1940. Gads: Gads

Šis raksts ir par 1940. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1940. gads Latvijā.

gads (MCMXL) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Janvāris

• 8. janvāris — Ziemas karš: Somijas spēki guva uzvaru mēnesi ilgajā Suomusalmi kaujā.
• 11. janvāris — Otrais Ķīnas—Japānas karš: Ķīnas spēkiem pēc trīs nedēļu sadursmēm izdevās noturēt Kuņluņas pāreju pret Japānas armiju pie Naņninas.

Februāris

• 10. februāris — pirmo reizi uz ekrāniem parādījās Toms un Džerijs.
• 27. februāris — Martins Kamens un Sems Rubens atklāja oglekli-14.

Marts

• 5. marts — Katiņas slaktiņš: PSKP CK Politbiroja locekļi parakstīja pavēli par vairāk nekā 20 000 poļu karavīru un inteliģences nošaušanu.
• 6. marts — Ziemas karš: starp Somiju un Padomju Savienību tika noslēgts pamiers.
• 12. marts — Ziemas karš: Somija un PSRS noslēdza "Maskavas miera līgumu", kurā Padomju Savienībai tika atdota Somijas Karēlija; somu bruņotie spēki un vietējie iedzīvotāji nekavējoties tika evakuēti.
• 13. marts — beidzās Ziemas karš; PSRS karaspēks iegāja Vīpuri.
• 18. marts — Otrais pasaules karš: Ādolfs Hitlers un Benito Musolīni tikās Brennera pārejā Alpos un vienojās par alianses izveidi pret Franciju un Lielbritāniju.
• 21. marts — par Francijas premjerministru kļuva Pols Reno.
• 31. marts — okupētās Somijas daļas jeb SDR ("Somijas Demokrātiskās Republikas") inkorporācija PSRS, pievienojot Karēlijas APSR un izveidojot Karēļu-somu PSR. Par republikas vadītāju kļuva SDR premjers Oto Kūsinens.

Aprīlis

• 8. aprīlis — Otrais pasaules karš: Vācijas karaspēks okupēja Norvēģijas galvaspilsētu Oslo.

Maijs

• 10. maijs — Otrais pasaules karš:
  • Vācijas spēki ieņēma Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu;
  • Vinstons Čērčils kļuva par Apvienotās Karalistes premjerministru;
  • Apvienotā Karaliste ieņēma Islandi.
• 14. maijs — Otrais pasaules karš: Roterdama tika nopostīta vācu aviācijas uzlidojumos.
• 17. maijs — Otrais pasaules karš: Vācija okupēja Briseli, Beļģijā.
• 24. maijs — Igors Sikorskis veica pirmo sekmīgo helikoptera lidojumu.
• 28. maijs — Otrais pasaules karš: Beļģijas karalis Leopolds III parakstīja kapitulācijas aktu un padevās Vācijai.

Jūnijs

• 4. jūnijs — Otrais pasaules karš: vācu spēki iegāja Parīzē.
• 10. jūnijs — Otrais pasaules karš:
  • Itālija pieteica karu Francijai un Apvienotajai Karalistei;
  • Kanāda pieteica karu Itālijai;
  • vācu spēki ģenerāļa Ervīna Rommela vadībā sasniedza Lamanšu;
  • Norvēģija padevās Vācijai.
• 14. jūnijs — PSRS pieteica ultimātu Lietuvai (23:30), pieprasot izveidot marionešu valdību un ievest PSRS karaspēku.
• 15. jūnijs — Otrais pasaules karš: Lietuvas okupācija
• 16. jūnijs — PSRS pieteica ultimātu Latvijai (14:00) un Igaunijai (15:20), pieprasot izveidot marionešu valdības.
• 17. jūnijs — Otrais pasaules karš:
  • PSRS okupēja Igauniju
  • PSRS okupēja Latviju
• 22. jūnijs — Otrais pasaules karš: Francija Kompjēnā parakstīja kapitulāciju Vācijai.
• 26. jūnijs — PSRS pieteica ultimātu Rumānijai (22:00), pieprasot Besarābijas un Ziemeļbukovinas teritoriju atdošanu.
• 28. jūnijs — Otrais pasaules karš: Sarkanā armija sāka Besarābijas un Ziemeļbukovinas okupāciju.

