Vikipedeja

Jei pīraksteita, izlītojūt wiki tehnologeju. Vikipedejis infrastrukturu patur napeļneiguo organizaceja 'Wiki Foundation', kura daboj pazīdu nu vysa pasauļa.

Eņciklopedejis rakstīņūs pasūleitū informaceju breiv na viņ skaiteit, a i puorspīst i cytaiži plateit; autortīseibys iz informaceju irā cīši aprūbežuotys. Vysu itū turīni pīrakstejuši skaiteituoji - ci registrāti lītuotuoji, ci anonimi gosti. Vikipedejis anglīšvolūdeigais projekts aizasuoce 2001 gods janvara 15 dīnā. Na par ilgu atsaroda taidi poši projekti i cytuos volūduos. 2005 gods decembra mienesī suocēs dorbs pi latgaļu Vikipedejis testa versejis.

Rakstīņu skaits

Itū enciklopedeju (anglīšu volūdā) regularai papylda tyukstūšys cylvāku, kuri labi zyna sovu omotu i muok raksteit saprūtamai.

Tai var labi konkurēt ar komercialom eņciklopedejom. Anglīšu Vikipedejā 2006 gods beiguos beja kaidys 960 tyukstūšys rakstīņu (5-10 reižu vaira kai Britannica - lelajā Britu eņciklopedejā). A latgalim izdrukavuotys myuslaiceigys eņciklopedejis navā vysā, partū Vikipedejai ite var byut unikala role, ka byus koč nazcik desmišu ļaužu, kuri ite raksteis ap vysaidom zineibys i ļaužu dzeivis atzarem.

Guodu boguotums

Vikipedeja navā atsaceiga vīnai ļaužu grupai, partū jamā irā daudzipuseiga dazynuošona i visaidi redzīni. Vītys ite atlycyn, i tys ļaun apsavērt temu lobuok na parostajuos, drukavuotajuos eņciklopedejuos.

Moksa

Informaceja Vikipedejā namoksoj nikuo, jei pasūloma sadareibā ar GNU Breivuos dokumentacejis liceņceju, partū pi juos datikšona irā vysim, kurim gribīs. Cytys eņciklopedijys duordži moksoj i Latvejā juos moz drukavoj i puordūd.

Vysu breivai papyldomajā eņciklopedejā izagoda i tryukumi, kurus juos kritiki pīmiņ saceidami, ka Vikipedejis projekts nadereigs voi nūlykts nalūbei. Cieškuok dzierdātī kritiku argumenti taidi:

Vandali

Kuri nakuri cylvāki teišom samaitoj Vikipedejis rakstīņus, izsvīž jūs turīni i leidzeigai. Nazcik kritiku pasasacejuši, ka Vikipedejis projekta raisteiba i rakstīņu skaita lelynuojums davess da lela vandalizma i projekts nūmiers pats nu sova haosa i anarhejis. Vys jau irā zynoms, ka ļaužu, kuri grib grīztīs da loba parāda , irā daudzuok kai vandaļu, deļ tuo samaituotī rakstīni dreiži atsagrīž da napasenejuos lobuos versejis (tū ļaun Vikipedejis programatura). Atsagrīžūt pi agruokuos versejis, par nazcik sekunžu var izlobuot sovvaļnīku padareitū bādu.

Profanaceja

Var lomuot Vikipedeju par informacejis naprofesionalumu. Leluma ļaužu dūmi naatsateik objektivim zineibys faktim. Partū daudzeji parostī datoru lītuotuoji var napīzeidami akademiskūs autoritetu puortaiseit rakstīņus kaidā naviņ napareizā atmejā. Tok dzeivē tai goduos reši - taišni autoritets, a na profani var aizastuot par sovu iņterpretaciju i pīminēt taidus faktus, kirūs i profani var pazeit kai pareizus i tycamus.

Politkorektums

Izagoda, ka Vikipedeja nasatur pi politkorektuma aizprasejumu. Atsarūn vaicuojumi, ap kurim vajag raksteit maneigai, kab naīļaunuotu cytu Vikipedejis lītuotuoju. Taidu vaicuojumu, ticīs, nabyus daudzi; gruomotuos izdrukavuotuos eņciklopedejis vēļ cīšuok komojās ar politkorektumu.

Streideibys

Vikipedejis kritiki roksta ap cieškim konfliktim redaktoru vydā ap tuo voi cyta rakstīņa pareizumu, vysaidom faktu interpretacijom i tt. Dzeive ruoda, ka tūlaik streideibys var izlītuot rokstūt objektivuok i īlaižūt raksīnī vysaidus redzīņus ap streideigajim vaicuojumim.

Vysim latgaļu Vikipedejis autorim byutu labi turētīs pi stiļa nūsacejumu. Irā stiļa nūsacejumi, kuri kūpeigi vysim - i anglīšim i latgalim. No vajadzeigi i stiļa nūsacejumi, kuri latgalim izaškir nu cytu volūdu, pīvadumam, pareizraksteiba.

• Stiļa rūkysgruomota
• Vikipedejis termini
• Kai papiļdeit rakstīni
• Pareizraksteiba latgaļu Vikipedejā