2012. Gads: Gads

Šis raksts ir par 2012. gadu. Par citām jēdziena 2012 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

(MMXII) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Janvāris

• Par Eiropas kultūras galvaspilsētu kļuva Gimarainša Portugālē un Maribora Slovēnijā;
• atklāta jauna varžu suga, mazākais pašlaik zināmais mugurkaulnieks Paedophryne amauensis.
• Ķīna paziņoja, ka pirmo reizi pilsētu iedzīvotāju skaits valstī ir pārsniedzis lauku iedzīvotāju skaitu.
• 1.—15. janvāris — Dienvidamerikā notika 33. Dakaras rallijs.
• 1. janvāris:
  • spēkā stājās jauna Ungārijas konstitūcija;
  • par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Dānija;
  • Hosē Grasiano da Silva kļuva ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas ģenerālsekretāru.
• 2. janvāris — Ungārijā tūkstošiem cilvēku protestēja pret jauno konstitūciju.
• 3. janvāris — Māršala salās notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Kristofers Loīks.
• 5. janvāris:
  • šiītu rajonos Bagdādē bumbas sprādzienā nogalināts vismaz 21 cilvēks.
  • par Jamaikas premjerministri kļuva Portija Simpsone Millere.
• 6. janvāris — Sīrijas galvaspilsētā Damaskā nogranda sprādziens, kurā dzīvību zaudēja 35 cilvēki.
• 7. janvāris:
  • gaisa balona katastrofā Jaunzēlandē gāja bojā 11 cilvēki.
  • Indonēzijas Moluku salās notika zemestrīce ar 5,6 magnitūdu.
• 8. janvāris — Austrijas rietumdaļu pārklāja bieza sniega sega, bloķējot automašīnu un dzelzceļa satiksmi un iesprostojot Alpu kalnu kūrortos tūkstošiem tūristu un vietējo iedzīvotāju.
• 9. janvāris:
  • Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs 2012. gadu Krievijā pasludināja par Krievijas vēstures gadu.
  • gāzes balonu sprādzienā un tam sekojošā ugunsgrēkā Maskavas restorānā "Il Pittore" bojā gājuši 2 cilvēki, bet cietuši 39.
  • Bagdādē nogranda 2 bumbu sprādzieni, kurā bojā gāja 14 cilvēki.
  • Jaunzēlandes Kermadeka salās notika zemestrīce ar 5 magnitūdu.
  • Raimundo Pereira kļuva par Gvinejas—Bisavas pagaidu prezidentu.
• 10. janvāris — Argentīnas futbolists Lionels Mesī tika atzīts par labāko futbola spēlētāju pasaulē.
• 11. janvāris — Indonēziju satricināja zemestrīce ar 7,3 magnitūdu, kuras epicentrs fiksēts 423 km no Banda Ačehas pilsētas.
• 12. janvāris:
  • Vjekoslavs Bevanda kļuva par Bosnijas un Hercegovinas premjerministru.
  • Tadžikistāna un Burkinafaso izveidoja diplomātiskās attiecības.
• 13. janvāris:
  • Kiribati notika prezidenta vēlēšanas.
  • Tadžikistāna un Jordānija izveidoja diplomātiskās attiecības.

 

• 14. janvāris:
  • par Gvatemalas prezidentu kļuva Oto Peress Molina;
  • Taivānā notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja pašreizējais prezidents Ma Indzju;
  • karaliene Margrēte II atzīmēja savu 40. gadskārtu Dānijas tronī;
  • pie Itālijas krastiem avarēja kruīzu kuģis Costa Concordia, trīs cilvēki gājuši bojā, 40 cilvēki ievainoti.
• 15. janvāris:
  • Kazahstānā notika parlamenta vēlēšanas;
  • Moldovā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta;
  • ASV pasniegtas 69. Zelta globusa balvas, visvairāk balvu ieguva filmas "Pēcteči" un "Mākslinieks";
  • Adrijas jūrā uzsprāga un nogrima Turcijas tankkuģis, divi cilvēki gājuši bojā un viens pazudis;
  • Dzeltenajā jūrā uzsprāga un nogrima Dienvidkorejas tankkuģis, pieci cilvēki gājuši bojā un seši pazuduši.
• 17. janvāris — par Eiropas Parlamenta prezidentu tika ievēlēts vācu sociālists Martins Šulcs.

 