Jūlijs

• 10. jūlijs — Otrais pasaules karš: izveidota Višī Francijas valdība.
• 11. jūlijs — par Francijas premjerministru kļuva Filips Petēns.
• 21. jūlijs — Igaunijas PSR, Latvijas PSR un Lietuvas PSR pasludināšana okupētajās Baltijas valstīs

Augusts

• 2. augusts — Padomju Savienība okupējā Rumānijas teritorijā izveidoja Moldāvijas PSR
• 3. augusts — okupētās Lietuvas inkorporācija PSRS
• 5. augusts — okupētās Latvijas inkorporācija PSRS
• 6. augusts — okupētās Igaunijas inkorporācija PSRS
• 13. augusts — sākās "kauja par Britāniju".

Septembris

• 7. septembris — Rumānija bija spiesta atdot Dobrudžas dienvidu daļu Bulgārijai.
• 22. septembris — Japāna sāka okupēt Franču Indoķīnas ziemeļu daļu (Tonkinu).
• 25. septembris — Vidkuns Kvislings kļuva par Vācijas okupētās Norvēģijas marionešu valdības galvu.
• 27. septembris — Ass valstis Vācija, Itālija un Japāna Berlīnē parakstīja trīspusēju līgumu par militāro aliansi.

Oktobris

• 28. oktobris — Otrais pasaules karš: Itālijas armija no Albānijas iebruka Grieķijas ziemeļu daļā, sākās Grieķijas–Itālijas karš.

Novembris

• 12.–13. novembris — Berlīnē notika augstākā līmeņa sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm.
• 14. novembris — vācu aviācija sagrāva Koventrijas vēsturisko centru.
• 16. novembris — okupētajā Polijā vācu nacisti norobežoja Varšavas geto no ārējās pasaules.
• 19. novembris — PSRS piedāvāja Bulgārijai parakstīt Draudzības un savstarpējās palīdzības līgumu, ko 25. novembrī bulgāru puse noraidīja.
• 20. novembris — Ungārija pievienojās Ass valstu aliansei.
• 23. novembris — Rumānija pievienojās Ass valstu aliansei.
• 24. novembris — Slovākija pievienojās Ass valstu aliansei.
• 25. novembris — PSRS nosūtīja Vācijai priekšlikumu par pievienošanos Ass valstu aliansei, kuru Vācijas puse ignorēja.

Decembris

• 19. decembris — par 5. Somijas prezidentu tika iecelts Risto Riti.
• 24. decembris — Mohandāss Karamčands Gandijs aicināja Vāciju pārtraukt karu.

Janvāris

• 4. janvāris:
  • Braiens Džozefsons (Brian Josephson), britu fiziķis
  • Gao Sjindzjaņs (Gao Xingjian), ķīniešu rakstnieks
• 16. janvāris — Francis Mintefērings (Franz Müntefering), vācu politiķis
• 22. janvāris — Džons Hērts (John Hurt), angļu kinoaktieris (miris 2017. gadā)
• 24. janvāris — Joahims Gauks (Joachim Gauck), Vācijas prezidents
• 29. janvāris — Ketrīna Rosa (Katharine Ross), amerikāņu kinoaktrise

Februāris

• 9. februāris — Džons Maksvels Kutzē (John Maxwell Coetzee), rakstnieks
• 19. februāris — Saparmurats Nijazovs (Saparmyrat Nyýazow), Turkmenistānas prezidents (miris 2006. gadā)
• 20. februāris — Džimijs Grīvss (Jimmy Greaves), angļu futbolists (miris 2021. gadā)
• 23. februāris — Pīters Fonda (Peter Fonda), ASV aktieris (miris 2019. gadā)

