Holodomors

un 1933. gadā mākslīgi izraisīts bads Ukrainas PSR un ukraiņu apdzīvotajā Kubaņas novadā, kurā nomira vairāki miljoni cilvēku. Holodomoru uzskata par vienu no lielākajām katastrofām Ukrainas vēsturē un bezprecedenta situāciju, kad miera laikā gāja bojā miljoniem ukraiņu. Aptuveno upuru skaitu Ukrainas PSR lēš no 2,2 miljoniem līdz 10 miljoniem.

 

Valsts valodas centra (VVC) Latviešu valodas ekspertu komisija, 2023. gada 8. februāra sēdē izskatot jautājumu par padomju varas 1932. un 1933. gadā mākslīgi izraisītā bada nosaukumu (ukraiņu: голодомóр), ar balsu vairākumu nolēma, ka tas latviešu valodā atveidojams formā holodomors atbilstoši šā vārda izrunai ukraiņu valodā.

 

Daudzu valstu vēsturnieki uzskata, ka padomju vara badu izraisīja apzināti, lai apspiestu arvien pieaugošo ukraiņu nacionālismu, tomēr ir diskusijas par genocīda jēdziena attiecināšanu uz šo gadījumu. Krievijas vēsturnieki mēģina pierādīt, ka holodomors bija nelaimīgu apstākļu sakritība, kas radās industrializācijas laikā, kad PSRS piedzīvoja radikālas ekonomiskās pārmaiņas.

UNESCO (193) savā 2007. gada XXXIV sesijā 1. novembrī pieņēma rezolūciju "Par holodomora upuru Ukrainā piemiņas godināšanu", taču noraidīja tā atzīšanu par "genocīdu".

2008. gada martā Ukrainas parlaments, Latvijas Saeima, kopā 19 valstis atzina Padomju Savienības veiktās darbības bada izraisīšanā par genocīdu. 2008. gada 23. oktobrī Eiropas parlaments pieņēma rezolūciju, kurā holodomoru atzina par noziegumu pret cilvēci.

• Golodomors — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca