Franču Valoda
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.
Otrā valoda tā ir 190 miljoniem cilvēku, kā arī vēl ap 200 miljoniem šo valodu ir apguvuši. Lielākā daļa cilvēku, kam franču valoda ir dzimtā, dzīvo Francijā, no kurienes valoda arī izplatījusies arī tālāk pasaulē. Lielas frančvalodīgo kopienas ir arī Kanādā, Beļģijā, Šveicē, Luksemburgā, Monako un Āfrikas valstīs, kas savulaik bija Francijas kolonijas.
| Franču valoda français | ||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: [fʁɑ̃sɛ] | |
| Valodu lieto: | Francija, Kanāda, Rietumāfrika, Centrālā Āfrika, Karību jūras salas, Okeānija | |
| Pratēju skaits: | Dzimtā valoda: 65—109 milj. Kopā: 115—500 milj. | |
| Reitings: | 11 (dzimtā valoda), kopā: 3—7 | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Itāliskās Romāņu Rietumitāliskās Rietumromāņu Gallu-ibēriešu Gallu-romāņu valodas Retoromāņu Franču valoda | |
| Rakstība: | Latīņu alfabēts (franču ortogrāfija) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | 42 valstis un teritorijas Daudzas starptautiskas organizācijas | |
| Regulators: | Académie française (Francija) Office québécois de la langue française (Kvebeka, Kanāda) Conseil pour le développement du français en Louisiane (Luiziāna, ASV) | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | fr | |
| ISO 639-2: | fre (B) | fra (T) |
| ISO 639-3: | fra | |
 Tumši zilā krāsā — frančvalodīgā daļa; zilā krāsā — oficiālā valoda/plaši lietota; gaiši zilā krāsā — kultūras valoda; zaļā krāsā — mazākumgrupas valoda | ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Franču valoda, tāpat kā portugāļu, spāņu, itāļu, rumāņu valodas un citas nacionālās valodas, kā arī katalāņu, oksitāņu, neapoliešu un daudzas citas mazākumtautību valodas ir latīņu valodas pēctece. Franču valodas attīstību ietekmēja arī vietējās ķeltu valodas, ko lietoja gallu ciltis, un ģermāņu valodas, ko lietoja mūsdienu Francijas teritorijā pēc Romas impērijas sabrukuma ieceļojušie franki.
Tā 30 valstīs ir valsts valoda, no kurām vairākums franciski tiek sauktas par La Francophonie, proti, frančvalodīgo valstu kopienu. Tā ir oficiālā visu Apvienoto Nāciju aģentūru valoda, kā arī vairāku citu ievērojamu starptautisku organizāciju oficiālā valoda. Attiecībā uz Eiropas Savienību, franču valodu 27 dalībvalstīs prot 129 miljoni iedzīvotāju (26%), no kuriem 65 miljoniem tā ir dzimtā valoda (12%), bet 69 miljoniem tā ir otrā valoda (14%). Līdz ar to tā ir trešā populārākā otrā valoda (franču valodu apsteidz tikai angļu un vācu valoda). Pirms 20. gadsimta sākuma angļu valoda guva virsroku, franču valoda bija diplomātijas, kā arī saziņas valoda Eiropas izglītības iestādēs.
Ģeogrāfiskā izplatība
Francija
Francijā, saskaņā ar Francijas konstitūciju, franču valoda ir valsts valoda kopš 1992. gada. (lai gan jau senākie juridiskie teksti apgalvo, ka tā ir valsts valoda kopš 1539. gada). Francijas mandāti izmanto franču valodu oficiālās valdības publikācijās. Arī skolās jāmāca bērni franču valodā (lai gan tas bieži tiek ignorēts). Juridiskajiem dokumentiem arīdzan jābūt franciski. Francijā franču valodai dažādos reģionos ir atšķirīgi dialekti.
Šveice
Šveicē franču valoda ir viena no četrām valsts valodām (pārējas ir vācu, itāļu un retoromāņu valodas). To galvenokārt lieto valsts rietumu pusē. Aptuveni 20% Šveices iedzīvotāju franču valoda ir dzimtā valoda.
Beļģija
Beļģijā franču valoda ir oficiālā valoda Valonijā, ieskaitot austrumu daļu, kur galvenokārt runā vācu valodā. Tā ir arī viena no divām oficiālajām valodām Briseles-Galvaspilsētas reģionā (otra ir nīderlandiešu valoda), kur tajā runā vairākums iedzīvotāju, bet bieži vien tā nav viņu primārā valoda. Franču un vācu valodas valsts ziemeļos, Flandrijā, nav oficiālas vai atzītas mazākumtautību valodas. Gluži pretēja situācija ir Valonijā, kur nīderlandiešu un vācu valodas respektē. Kopumā franciski runā aptuveni 40% Beļģijas iedzīvotāju.
Skatīt arī
- Franču alfabēts
- Franču valodas rakstības uzbūve
- Valstis ar oficiālo franču valodu
- Frankofonija
- Franču īpašvārdu atveidošana
Atsauces un piezīmes
| Franču valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Franču valoda.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Franču valoda, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.