Marts

• 10. marts — Čaks Noriss (Chuck Norris), ASV aktieris
• 17. marts — Marks Vaits (Mark White), ASV politiķis
• 26. marts — Džeimss Kāns (James Caan), ASV aktieris (miris 2022. gadā)
• 27. marts — Sandro Munari (Sandro Munari), itāliešu autosportists
• 31. marts — Patriks Leihijs (Patrick Leahy), ASV politiķis

Aprīlis

• 11. aprīlis — Hasans Muratovičs (Hasan Muratović), Bosnijas un Hercegovinas Republikas premjerministrs (miris 2020. gadā)
• 13. aprīlis — Makss Moslijs (Max Mosley), angļu autosportists (miris 2021. gadā)
• 14. aprīlis — Džūlija Kristija (Julie Christie), angļu aktrise
• 16. aprīlis — Margrēte II (Margrethe II), Dānijas karaliene
• 25. aprīlis — Als Pačīno (Al Pacino), ASV aktieris, kinorežisors

Maijs

• 5. maijs — Lānss Henriksens (Lance Henriksen), amerikāņu aktieris
• 9. maijs — Džeimss Brukss (James L. Brooks), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents
• 24. maijs — Josifs Brodskis (Иосиф Бродский), ebreju izcelsmes krievu dzejnieks un esejists (miris 1996. gadā)

Jūnijs

• 2. jūnijs — Konstantīns II (Κωνσταντῖνος Β΄), Grieķijas karalis (miris 2023. gadā)
• 7. jūnijs — Toms Džonss (Tom Jones), velsiešu dziedātājs
• 17. jūnijs — Džordžs Akerlofs (George Akerlof), ASV ekonomists
• 22. jūnijs — Abāss Kijārostamī (عباس کیارستمی), Irānas kinorežisors (miris 2016. gadā)

Jūlijs

• 2. jūlijs — Georgi Ivanovs (Георги Иванов), Bulgārijas kosmonauts
• 3. jūlijs — Ježijs Buzeks (Jerzy Buzek), Polijas politiķis
• 4. jūlijs — Valentīns Simoņenko (Валентин Симоненко), Ukrainas politiķis
• 6. jūlijs — Nursultans Nazarbajevs (Нұрсұлтан Назарбаев), Kazahstānas prezidents
• 7. jūlijs — Ringo Stārs (Ringo Starr), Lielbritānijas mūziķis
• 13. jūlijs — Patriks Stjuarts (Patrick Stewart), angļu aktieris
• 30. jūlijs — Klaivs Sinklers (Clive Sinclair), britu izgudrotājs

Septembris

• 5. septembris — Rakela Velča (Raquel Welch), amerikāņu aktrise un modele (mirusi 2023. gadā)
• 7. septembris — Dario Ardžento (Dario Argento), itāļu kinorežisors
• 11. septembris — Braiens De Palma (Brian De Palma), amerikāņu kinorežisors
• 22. septembris — Anna Karina (Anna Karina), dāņu aktrise (mirusi 2019. gadā)

Oktobris

• 9. oktobris — Džons Lenons (John Lennon), Lielbritānijas mūziķis (miris 1980. gadā)
• 19. oktobris — Maikls Gembons (Michael Gambon), īru aktieris
• 23. oktobris — Pelē (Pelé), Brazīlijas futbolists
• 25. oktobris — Apolo Nsibambi (Apolo Nsibambi), Ugandas politiķis, premjerministrs