• 18. janvāris:
  • uz 24 stundām tika slēgta Vikipēdijas versija angļu valodā, protestējot pret iespējamajiem pretpirātisma likumiem ASV;
  • par Piedņestras Moldāvu Republikas premjerministru kļuva Pjotrs Stepanovs.
• 19. janvāris — sakarā ar datorpirātismu slēgta apmaiņas interneta vietne Megaupload.
• 20. janvāris:
  • Taizeme oficiāli atzina Palestīnas valsts neatkarību;
  • uzbrukumos drošības spēkiem Nigērijas pilsētā Kano nogalināti 28 cilvēki;
  • Čikāgā sniegavētras dēļ tika atcelti vairāk nekā 800 avioreisi.
• 21. janvāris:
  • prāmja avārijā Persijas līcī, netālu no Irānas piekrastes gājuši bojā 17 cilvēki;
  • publicēti Ēģiptes parlamenta vēlēšanu rezultāti, kurās uzvarēja partija "Musulmaņu brālība".
• 22. janvāris:
  • tika atzīmēta pirmā Pasaules sniega diena.
  • par Bulgārijas prezidentu kļuva Rosens Pļevneļijevs.
  • Somijā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, visvairāk balsu ieguva Sauli Nīniste;
  • Horvātijā notika referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā;
  • Čadā notika valsts vēsturē pirmās pašvaldību vēlēšanas;
  • Irānas dienvidu piekrastē apgāzās pasažieru kuģis, bojā gājuši 17 cilvēki.
• 23. janvāris:
  • Žans-Klods Mingnons kļuva par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas vadītāju;
  • pēc ķīniešu kalendāra sākās pūķa gads;
  • Eiropas Savienība ieviesa Irānas naftas embargo;
  • Jaunzēlandes pludmalē izmetās 90 pilotvaļi;
  • Francijas parlamenta augšpalāta Senāts pieņēma likumprojektu par armēņu genocīda noliegšanas kriminalizēšanu;
  • Klusajā okeānā Čīles piekrastē notika zemestrīce ar stiprumu 6,2 magnitūdas pēc Rihtera skalas;
• 24. janvāris — Ēģiptē daļēji atcelts ārkārtas stāvokli, kas bija spēkā trīs gadu desmitus gadu.
• 25.—29. janvāris — Šveices kūrortā Davosā notika Pasaules Ekonomikas forums.
• 25. janvāris — Riodežaneiro Brazīlijā sabruka trīs daudzstāvu ēkas, vismaz 5 cilvēki gājuši bojā.
• 26. janvāris:
  • sakarā ar plūdiem Fidži izsludināts ārkārtas stāvoklis;
  • Bulgārijā un Rumānijā intensīvās snigšanas dēļ tika paralizēta satiksme.
• 28. janvāris:
  • Par Slovēnijas premjerministru kļuva Janezs Janšs;
  • Kazahstānā simtiem cilvēku prostestēja pret prezidentu Nursultanu Nazarbajevu.
• 29.—30. janvāris — Ēģiptē notika parlamenta augšpalātas vēlēšanu pirmā posma pirmā kārta.
• 29. janvāris:
  • Indonēzijā vētras un stipro lietusgāžu rezultātā dzīvību zaudējuši 14 cilvēki;
  • Beninas prezidents Jaji Boni tika iecelts par Āfrikas Savienības vadītāju.
• 30. janvāris:
  • Beļģijā notika ģenerālstreiks pret taupības pasākumiem, paralizējot satiksmi;
  • netālu no Peru piekrastes Klusajā okeānā notika 6,3 magnitūdas spēcīga zemestrīce, kurā ievainoti 145 cilvēki;
  • Ēģiptes pilsētā Hurgadā notika 5,6 magnitūdas spēcīga zemestrīce;
  • Sīrijā vardarbībā tika nogalināti vismaz 96 cilvēki, tai skaitā 55 civiliedzīvotāji.
• 31. janvāris:
  • Izraēlā notika likumdevēja Likud vēlēšanas.;
  • Kazahstānā tika atcelts ārkārtas stāvoklis Kaspijas jūras reģiona pilsētā Žanaezenā, kur pagājušajā mēnesī policijas un streikojošo strādnieku sadursmēs bojā gāja vismaz 16 cilvēki;
  • Ukrainā slēgta valsts lielākā failu apmaiņas vietne "Ex.ua" sakarā ar autortiesību pārkāpumiem.
• Janvāra beigas — aukstā laika iespaidā Eiropā nosala vismaz 460 cilvēki.

