Peļu Dzimta

Šajā dzimtā ir vairāk nekā 700 mūsdienās dzīvojošas sugas un tā ir lielākā zīdītāju dzimta pasaulē. Šīs dzimtas sugas tiek iedalītas apmēram 150 ģintīs un 5 apakšdzimtās. To dabiskais izplatības areāls aptver Eirāziju, Āfriku un Austrāliju, bet mūsdienās tās introducētas visā pasaulē. Pazīstamākās ģintis ir peles un žurkas.

Peļu dzimta Muridae (Illiger, 1811)
Meža klaidoņpele (Apodemus sylvaticus)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Grauzēji (Rodentia)
Apakškārta	Peļveidīgie (Myomorpha)
Virsdzimta	Peļu virsdzimta (Muroidea)
Dzimta	Peļu dzimta (Muridae)
Iedalījums
Adatpeļu apakšdzimta (Deomyinae) Garspalvu žurku apakšdzimta (Lophiomyinae) Gerbilu apakšdzimta (Gerbillinae) Vecās pasaules peļu apakšdzimta (Murinae) Togo peļu apakšdzimta (Leimacomyinae)
Peļu dzimta Vikikrātuvē

Latvijā sastopamas 8 peļu dzimtas sugas: meža klaidoņpele (Apodemus sylvaticus), svītrainā klaidoņpele (Apodemus agrarius), dzeltenkakla klaidoņpele (Apodemus flavicollis), mazā meža klaidoņpele (Apodemus uralensis), pundurpele (Micromys minutus), mājas pele (Mus musculus), pelēkā žurka (Rattus norvegicus) un melnā žurka (Rattus rattus).

Kā visiem maziem dzīvniekiem, kuriem saglabājies neliels skaits fosiliju, par peļu dzimtas izcelšanos ir ļoti maz zināms. Tiek pieņemts, ka tās cēlušās no kāmim līdzīga dzīvnieka, kas dzīvoja tropiskajā Āzijā miocēna laikā. Evolūcijas gaitā attīstījās sugas, kas spēj izdzīvot aukstākos klimatiskajos apstākļos. Holocēna laikā, ceļojot līdzi cilvēkiem, peļu dzimtas sugas bija ieņēmušas jau visu pasauli.

 

Ilgstoši kāmju dzimta un peļu dzimta tika sistematizētas vienā dzimtā. Mūsdienās kāmji un to radinieki izdalīti atsevišķā kāmju dzimtā (Cricetidae). Abu dzimtu galvenās atšķirības ir dzerokļu uzbūve (pelēm un žurkām – pauguraini, bet kāmju dzimtas strupastēm un ondatrām – prizmatiski, ar emaljas cilpām), dzerokļu sakņu atšķirības (slēgtas vai nepastāvīgas, vai sakņu nav vispār) un zvīņu gredzenu nodalāmība uz astes (viegli vai salīdzinoši sarežģītāk).

Peļu dzimtas dzīvnieki ir maza auguma zīdītāji, kas parasti ir apmēram 10 cm gari (neskaitot asti). Mazākā dzimtā ir Āfrikas pigmejpele (Mus minutoides), kas var būt tikai 3 cm gara (bez astes) un svērt 2,5 g. Lielākā ir Filipīnu mākoņžurka (Phloeomys pallidus), tās ķermeņa garums var sasniegt 49 cm, papildus astes garums 20—35 cm, bet svars 1,5—2 kg. Lielākajai daļai sugu ir raksturīgas slaidas ķermeņa proporcijas, kaila aste (ir arī izņēmumi, kurām aste ir mataina, piemēram mākoņžurkām (Phloeomys)) un smails purns ar gariem taustes matiem jeb vibrisiem. Daudzām sugām ir pagarinātas kājas un proporcionāli palielas pēdas, kas tām ļauj skriet ar palēcieniem. Dažām sugām ir arī tvērējaste, kas uzlabo to spēju rāpties kokos. To kažoki parasti ir dažādu nokrāsu brūnos toņos, kā arī tie var būt melni un pelēki. Kā visiem grauzējiem tām ir spēcīgi žokļa muskuļi un zobi aug nepārtraukti, līdz ar to tās bieži kaut ko grauž. Peļu dzimtas grauzējiem ir izcila oža un dzirde.

 

Peļu dzimtas sugas sastopamas ļoti dažādos biotopos, sākot ar mežiem un beidzot ar pļavām, līdzenumiem un kalniem. Vairākas sugas piemērojušās dzīvei tuksnesī, īpaši smilšu peles (Gerbillus), kas ilgstoši spēj iztikt ar nelielu ūdens daudzumu. Peles var būt zālēdājas un visēdājas un, atkarībā no sugas, to barībai ir ļoti liela daudzveidība. Peļu dzimtas sugas parasti vairojas vairākas reizes gadā, un to metieni var būt ļoti lieli. Tipisks metiena lielums ir 10—20 pelēni, lai gan tas atkarīgs no sugas. Mazuļi piedzimst akli, bez apmatojuma un bezpalīdzīgi, bet ir izņēmumi, piemēram, adatpeles (Acomys).

• Peļu dzimta (Muridae)
  • Adatpeļu apakšdzimta (Deomyinae)
  • Garspalvu žurku apakšdzimta (Lophiomyinae)
  • Smilšu peļu apakšdzimta (Gerbillinae)
  • Togo peļu apakšdzimta (Leimacomyinae)
  • Vecās pasaules peļu apakšdzimta (Murinae)

• Dziedava: Peļu dzimta
• Grauzēji
• Medicine.lv: Peļu dzimta
• ADW: Old World mice and rats, gerbils, whistling rats, and relatives
• ADW: Old World rats and mice