem telefona pievadu un nejauši pārklausās, ka vīrs un viņa draudzene plāno sakarus, kamēr viņš ir komandējumā." Viņa noliegšana apstrīd viņas uztvertos pierādījumus: "Es nerunāju ar draudzeni pa tālruni. Tu to laikam nosapņoji."
Gazlaitings darbavietā izpaužas kā tādu darbību veikšana, kas liek kolēģiem apšaubīt sevi un viņu rīcību tādā veidā kaitējot viņu karjerai. Upuris var tikt atgrūsts, padarīts par tenku objektu, viņam var tikt atņemti nopelni vai tikt nopratināti par sīkumiem, lai iznīcinātu viņu pašpārliecību. Vardarbības veicējs var novirzīt sarunas uz uztvertajām kļūdām vai nepilnībām. Gazlaitingu var veikt ikviens, un tas var būt īpaši kaitīgs, ja varmākam ir varas pozīcija.
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Gazlaitings, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.