Februāris

• 1. februāris — Ēģiptes pilsētā Portsaidā futbola līdzjutēju radītās nekārtībās gājuši bojā 74 cilvēki.
• 2. februāris:
  • Papua-Jaungvinejā nogrima prāmis ar 350 pasažieriem;
  • Kuveitā notika parlamenta vēlēšanas.
• 4. februāris:
  • Krievijā notika protesta akcijas, kas bija vērstas pret Vladimiru Putinu un viņa kandidēšanu uz 4. martā paredzētajām prezidenta vēlēšanām; protestos piedalījās vairāk nekā 230 000 cilvēku;
  • Ķīna un Krievija uzlika veto tiesības ANO Drošības padomes rezolūcijai par Sīriju.
  • Pie Itālijas krastiem netālu no Romas sniegputeņa laikā uz sēkļa uzskrēja prāmis ar 260 pasažieriem;
  • Sīrijā apšaudē starp armiju un nemierniekiem Himsas pilsētā nogalināti 360 cilvēki.
• 5. februāris — Somijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja Sauli Nīniste.
• 6. februāris:
  • Lielbritānijā tika atzīmēta karalienes Elizabetes II 60. valdīšanas gadskārta;
  • Ēģiptē notika parlamenta augšpalāta vēlēšanu pirmā posma otrā kārta;
  • Filipīnās notika 6,8 magnitūdu stipra zemestrīce;
  • demisionēja Rumānijas premjerministrs Emīls Boks;
  • Indonēzijā tika ratificēts likums, kas aizliedz kodolieroču izmēģinājumus.
• 7. februāris — no amata atkāpās Maldīvijas prezidents Mohameds Našīds, viņa vietā tika iecelts līdzšinējais viceprezidents Muhameds Vahīds Hasans.
• 8. februāris:
  • Somālijas galvaspilsētā Mogadīšo bumbas sprādzienā bojā gājuši 15 cilvēki;
  • Čehijas parlaments izlēma, ka, sākot ar nākamajām prezidenta vēlēšanām, prezidentu ievēlēs tauta;
  • Izraēlā notika ģenerālstreiks, kurā piedalījās pusmiljons iedzīvotāju.
• 9.—19. februāris — Vācijas galvaspilsētā Berlīnē notika 62. Berlīnes starptautiskais filmu festivāls.
• 9. februāris:
  • Uzbrukumos Sīrijas pilsētā Homsā bojā gājuši 100 cilvēki;
  • par Rumānijas premjerministru kļuva Mihails Razvans Ungureanu.
• 10. februāris:
  • Sīrijas pilsētā Alepo bumbas sprādzienā bojā gājuši 25 cilvēki;
  • Grieķijā notika ģenerālstreiks;
  • Haiti atzina Kosovas neatkarību
• 11. februāris — desmitiem tūkstoši cilvēki Eiropā un pasaulē protestēja pret ACTA.
• 12. februāris:
  • Turkmenistānā notika prezidenta vēlēšanas;
  • notika 54. Grammy balvu pasniegšana;
  • Londonā tika pasniegtas Britu kinoakadēmijas (BAFTA) balvas, kurā triumfēja Mišela Hazanaviča filma "Mākslinieks".
• 14.—15. februāris — Ēģiptē notika parlaments augšpalāta vēlēšanu otrā posma pirmā kārta.
• 15. februāris:
  • Sīrijas pilsēta Homsā uzspridzināts galvenais naftas cauruļvads;
  • Hondurasā ugunsgrēkā cietumā gājuši bojā 357 cilvēki.
• 16. februāris — ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju par Sīriju, kurā nosodīja Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma vardarbību pret opozīciju un aicināja to nekavējoties izbeigt.
• 17. februāris — no amata atkāpās Vācijas prezidents Kristians Vulfs.
• 19. februāris:
  • Irāna apturēja naftas piegādi Lielbritānijai un Francijai.;
  • Meksikā narkotiku tirgotāju bandu rēķinu kārtošanā cietumnieku nemieros bojā gājuši 44 cilvēki;
  • Ekvadorā autobusam iekrītot aizā, gāja bojā 26 cilvēki.
• 21. februāris:
  • Jemenā notika prezidenta vēlēšanas;
  • Himalaju kalnu Kašmiras reģionā sniega lavīnā bojā gājuši vismaz 16 Indijas karavīru.
• 22. februāris:
  • Buenosairesā, Argentīnā vilciena avārijā bojā gāja 50 cilvēki un apmēram 700 ievainoti;
  • Ēģiptē notika parlaments augšpalāta vēlēšanu otrā posma otrā kārta;
• 25. februāris — no amata atkāpās Haiti premjerministrs Gerijs Konils.
• 25. februāris — par Jemenas prezidentu kļuva Abds Rabuhs Mansurs Al-Hadi.
• 26. februāris:
  • notika 84. Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija; visvairāk balvu ieguva filma "Mākslinieks" un "Hugo";
  • Senegālā notika prezidenta vēlēšanu 1. kārta;
  • Sīrijā notika referendums par jauno konstitūciju;
  • Taivānā vairākos apgabalos reģistrētas zemestrīces, kuru stiprums bija 4,1 — 6,1 magnitūda;
  • Sibīrija reģistrēta 6,8 magnitūdu stipra zemestrīce;
  • Krievijas galvaspilsētā Maskavā tūkstošiem opozīcijas atbalstītāju protestēja, pieprasot godīgas vēlēšanas.
• 27. februāris — par Gabonas premjerministru tika iecelts Raimonds Ndongs Sima.
• 29. februāris — Tokijā tika pabeigts pasaulē augstākais tornis Tokyo Sky Tree.

