Lieldienas (grieķu: Πάσχα, Paskha, aramiešu: פֶּסחא, Pasḥa, ivritā: פֶּסַח, Pesaḥ) ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas, pēc kristīgās tradīcijas, ir notikusi laika posmā starp 27.
un 33. gadu. Par tradīciju kļuvuši arī daudzi pagāniskie Lieldienu svinēšanas elementi, piemēram, olu krāsošana un šūpošanās.
Lieldienas | |
---|---|
Trauks ar Lieldienu olām | |
Oficiālais nosaukums | Lieldienas |
Datums | iekrīt martā-maijā |
Biežums | Katru gadu |
Agrākais reģistrētais Lieldienu svinēšanas notikums reģistrēts 2. gadsimtā. Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolu svētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Kluso sestdienu, bet svētdienā svin Pirmās Lieldienas. Otrās Lieldienas ir nākamās nedēļas pirmdiena. Katrai dienai ir īpaša nozīme.
Lieldienu svinēšanas datumi pēdējos un nākamajos gados | ||
---|---|---|
gads | Rietumu kristieši | Pareizticīgie |
2010 | 4. aprīlis | |
2011 | 24. aprīlis | |
2012 | 8. aprīlis | 15. aprīlis |
2013 | 31. marts | 5. maijs |
2014 | 20. aprīlis | |
2015 | 5. aprīlis | 12. aprīlis |
2016 | 27. marts | 1. maijs |
2017 | 16. aprīlis | |
2018 | 1. aprīlis | 8. aprīlis |
2019 | 21. aprīlis | 28. aprīlis |
2020 | 12. aprīlis | 19. aprīlis |
2021 | 4. aprīlis | 2. maijs |
2022 | 17. aprīlis | 24. aprīlis |
2023 | 9. aprīlis | 16. aprīlis |
2024 | 31. marts | 5. maijs |
2025 | 20. aprīlis | |
2026 | 5. aprīlis | 12. aprīlis |
Mūsdienās vispārpieņemtais Lieldienu datums ir pirmā svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas vai tās laikā. Tādējādi Rietumu kristīgajā baznīcā Lieldienu datums iekrīt starp 22. martu un 25. aprīli. Austrumu pareizticīgajās baznīcās, kuras lieto Jūlija kalendāru, Lieldienu datumi ir starp 4. aprīli un 8. maiju pēc Gregora kalendāra. Lieldienu datums tika pieņemts Pirmajā Nīkajas koncilā 325. gadā.
Senlatviešiem Lieldienas bija viens no četriem punktiem gadalaika maiņu ciklā, kas bija svarīgi zemkopju tautu, tostarp latviešu, dzīvē. Lieldienas tika svinētas pavasara ekvinokcijas laikā, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru. Ekvinokcijas brīdī uz Zemes diena un nakts ir vienāda garuma, un iestājas astronomiskais pavasaris. Pēc Lieldienām, dienām kļūstot arvien garākām, nakts tumsa samazinās, bet dienas gaisma palielinās. Šo "gaismas uzvaru pār tumsu" senās baltu tautas atzīmēja ar svinībām. No tā arī varētu būt radies svētku nosaukums – Lieldienas – laiks, kad diena ir kļuvusi lielāka par nakti.
Dainās gan nav pārliecinošu norādījumu par olu krāsošanas ieražu senatnē. Vairākums dainu runā par zelta, sudraba un baltām olām. Tāpēc var secināt, ka olu krāsošana ieviesusies jaunākajos laikos. Lai olas būtu raibākas, tās var vārīt krāsainās lupatiņās. Vienā vietā var iebērt putraimus, otrā ielikt bērzu lapiņas, egļu skujas, sūniņas, dažādus ziedus, zālītes vai vienkārši notīt olas ar krāsainu dziju. Katrā ģimenē šīs tradīcijas ir savādākas.
Arī burvji senajos laikos krāsojuši olas un likuši tās zem zirgu vai lopu silēm tiem, kam gribējuši uzsūtīt nelaimi lopiem. No tādām burvja olām cilvēki ļoti baidījās.
Īpaši maģisks spēks piemitis pat ūdenim, kurā vārīja olas,- tas līdzējis atvairīt vanagus no vistām: izpērtās pirts slotas Lieldienu rītā lika sētas mietu starpā un aplēja ar ūdeni, kurā vārītas olas.
Olas ēdot, vēro čaumalas atdalīšanos - ja tā labi nolobās, tad augs labi lini; ja slikti lobās, tad būs slikta linu raža. Ar olām saistās arī daudz citu ticējumu:
Šūpoļu kāršana un vietas izraudzīšana bija īpašs goda pienākums. Parasti cirta ozola vai oša kārtis. Šūpolēm vietu izraudzījās kalnā, starp diviem ozoliem. Reizē ar šūpošanos notiek lielās apdziedāšanās. Puiši, kas izšūpina meitenes, tiek apdāvināti ar olām un pat cimdiem, zeķēm. Šūpojās vēl nedēļu pēc Lieldienām, pēc tam šūpoles sadedzināja, lai nevarētu šūpoties raganas.
Neiztika bez sišanās ar olām. Katrs saņēma savu olu rokā un iedomājās kādu vēlēšanos; tad divi sasita savas olas ar tievajiem galiem kopā. Kam ola nesaplīst - tam vēlēšanās piepildās. Olas arī ripināja pa speciālu reni.
Viena no senākajām izdarībām ir putnu dzīšana. Putni nozīmē ļaunumu un slimības. Aizdzenot tos no sētas un lauka, tiek aizdzītas visas nelaimes un ļaunums.
Kad saule Lieldienu rītā pacēlās mazliet virs apvāršņa, tā šūpojoties 3 reizes uz vienu, 3 reizes uz otru pusi. Tā radies paradums Lieldienās šūpoties. Pirms šūpošanās 3 reizes apgāja ap šūpolēm, dziedot dziesmas, tad puiši meta olas pār kārti, zīlēdami sev mūža garumu, un tikai tad sākās šūpošanās.
Citos apvidos pirmajās Lieldienās notika olu mangošana. Jauni puiši apstaigāja kaimiņu mājas, meklēdami Lieldienu olas. Olas prasīja no meitām, un tas arī bija šis sirošanas galvenais iemesls.
Vairākās tautasdziesmās minētas 4 dienas, kurās tiek svinētas Lieldienas, dažās tikai 3. Arī ticējumi min 4 dienu Lieldienas. Tā, piemēram, 4. Lieldienās zemes darbu nestrādā — citādi mājas bērni sāk klibot. Tāpēc var domāt, ka senāk, tāpat kā Ziemassvētkus, arī Lieldienas latvieši svinējuši 4 dienas. Vēlāk gan skaits par 1 dienu samazināts.
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Lieldienas" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Lieldienas, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.