Novembris

• 1. novembris — Berijs Sedlers (Barry Sadler), ASV rakstnieks un mūziķis (miris 1989. gadā)
• 4. novembris — Manuels Oheda (Manuel Ojeda), meksikāņu televīzijas un kino aktieris (miris 2022. gadā)
• 15. novembris — Roberto Kavalli (Roberto Cavalli), Itālijas modes dizaineris (miris 2024. gadā)
• 18. novembris — Kābūss ibn Saīds al Saīds (قابوس بن سعيد آل سعيد), Omānas sultāns (miris 2020. gadā)
• 22. novembris:
  • Terijs Giljams (Terry Gilliam), britu kinorežisors
  • Andžejs Žulavskis (Andrzej Żuławski), poļu kinorežisors (miris 2016. gadā)
• 27. novembris — Brūss Lī (Bruce Lee), ASV aktieris, kaujas mākslu meistars (miris 1973. gadā)

Decembris

• 21. decembris — Frenks Zapa (Frank Zappa), ASV mūziķis (miris 1993. gadā)

• 20. janvāris — Albēns Lermuzū (Albin Lermusiaux), franču vieglatlēts un sporta šāvējs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1874. gadā)
• 24. janvāris — Alfrēds Šneido (Alfred Schneidau), franču kriketa spēlētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1867. gadā)
• 27. janvāris — Īzaks Bābels (Исаа́к Эммануи́лович Ба́бель), krievu rakstnieks (dzimis 1894. gadā)
• 4. februāris — Nikolajs Ježovs (Николай Иванович Ежов), padomju drošības dienesta darbinieks (dzimis 1895. gadā)
• 12. februāris — Filips Tomelins (Philip Tomalin), franču kriketa spēlētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1856. gads)
• 26. februāris — Mihaels Hainišs (Michael Hainisch), Austrijas prezidents (dzimis 1858. gadā)
• 10. marts — Mihails Bulgakovs (Михаил Афанасьевич Булгаков), krievu rakstnieks (dzimis 1891. gadā)
• 26. marts — Spiridons Luiss (Σπυρίδων Λούης) grieķu sportists, pirmais olimpiskais čempions maratona distancē (dzimis 1873. gadā)
• 14. maijs — Emma Goldmane (Emma Goldman), ebreju izcelsmes sabiedriska darbiniece (dzimusi 1869. gadā)
• 16. marts — Selma Lāgerlēva (Selma Ottilia Lovisa Lagerlöf), zviedru rakstniece (dzimusi 1858. gadā)
• 4. aprīlis — Gustavs Goslers (Gustav Goßler), vācu airētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1879. gadā)
• 29. aprīlis — Pauls Klē (Paul Klee), šveiciešu gleznotājs (dzimis 1879. gadā)
• 8. augusts — Valentīns Smits (Valentine Smith), britu regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1873. gadā)
• 21. augusts — Ļevs Trockis (Лев Давидович Троцкий), Krievijas revolucionārs (dzimis 1879. gadā)
• 30. augusts — Džozefs Džons Tomsons (Joseph John Thomson), angļu fiziķis (dzimis 1856. gadā)
• 22. jūnijs — Vladimirs Kepens (Wladimir Köppen), vācu dabas zinātnieks (dzimis 1846. gadā)
• 28. jūlijs — Ģula Kellners (Gyula Kellner), ungāru vieglatlēts, olimpiskās bronzas medaļas maratonā ieguvējs (dzimis 1871. gadā)
• 23. septembris — Marsels van Krombrigs (Marcel Van Crombrugge), beļģu airētājs (dzimis 1880. gadā)
• 27. septembris — Valters Benjamins (Walter Banjamin), vācu filozofs un literatūrkritiķis (dzimis 1892. gadā)
• 9. novembris — Nevils Čemberlens (Arthur Neville Chamberlain), Apvienotās Karalistes premjerministrs (dzimis 1869. gadā)
• 27. novembris — Nikolae Jorga (Nicolae Iorga), rumāņu vēsturnieks un politiķis (dzimis 1871. gadā)
• 13. decembris — Manuels de Eskandons (Manuel de Escandón), meksikāņu polo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1857. gadā)
• 21. decembris — Frānsiss Skots Ficdžeralds (Francis Scott Fitzgerald), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1896. gadā)