Marts

• 1. marts:
  • Eiropas Padome piešķīra Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu Serbijai.
  • Somijas prezidenta amatā stājās Sauli Nīniste.
• 2. marts — Irānā notika parlamenta vēlēšanas.
• 4. marts:
  • Krievijā notika prezidenta vēlēšanas, kurās ar pārliecinošu pārsvaru uzvarēja premjerministrs Vladimirs Putins;
  • dzelzceļa sadursmē Polijā miruši vismaz 15 cilvēki un 50 ievainoti;
  • Kongo Republikas galvaspilsētā Brazavilā notika eksplozijas munīcijas noliktavā, gājuši bojā vismaz 150 cilvēki.
• 5. marts — Krievijā notika prezidenta vēlēšanās uzvarējušā premjerministra Vladimira Putina pretinieku un atbalstītāju mītiņi.
• 7. marts — Belizā notika vispārējās vēlēšanas.
• 9. marts — Horvātijas parlaments ratificēja līgumu par iestāju Eiropas Savienībā.
• 10. marts:
  • Maskavā notika opozīcijas mītiņš, protestējot pret Krievija prezidenta vēlēšanām; protestā piedalījās apmēram 30 tūkstoši cilvēku;
  • Abhāzijā notika parlamenta vēlēšanas;
  • Slovākijā notika parlamenta vēlēšanas.
• 11. marts:
  • Salvadorā notika parlamenta vēlēšanas;
  • ASV karavīrs Afganistānā nogalināja 16 civiliedzīvotājus.
• 13. marts:
  • Šveicē autobusa avārijā bojā gāja 28 cilvēki, tajā skaitā 22 bērni;
  • par Kotdivuāras premjerministru ievēlēts Dženots Ahosou Koadio.
• 16. marts:
  • par Moldovas prezidentu ievēlēts Nikolaje Timofts;
  • Baltkrievijā izpildīts nāvessods Dmitrijam Konovaļovam, kas bija apsūdzēts bumbas sprādziena sarīkošanā 2011. gadā Minskas metro.
• 17. marts:
  • Austrumtimorā notika prezidenta vēlēšanas;
  • Baltkrievijā tika izpildīts nāvessods Vladislavam Kovaļevam, kas bija apsūdzēts bumbas sprādziena sarīkošanā 2011. gadā Minskas metro.bumbas sprādzienā.
• 18. marts:
  • par Vācijas prezidentu ievēlēts Joahims Gauks;
  • Gvinejā-Bisavā notika prezidenta vēlēšanas.
• 20. — 21. marts: Meksikā notika 19 dažāda stipruma zemestrīces.
• 22. marts — valsts apvērsumā Mali tika gāzts Amads Tumani Turi.
• 23. marts:
  • Eiropas Savienība noteica sankcijas pret 12 personām un 29 uzņēmumiem no Baltkrievijas;
  • ASV Iekšzemes drošības ministrijas paziņoja, ka ASV pašlaik dzīvo 11,5 miljoni nelegālo imigrantu.
• 24. marts — Čīlē notika 5,1 magnitūdas stipra zemestrīce.
• 25. marts
  • Slovēnijā notika referendums par homoseksuālu pāru tiesībām;
  • Dienvidosetijā notika prezidenta vēlēšanas;
  • Senegālā prezidenta vēlēšanu otrā kārtā par prezidentu ievēlēts Makijs Salls.
• 27. marts:
  • pieņemta jaunā Mali konstitūcija;
  • divu autobusu sadursmē Kotdivuārā gājuši bojā 40 cilvēki.
• 29. marts:
  • Gambijā notika parlamenta vēlēšanas;
  • Irānā notika parlamenta vēlēšanas;
  • Ņūdeli notika BRICS samits.
• 31. marts:
  • Mauritānijā notika parlamenta vēlēšanas;
  • Mauritānijas prezidents Anerūds Jugnots paziņoja par atkāpšanos no prezidenta amata;
  • Taizemes pilsētā Jalā bumbas sprādzienā bojā gāja 8 cilvēki un 70 ievainoti.

Aprīlis

• 1. aprīlis — publicēti ASV 1940. gada tautas skaitīšanas dati.
• 2. aprīlis:
  • sakarā ar plaģiātismu no Ungārijas prezidenta amata atkāpās Pāls Šmits;
  • Krievijā pie Tjumeņas pilsētas nogāzās pasažieru lidmašīna ar 43 cilvēkiem, no kuriem 31 gājis bojā un 12 izdzīvojuši.
• 3. aprīlis:
  • Maskavas tirgū notika ugunsgrēks, kurā bojā gāja 17 cilvēki;
  • Afganistānas ziemeļu provincē Baglanā divu spridzekļu eksplozijā ievainoti vismaz 23 cilvēki;
  • par Senegālas premjerministru kļuva Abduls Mbaje.
• 4. aprīlis — par Slovākijas premjerministru kļuva Roberts Fiko.
• 5. aprīlis:
  • Papua-Jaungvinejā notika 5,5 magnitūdu zemestrīce;
  • tuaregu nemiernieki, kas bija pārņēmuši savā kontrolē Mali ziemeļus, pasludināja neatkarīgu valsti Azavadu;
  • Serbijas prezidents Boriss Tadičs paziņoja par atkāpšanos no amata.
• 7. aprīlis:
  • par Malāvijas prezidenti kļuva Džoisa Banda;
  • Pakistānā lavīnas nogruvumābojā gāja 135 karavīri.
• 8. aprīlis — Dienvisosetijā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Leonīds Tibilovs.
• 9. aprīlis — Nigērijā, sagrūstot baznīcai, gājuši bojā 22 cilvēki.
• 11. aprīlis:
  • jūrā 430 kilometrus uz ziemeļiem no Indonēzijas Sumatras salas piekrastes notika 8,6 magnitūdu stipra zemestrīce;
  • Dienvidkorejā notika parlamenta vēlēšanas.
• 12. aprīlis:
  • Gvinejā-Bisavā notika militāra valsts apvērsuma mēģinājums.
  • Mali prezidents Dionkunda Traore nodeva zvērestu.
  • Spēkā stājās pamiers Sīrijā.
• 13. aprīlis — Romā tūkstošiem cilvēku protestēja pret pensiju reformām.
• 16. aprīlis — Austrumtimorā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā par prezidentu tika ievēlēts Taurs Matans Ruaks.
• 18. aprīlis:
  • Džērsijā notika parlamenta vēlēšanas;
  • par Kongo DR premjerministru kļuva Augustīns Matata Ponjo.
• 20. aprīlis — Pakistānā nogāzās lidmašīna ar 127 cilvēkiem.
• 22. aprīlis — Francijā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā lielāko balsu skaitu guva Fransuā Ollands.
• 23. aprīlis — Marks Rote paziņoja par atkāpšanos no Nīderlandes premjerministra amata.
• 29. aprīlis:
  • Gvinejā-Bisavā notika prezidenta vēlēšanas;
  • Mali notika prezidenta vēlēšanas.

