Dienvidosetija (osetīnu: Хуссар Ирыстон, Khussar Iryston; gruzīnu: სამხრეთ ოსეთი, Samxret Oseti; krievu: Южная Осетия, Yuzhnaya Osetiya) ir Gruzijas reģions, kas pēc PSRS sabrukuma pasludināja neatkarību, ko neatzīst lielākā daļa pasaules valstu.
Dienvidosetijas Republika Республикæ Хуссар Ирыстон სამხრეთი ოსეთი Республика Южная Осетия | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
| ||||||
Himna: Dienvidosetijas himna | ||||||
Galvaspilsēta | Chinvala | |||||
Valsts valodas | Osetīnu, gruzīnu, krievu | |||||
Etniskās grupas (1970) | osetīni (66,5%), gruzīni (28,3%), krievi (1,6%) | |||||
Valdība | Prezidentāla republika (de jure Gruzijas sastāvdaļa) | |||||
- | prezidents | Anatolijs Bibilovs | ||||
- | premjerministrs | Eriks Puhajevs | ||||
No Gruzijas | 1991. gada 28. novembrī | |||||
Platība | ||||||
- | Kopā | 3 900 km² | ||||
Iedzīvotāji | ||||||
- | iedzīvotāji 2015. gadā | 53 500 | ||||
Valūta | Krievijas rublis (RUB ) | |||||
Laika josla | (UTC+4) |
1990. gada 11. decembrī Gruzijas Republikas parlaments pieņēma likumu "Par Dienvidosetijas autonomā apgabala likvidēšanu", ieviešot provincē ārkārtas stāvokli un ievedot tur policijas un armijas vienības. Sākās atklāta karadarbība starp autonomijas milicijas un zemessardzes spēkiem no vienas un Gruzijas Republikas spēkiem no otras puses. 1992. gada ziemā tika noslēgts pamiers — t.s. Dagomisas vienošanās (Дагомысскиe соглашения).
2008. gada augustā līdz ar vēl vienu Gruzijas mēģinājumu pārņemt kontroli pār separātisko provinci, atsākās karadarbība. Dienvidosetijas karaspēku atbalstīja Krievijas Bruņotie spēki, kas uzbrukumu atvairīja un iebruka Gruzijas kontrolētajā teritorijā, aizsākot Krievijas—Gruzijas karu. 2008. gada 28. augustā Krievija atzina Dienvidosetijas Republikas neatkarību. Gruzija, savukārt, uzskata Dienvidosetiju par Krievijas okupētu teritoriju.
No 7. līdz 13. gadsimtam tagadējās Ziemeļosetijas teritorijā pastāvēja sarmatu Alanijas valsts, kas gāja bojā mongoļu uzbrukuma rezultātā (1238—1239). Alani patvērās Gruzijas teritorijā, kur 1326. gadā Gruzijas cars Georgijs V (გიორგი V ბრწყინვალე, Giorgi V Brtskinvale) ieņēma pēdējo alanu kontrolēto cietoksni Gori. Līdz 18. gs. šī teritorija bija daļa no gruzīnu Kartlijas un Imeretijas kņazistu teritorijas, kas 1774. gadā kļuva par Krievijas Impērijas daļu.
1922. gada 20. aprīlī to ieļāva Gruzijas PSR sastāvā kā Dienvidosetijas apgabalu, kurā tika apvienotas arī daļas no bijušās Tiflisas guberņas Gori un Dušeti pagastiem, kā arī daļas no bijušās Kutaisi guberņas Rači un Šoropani pagastiem. Ar PSRS konstitūciju (05.12.1936.) un Gruzijas PSR konstitūciju (13.02.1937.) apgabalam tika piešķirta iekšējā autonomija un tas tika pārdēvēts par Dienvidosetijas autonomo apgabalu Gruzijas PSR sastāvā (krievu: Юго-Осетинская автономная область в составе Грузинской ССР) ar galvaspilsētu Chinvali.
1989. gada 10. novembrī Dienvidosetijas autonomā apgabala tautas deputātu XII ārkārtas sesijā tika pieņemts lēmums palielināt pašpārvaldes autonomijas tiesības, mainot autonomā apgabala statusu uz autonomās republikas statusu, vēršoties ar statusa maiņas lūgumu PSRS un Gruzijas PSR Augstākajās Padomēs. 1989. gada novembra beigās autonomā apgabala milicija (ekvivalents valsts policijai) apturēja autobusu kolonnu, kas devās no Gruzijas uz Chinvali, lai piedalītos mītiņā par Gruzijas atdalīšanos no PSRS. Šis incidents aizsāka bruņotas osetīnu un gruzīnu sadursmes apgabalā.
1990. gada 20. septembrī Dienvidosetijas autonomā apgabala tautas deputātu padome pieņēma deklarāciju par Dienvidosetijas valstisko suverenitāti, pārdēvējot apgabalu par Dienvidosetijas Padomju Demokrātisko Republiku, un vērsās PSRS Augstākajā Padomē ar lūgumu uzņemt PSRS sastāvā.
21. septembrī Gruzijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs izsludināja šo lēmumu par nelikumīgu.
1990. gada 28. novembrī DPDR tautas deputātu XVI sesijā teritorijas nosaukums tika mainīts uz "Dienvidosetijas Padomju Republika".
1990. gada 11. decembrī Gruzijas Republikas parlaments pieņēma likumu "Par Dienvidosetijas autonomā apgabala likvidēšanu", anulējot osetīnu teritorijas pašpārvaldes autonomiju, sadalot teritoriju daļās, kas tika pievienotas blakus esošajām administratīvajām teritorijām (turpmāk oficiālajos dokumentos šo teritoriju dēvē par Šida Kartli (iekšējā Kartlija).
1991. gada 1. septembrī, pamatojoties uz referendumā pausto iedzīvotāju nostāju, DSR Augstākā Padome pasludināja par atdalīšanos no Gruzijas Republikas un pievienošanos Krievijas Federācijai. 26. novembrī Dienvidosetijas Sociālistiskā Republiku DSR Augstākā Padome pārdēvēja par Dienvidosetijas Republiku (Respublikae Xyssar Iryston).
1992. gada 29. maijā DR AP, balstoties uz referenduma (19.01.1992.) rezultātiem, proklamēja Dienvidosetijas Republikas kā neatkarīgas valsts suverenitāti.
Nevienu no šiem t.s. Dienvidosetijas Republikas juridiskajiem aktiem Gruzijas Republika neatzina, un juridiski šī teritorija ir Gruzijas Republikas daļa (sk. Gruzijas—Dienvidosetijas konflikts).
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Dienvidosetija, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.