1908. Gads

Šis raksts ir par 1908. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1908. gads Latvijā.

gads (MCMVIII) bija garais gads, kas sākās trešdienā.

Janvāris

• 11. janvāris — izveidots Lielā kanjona dabas piemineklis (par nacionālo parku kļuva 1919. gada)
• 12. janvāris — pirmoreiz no Eifeļa torņa pārraidīts tālas distances radio signāls.
• 24. janvāris — Roberts Beidens-Pauels sāka skautu kustību.

Februāris

• 1. februāris — Portugāles karalis Karlušs I un kroņprincis Luišs Filipi (Luís Filipe) tika nogalināts Lisabonā.
• 12. februāris — sākās pirmās autosacīkstes apkārt zemeslodei no Ņujorkas uz Parīzi.
• 18. februāris — tika aizliegta japāņu imigrācija ASV.

Marts

• 9. marts — Milānā, Itālijā dibināts futbola klubs F.C. Internazionale Milano.
• 21. marts — francūzis Anrī Farmans veica pirmo pasažieru lidojumu.

Aprīlis

• 21. aprīlis — Frīdrihs Kuks sasniedza Ziemeļpolu.
• 27. aprīlis — Londonā atklāja vasaras olimpiskās spēles.

Maijs

• 13. maijs — Jaunie turki sāka revolūciju Osmaņu impērijā, un piespieda sultānu Abdulu Hamidu II ievērot 1876. gada konstitūciju.
• 16. maijs — Parīzē tiek nodibināta Starptautiskā Hokeja federācija.
• 26. maijs — Masdžedasoleimanā (Masjed Soleyman, مسجد سلیمان) tika atklāta pirmā lielākā komerciālā naftas atradne Vidējos Austrumos. Tiesības pār šo resursu drīz vien ieguva Apvienotā Karaliste.

Jūnijs

• 30. jūnijs — Tunguskas fenomens: Podkamennaja Tunguskas upes tuvumā Krasnojarskas novadā, Krievijā notika sprādziens.

Jūlijs

• 19. jūlijs — dibināta FINA (Starptautiskā peldēšanas federācija).
• 21. jūlijs — nodibināta Argentīnas Antarktīda.

Oktobris

• Oktobris — sākās Bosnijas krīze pēc tam, kad Austroungārija anektēja Bosniju un Hercegovinu.
• 5. oktobris — Bulgārija deklarēja neatkarību no Osmaņu impērijas, Ferdinands I kļuva par caru.

Novembris

• 15. novembris — Beļģija anektēja Kongo Brīvvalsti.
• 22. novembris — dibināta Luksemburgas Futbola federācija.

Decembris

• 2. decembris — par Ķīnas imperatoru kļuva Puji.
• 28. decembris — 7 balles stipra zemestrīce nopostīja Mesinā, Sicīlijā un satricināja Kalabriju, bojā gāja vairāk nekā 75 000 cilvēku.

• 9. janvāris — Simona de Bovuāra (Simone de Beauvoir), franču rakstniece, feministe (mirusi 1986. gadā)
• 15. janvāris — Edvards Tellers (Edward Teller), ASV fiziķis (miris 2003. gadā)
• 20. marts — Maikls Redgreivs (Michael Redgrave), angļu aktieris (miris 1985. gadā)
• 2. aprīlis — Badijs Ebsens (Buddy Ebsen), ASV aktieris un dejotājs (miris 2003. gadā)
• 5. aprīlis:
  • Beta Deivisa (Bette Davis), ASV aktrise (mirusi 1989. gadā)
  • Herberts fon Karajans (Herbert von Karajan), Austrijas diriģents (miris 1989. gadā)
• 24. aprīlis — Juzefs Goslavskis (Józef Gosławski), poļu tēlnieks (miris 1963. gadā)
• 28. aprīlis — Oskars Šindlers (Oskar Schindler), ebreju glābējs (miris 1974. gadā)
• 20. maijs — Džeimss Stjuarts (James Stewart), ASV aktieris (miris 1997. gadā)
• 23. maijs — Džons Bardīns (John Bardeen), ASV fiziķis (miris 1991. gadā)
• 28. maijs — Ians Flemings (Ian Fleming), angļu rakstnieks (miris 1964. gadā)
• 12. jūnijs — Oto Skorceni (Otto Skorzeny), vācu diversants (miris 1975. gadā)
• 25. jūnijs — Villards Van Ormans Kvains (Willard Van Orman Quine), ASV filozofs (miris 2000. gadā)
• 4. septembris — Edvards Dmitriks (Edward Dmytryk), Kanādas un ASV kinorežisors (miris 1999. gadā)
• 30. septembris — Dāvids Oistrahs (Давид Ойстрах), PSRS vijolnieks (miris 1974. gadā)
• 16. oktobris — Envers Hodža (Enver Hoxha), Albānijas vadītājs (miris 1985. gadā)
• 17. oktobris — Dmitrijs Ustinovs (Дмитрий Устинов), PSRS aizsardzības ministrs (miris 1984. gadā)
• 14. novembris — Džozefs Makārtijs (Joseph McCarthy), ASV politiķis (miris 1957. gadā)
• 28. novembris — Klods Levī-Stross (Claude Lévi-Strauss), Francijas sociālantropologs un filozofs (miris 2009. gadā)
• 10. decembris — Olivjē Mesiāns (Olivier Messiaen), franču komponists un ērģelnieks (miris 1992. gadā)
• 31. decembris — Simons Vīzentāls (Simon Wiesenthal), ebreju sabiedrisks darbinieks (miris 2005. gadā)

• 9. janvāris — Vilhelms Bušs (Wilhelm Busch), vācu mākslinieks (dzimis 1832. gadā)
• 1. februāris — Karlušs I (Carlos I), Portugāles karalis (dzimis 1863. gadā)
• 11. jūlijs — Frīdrihs Trauns (Friedrich Traun), vācu tenisists un vieglatlēts (dzimis 1876. gadā)
• 4. septembris — Rūdolfs Blaumanis, latviešu rakstnieks (dzimis 1863. gadā)
• 20. septembris — Pablo de Sarasate (Pablo de Sarasate), spāņu vijolnieks (dzimis 1844. gadā)
• 21. jūnijs (j.s, pēc v.s. 8. jūnijā) — Nikolajs Rimskis-Korsakovs (Николай Римский-Корсаков), krievu komponists (dzimis 1844. gadā)
• 24. jūnijs — Grovers Klīvlends (Grover Cleveland), 22. ASV prezidents (dzimis 1837. gadā)
• 8. augusts — Jozefs Maria Olbrihs (Joseph Maria Olbrich), austriešu arhitekts (dzimis 1867. gadā)
• 25. augusts — Anrī Bekerels (Henri Becquerel), franču fiziķis (dzimis 1852. gadā)
• 8. novembris — Viktorjēns Sardū (Victorien Sardou), franču dramaturgs (dzimis 1831. gadā)

• Fizikā — Gabriels Lipmans
• Fizioloģijā vai medicīnā — Iļja Mečņikovs, Pauls Ērlihs
• Ķīmijā — Ernests Rezerfords
• Literatūrā — Rūdolfs Eikens
• Miera veicināšanā — Klass Arnoldsons, Fredriks Bajers