Maijs

• 2. maijs — Ungārijā par prezidentu ievēlēts Jānošs Āders.
• 4.—20. maijs — Stokholmā un Helsinkos notika Pasaules čempionāts hokejā.
• 4. maijs:
  • Irānā notika parlamenta vēlēšanas;
  • Lielbritānijā notika pašvaldību vēlēšanas.;
  • divos sprādzienos Dagestānas galvaspilsētā Mahačkalā bojā gāja 13 cilvēki un 122 cilvēki ievainoti;
  • Pakistānas ziemeļrietumos pašnāvnieka sprādzienā gāja bojā 24 cilvēki.
• 5. maijs — Japāna uz kādu laiku apturēja savu pēdējo strādājošo kodolreaktoru.
• 6. maijs:
  • Armēnijā notika parlamenta vēlēšanas;
  • Francijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta.;
  • Grieķijā notika pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas;
  • Serbijā notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas.
• 7. maijs:
  • Bahamās notika vispārējās vēlēšanas;
  • Sīrijā notika parlamenta vēlēšanas.
• 8. maijs — par Bahamu premjerministru kļuva Perijs Kristī.
• 10. maijs — Alžīrijā notika pašvaldību vēlēšanas.
• 12. maijs—12. augusts — Dienvidkorejas pilsētā Yeosu notika izstāde Expo 2012.
• 15. maijs — par Francijas prezidentu oficiāli kļuva Fransuā Ollands.
• 16.—27. maijs — notika 65. Kannu kinofestivāls.
• 16. maijs:
  • par Grieķijas pagaidu premjerministru (līdz rīcībspējīga parlamenta ievēlēsanai) kļuva Panajotis Pikrammens;
  • par Haiti premjerministru kļuva Lorenss Lamots;
  • Hāgā sākās tiesas process pret bijušo Bosnijas serbu komandieri, ģenerāli Ratko Mladiču.
• 17. maijs — Grieķijā izveidota pagaidu valdība.
• 20. maijs:
  • Tomislavs Nikoličs ievēlēts par Serbijas prezidentu;
  • Danilo Medina ievēlēts par Dominikānas prezidentu;
  • bija novērojams daļējs Saules aptumsums.
• 21. maijs — Jemenas galvaspilsētā Sanā notika bumbas sprādziens, kurā bojā gāja 120 cilvēki.
• 22. maijs — Google nopirka mobilo telefonu ražotāju Motorola Mobility par 12,5 miljardiem USD.
• 26. maijs:
  • Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku notika Eirovīzijas fināls, kurā uzvarēja Zviedrijas pārstāve Lorīna ar dziesmu Euphoria;
  • Lesoto notika parlamenta vēlēšanas.
• 30. maijs:
  • Itālijā notika 5,9 magnitūdas spēcīga zemestrīce;
  • Tomislavs Nikoličs kļuva par Serbijas prezidentu.
• 31. maijs:
  • Īrijā notika referendums par jaunu konstitūciju;
  • Ēģiptē pilnībā tika atcelts ārkārtas stāvoklis.

Jūnijs

• 2. jūnijs:
  • bijušajam Ēģiptes prezidentam Hosnī Mubārakam piesprieda mūža ieslodzījumu;
  • Kanādas pilsētā Toronto apšaudē lielveikalā tika nogalināts viens cilvēks un vēl vairāki ievainoti;
  • Ganas galvaspilsētā Akrā nolaižoties avarēja un sadūrās ar mikroautobusu Nigērijas kravas lidmašīna, bojā gāja 10 cilvēki.
• 10. jūnijs — Francijā notika parlamenta vēlēšanu pirmā kārta.
• 11. jūnijs:
  • Afganistānā notika 5,4 un 5,7 magnitūdu spēcīgas zemestrīces;
  • par Albānijas prezidentu ievēlēts Bujars Nišani.
• 12. jūnijs — Krievijā notika protesta akcija "Miljonu maršs".
• 13. jūnijs:
  • Kongo DR notika Senāta vēlēšanas;
  • Bumbas sprādzienos Irākā kopumā gāja bijā 93 cilvēki gāja bojā un vēl 312 tika ievainoti;
  • Ēģiptes konstitucionālā tiesa atlaida Ēģiptes parlamentu.
• 16. jūnijs:
  • Sergejs Mavrodi paziņoja par finanšu sistēmas MMM-2011 beigām;
  • Ēģiptē notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta.
• 17. jūnijs:
  • Francijā notika parlamenta vēlēšanu otrā kārta;
  • Senegālā notika parlamenta vēlēšanas.
• 18.—19. jūnijs — Meksikas pilsētā Loskabosā notika G-20 samits.
• 22. jūnijs:
  • noslēdzās Anneša Bēringa Breivīka tiesas process;
  • par Pakistānas premjerministru kļuva Radža Pervezs Ašrafs.
  • par Paragvajas prezidentu kļuva Federiko Franko.
• 24. jūnijs — miris pēdējais dzīvais Pintas salas bruņurupucis.
• 25. jūnijs — Spānija oficiāli lūdza starptautisko aizdevumu.
• 26. jūnijs — atklāts neliels pundurplanētas Plutona dabiskais pavadonis — Stiksa.
• 28. jūnijs — Mongolijā notika parlamenta vēlēšanas.
• 30. jūnijs:
  • amatā stājās Ēģiptes prezidents Muhammads Mursī.
  • tika pievienota liekā sekunde.
  • Islandē notika prezidenta vēlēšanu, kurās uz piekto termiņu par prezidentu tika ievēlēts Olafurs Ragnars Grimsons.

Jūlijs

• 1. jūlijs:
  • Meksikā notika prezidenta vēlēšanas;
  • par Pasaules Bankas prezidentu oficiāli kļuva Džims Jongs Kims;
  • Mali notika parlamenta vēlēšanu pirmā kārta.
• 4. jūlijs — CERN paziņoja par daļiņas atklāšanu, kura pēc īpašībām ir ļoti līdzīga Higsa bozonam.
• 5. jūlijs — Londonā tika atvērts Rietumeiropā augstākā celtne The Shard; tās augstums ir 309 m.
• 7. jūlijs — Krasnodaras novadā notika plūdi, kuros dzīvību zaudēja 172 cilvēki.
• 12. jūlijs:
  • lavīnā Eiropas augstākajā virsotnē Monblānā gāja bojā 9 cilvēki;
  • Nigērijā benzīna autocisternas avārijas ugunsgrēkā gāja bojā vairāk nekā 100 cilvēku.
• 15. jūlijs — Kongo Republikā notika parlamenta vēlēšanu pirmā kārta.
• 18. jūlijs:
  • Bulgārijas pilsētā Burgasā bumbas sprādzienā gāja bojā 7 cilvēki;
  • Tanzānijā prāmja katastrofā gāja bojā 27 cilvēki.
• 19. jūlijs — Kalnu Karabahā notika prezidenta vēlēšanas.
• 20. jūlijs — Samoa notika prezidenta vēlēšanas.
• 22. jūlijs — Mali notika parlamenta vēlēšanu otrā kārta.
• 25. jūlijs — par Indijas prezidentu ievēlēts Pranabs Mukhārdžī.
• 27. jūlijs — par Serbijas premjerministru kļuva Ivica Dačičs, nomainot Mirko Cvetkoviču.
• 27. jūlijs—12. augusts — Apvienotās Karalistes galvaspilsētā Londonā notika 2012. gada vasaras olimpiskās spēles.
• 29. jūlijs:
  • Rumānijā notika referendums par prezidenta Trajana Basesku atstādināšanu no amata, bet tika uzskatīts par nenotikušu, jo nepiedalījās pietiekams vēlētāju skaits;
  • Klusajā okeānā pie Meksikas notika zemestrīce ar magnitūdu 6,0;
  • Kongo Republikā notika parlamenta vēlēšanu otrā kārta.

Augusts

• 2. augusts — Kofi Annans atkāpās no ANO īpašā sūtņa amata Sīrijā.
• 4. augusts — par Papua-Jaungvinejas premjerministru iecelts Pīters O'Nīls.
• 7. augusts — 115 gadu laikā pirmo reizi "pamodās" Jaunzēlandes vulkāns Tongariro.
• 8. augusts — Filipīnās stipros plūdos gāja bojā 50 cilvēki; apmēram 60 % no Manilas teritorijas bija appludināta.
• 24. augusts — pasludināts spriedums Anneša Bēringa Breivīka tiesas procesā.
• 29. augusts—9. septembris — notika 2012. gada Vasaras Paraolimpiskās spēles.

Septembris

• 23. septembris — Baltkrievijā notika parlamenta vēlēšanas.

Oktobris

• 1. oktobris — Gruzijā parlamenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijas koalīcija "Gruzijas sapnis".
• 7. oktobris — Venecuēlas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Ugo Čavess.
• 12.—20. oktobris — Čehijā notika parlamenta vēlēšanas.
• 14. oktobris:
  • Austrijas izpletņlēcējs Fēlikss Baumgartners kļuva par pirmo personu, kas brīvajā kritienā pārsniegusi skaņas ātrumu, izlecot no balona 39 km augstumā virs Ņūmeksikas ASV;
  • Lietuvā notika parlamenta vēlēšanas; reizē ar to notika referendums par jaunas atomelektrostacijas būvniecību, kurā vēlētāji noraidīja šo priekšlikumu.
• 28. oktobris — Ukrainā notika parlamenta vēlēšanas.
• 30. oktobris — Vanuatu notika parlamenta vēlēšanas.

Novembris

• 6. novembris:
  • ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēja līdzšinējais prezidents Baraks Obama; reizē ar to notika Senāta vēlēšanas;
  • Palau notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas.
• 11. novembris — Slovēnijā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta.
• 13. novembris — Austrālijas ziemeļu daļā un Klusā okeāna dienvidos bija novērojams pilns Saules aptumsums.
• 30. novembris — Rumānijā notika parlamenta vēlēšanas.

Decembris

• 2. decembris — Slovēnijā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Boruts Pāhors.
• 7. decembris — par Lietuvas premjerministru kļuva Aļģirds Butkevičs.
• 7.—8. decembris — Ganā notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas.
• 16. decembris — Japānas parlamenta vēlēšanas uzvarēja liberāldemokrātiskā partija.
• 19. decembris — Dienvidkorejā prezidenta vēlēšanās uzvarēja Paka Kinhje, pirmā sieviete šajā amatā.

 

 

 

 

Janvāris

• 1. janvāris — Kiro Gligorovs (Киро Глигоров), pirmais Maķedonijas prezidents (dzimis 1917.)
• 3. janvāris — Jozefs Škvoreckis (Josef Škvorecký), čehu rakstnieks (dzimis 1924.)
• 9. janvāris — Malams Bacaji Sanha (Malam Bacai Sanhá), Gvinejas-Bisavas prezidents (dzimis 1947.)
• 15. janvāris — Manuels Fraga Iribarns (Manuel Fraga Iribarne), spāņu politiķis (dzimis 1922.)
• 20. janvāris — Eta Džeimsa (Etta James), ASV dziedātāja (dzimusi 1938.)
• 24. janvāris — Teodoros Angelopolos (Θόδωρος Αγγελόπουλος), grieķu filmu režisors un producents (dzimis 1935.)
• 29. janvāris — Oskars Luidži Skalfaro (Oscar Luigi Scalfaro), Itālijas prezidents (dzimis 1918.)

Februāris

• 1. februāris — Vislava Šimborska (Wisława Szymborska), poļu dzejniece (dzimusi 1923.)
• 3. februāris — Bens Gazara (Ben Gazzara), ASV aktieris (dzimis 1930.)
• 8. februāris — Dženisa Vosa (Janice E. Voss), ASV kosmonaute (dzimusi 1956.)
• 11. februāris — Vitnija Hjūstone (Whitney Houston), ASV dziedātāja (dzimusi 1963.)
• 12. februāris — Deivids Kellijs (David Kelly), īru aktieris (dzimis 1929.)
• 19. februāris — Roberto Dulbeko (Renato Dulbecco), Itālijā dzimis ASV virusologs (dzimis 1914.)
• 29. februāris — Deivijs Džonss (Davy Jones), angļu mūziķis, aktieris (dzimis 1945.)

Marts

• 1. marts — Endrū Breitbārts (Andrew Breitbart), ASV žurnālists, rakstnieks un komentētājs (dzimis 1969.)
• 7. marts:
  • Francisko Ksavjērs do Amarals (Francisco Xavier do Amaral), Austrumtimoras 1. prezidents (dzimis 1937.)
  • Vlodzimežs Smolareks (Włodzimierz Smolarek), Polijas futbolists (dzimis 1957.)
• 12. marts — Franks Šervuds Roulends (Frank Sherwood Rowland), ASV zinātnieks (dzimis 1927.)
• 14. marts — Čensu Tabone (Ċensu Tabone), Maltas 4. prezidents (dzimis 1913.)
• 17. marts:
  • Šenuda III (Shenouda III), Ēģiptes koptu kristiešu pāvests (dzimis 1923.)
  • Džons Demjaņuks (John Demjanjuk), apsūdzētais kara noziegumos (dzimis 1920.)
• 18. marts — Džordžs Tupou V (George Tupou V), Tongas karalis (dzimis 1948.)
• 27. marts — Adriena Riča (Adrienne Rich), ASV rakstniece, feministe (dzimusi 1939.)

Aprīlis

• 1. aprīlis — Migels de la Madrids (Miguel de la Madrid), Meksikas 52. prezidents (dzimis 1934.)
• 5. aprīlis — Bingu va Mutharika (Bingu wa Mutharika), Malāvijas prezidents (dzimis 1934.)
• 11. aprīlis — Ahmeds ben Bella (Ahmed Ben Bella; أحمد بن بلّة ‎), pirmais Alžīrijas prezidents (dzimis 1918.)
• 15. aprīlis — Merejs Rouzs (Murray Rose), Austrālijas peldētājs (dzimis 1939.)
• 20. aprīlis — Valērijs Vasiļevs (Валерий Иванович Васильев), krievu hokejists (dzimis 1949.)
• 29. aprīlis — Šukri Ganems (Shukri Ghanem;شكري محمد غانم ), Lībijas politiķis (dzimis 1942.)
• 30. aprīlis — Aleksanders Dāle Ūens (Alexander Dale Oen), norvēģu peldētājs (dzimis 1985.)

Maijs

• 20. maijs — Robins Gibs (Robin Gibb), angļu dziedātājs, dziesmu autors (dzimis 1949.)
• 30. maijs — Endrū Hakslijs (Andrew Huxley), angļu fiziologs, bioķīmiķis (dzimis 1917.)

Jūnijs

 

• 4. jūnijs — Eduards Hiļs (Эдуард Хиль), krievu dziedātājs (dzimis 1934.)
• 5. jūnijs — Rejs Bredberijs (Ray Bradbury), ASV rakstnieks (dzimis 1920.)
• 6. jūnijs — Vladimirs Krutovs (Владимир Крутов), PSRS hokejists (dzimis 1960.)
• 11. jūnijs — Teofilo Stevensons (Teófilo Lawrence), Kubas bokseris (dzimis 1952.)
• 12. jūnijs — Elinora Ostroma (Elinor Ostrom), ASV ekonomiste (dzimusi 1933.)
• 16. jūnijs — Nājefs bin Abdels Azizs Āl Sūuds (نايف بن عبد العزيز آل سعود‎, Nāyif bin ʿAbd al-ʿAzīz ʾĀl Saʿūd), Saūda Arābijas princis (dzimis 1934.)
• 30. jūnijs — Ichaks Šamirs (יצחק שמיר‎, Yitzhak Shamir), Izraēlas politiķis (dzimis 1915.)

Jūlijs

• 1. jūlijs — Alans Poindeksters (Alan Goodwin Poindexter), ASV kosmonauts (dzimis 1961.)
• 19. jūlijs — Omārs Suleimans, (عمر سليمان), Ēģiptes ģenerālis, izlūkdienesta vadītājs un viceprezidents (dzimis 1936.)
• 23. jūlijs — Sallija Raida (Sally Kristen Ride), ASV kosmonaute (dzimusi 1951.)
• 24. jūlijs — Džons Atta Millss (John Atta Mills), Ganas prezidents (dzimis 1944.)

Augusts

 

• 15. augusts — Harijs Herisons (Harry Harrison), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1925.)
• 19. augusts — Tonijs Skots (Anthony David "Tony" Scott), angļu kino režisors un producents (dzimis 1944.)
• 20. augusts — Meless Zenavi (Meles Zenawi Asres), Etiopijas prezidents, premjerministrs (dzimis 1955.)
• 21. augusts — Viljams Tarstons (William Thurston), amerikāņu matemātiķis (dzimis 1946.)
• 25. augusts — Nīls Ārmstrongs (Neil Alden Armstrong), ASV kosmonauts (dzimis 1930.)

Septembris

 

• 3. septembris:
  • Grizelda Blanko (Ana Griselda Blanco Restrepo), Kolumbijas narkobaronese (dzimusi 1943.)
  • Maikls Klārks Dankans (Michael Clarke Duncan), ASV aktieris (dzimis 1957.)
  • Sons Mjongs Muns (문선명, Mun Seon-myeong), korejiešu reliģiskais līderis (dzimis 1920.)

Oktobris

 

• 1. oktobris — Eriks Hobsboms (Eric Hobsbawm), britu vēsturnieks (dzimis 1917.)
• 6. oktobris — Čadli Bendžedids (شاذلي بن جديد‎, Chadli Bendjedid), Alžīrijas prezidents (dzimis 1929.)
• 15. oktobris — Norodoms Seihanūks (នរោត្តម សីហនុ, Norodom Sihanouk), Kambodžas karalis (dzimis 1922.)
• 20. oktobris — Edvards Donels Tomass (E. Donnall Thomas), ASV ārsts (dzimis 1920.)
• 24. oktobris — Mārgarita Osborna (Margaret Osborne), ASV tenisiste (dzimusi 1918.)

Novembris

• 19. novembris — Boriss Strugackis (Борис Стругацкий), PSRS, Krievijas fantastikas rakstnieks (dzimis 1933.)
• 23. novembris — Lerijs Hagmans (Larry Hagman), ASV aktieris (dzimis 1931.)
• 26. novembris — Džozefs Marijs (Joseph Murray), ASV plastiskais ķirurgs (dzimis 1919.)
• 30. novembris — Inders Kumars Gudžrals (Inder Kumar Gujral), Indijas politiķis (dzimis 1919.)

Decembris

 

 

• 1. decembris — Jadžudins Ahmeds (ইয়াজউদ্দিন আহম্মেদ, Iajuddin Ahmed), Bangladešas politiķis (dzimis 1931.)
• 5. decembris — Oskars Nīmeiers (Oscar Niemeyer), Brazīlijas arhitekts (dzimis 1907.)
• 11. decembris:
  • Ravi Šankars (রবি শংকর, Ravi Shankar), Indijas mūziķis un komponists (dzimis 1920.)
  • Gaļina Višņevska (Галина Павловна Вишневская), krievu operdziedātāja (dzimusi 1926.)
• 17. decembris — Denjels Inoue (井上 建 , Dan Inouye), ASV politiķis (dzimis 1924.)
• 24. decembris — Čārlzs Dērnings (Charles Durning), amerikāņu aktieris (dzimis 1923. gadā)
• 27. decembris — Normens Švarckofs (Norman Schwarzkopf, Jr.), ASV ģenerālis (dzimis 1934.)
• 30. decembris — Rita Levi-Montalčīni (Rita Levi-Montalcini), Itālijas neiroloģe (dzimusi 1909.)